Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Oto Ozols: Kariņa vizīte uz Minsku deva Lukašenko zaļo gaismu

53
(atjaunots 10:53 13.10.2020)
Premjerministra Krišjāņa Kariņa tikšanās ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko pusgadu pirms vēlēšanām bijusi kļūda, uzskata publicists.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Par vienu Baltkrievijas notikumu iemesliem kļuva Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa vizīte uz Minsku 2020. gada janvārī, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Kariņš paviesojās Minskā šī gada janvārī un gaidīja Baltkrievijas prezidenta atbildes vizīti aprīlī, taču Lukašenko tā arī neatbrauca. Starp sarunas tēmām bija Baltkrievijas tranzīts (kuru Lukašenko tagad grasās pārvest uz Krieviju) un savstarpēja pasaules čempionāta hokejā rīkošana (no kura Latvija tagad grasās atteikties).

Pēc Ozola sacītā, Kariņa vizīte pārliecināja Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko tajā, ka Eiropa neliks šķēršļus viņa pārvēlēšanai.

"Tas viss pasvītro mūsu ĀM netālredzību. Daudzi eksperti uzskata, ka tieši šī vizīte padeva zīmi Lukašenko, ka viņš atkal varēs falsificēt vēlēšanas. It kā Lukašenko uztvēra to kā signālu no Eiropas, tātad, dari kā vienmēr. Zīmē savas vēlēšanas, mēs to atkal norīsim ekonomisko interešu dēļ. Daudzi uzskata, ka tā ir acīmredzama kļūda no Latvijas ĀM puses. Ka bija jāatturas pirms vēlēšanām un pēc tam jau jāskatās – kas un kā," sacīja Ozols.

Tāpat viņš izkritizēja Latvijas ĀM vadītāju Edgaru Rinkēviču, kurš, pēc viņa teiktā, nekad nepieņem patstāvīgus lēmumus.

"Neizteikšos rupji par cilvēkiem, kuri vienmēr peld pa vēju. Mūsu ĀM vienmēr skatās, kur pūš vējš, un dara tāpat. Rinkēvičs nav no tiem politiķiem, kuri paši taisa politiku, viņš vienmēr sekos kaut kādiem konjunktūras apsvērumiem," paziņoja Ozols.

Krīze attiecībās starp Minsku un Baltijas valstīm izcēlās pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko ar 80,1% vēlētāju atbalstu. Baltijas valstis apsūdzēja Baltkrievijas varasiestādes balsojuma rezultātu falsificēšanā un ieviesa sankcijas pret 101 ierēdni, ieskaitot Lukašenko.

Minska veica simetriskus atbildes pasākumus, kā arī piedāvāja Lietuvai un Polijai samazināt savu diplomātisko klātbūtni republikā. Varšava, Viļņa, Rīga, Tallina un Berlīne atsauca savus vēstniekus no Minskas uz konsultācijām.

53
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Krišjānis Kariņš, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Dombrovskis: Baltkrievijas kravu novirzīšana no Latvijas uz KF ir laika jautājums
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Noskaidrojies, cik uzņēmumi no Baltkrievijas vēlējās atvērt kontus Latvijā
Baltkrievija ieviesa atbildes sankcijas pret Latviju, Lietuvu un Igauniju
Latvija meklē naudu baltkrievu opozicionāru ārstēšanai
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

56
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

56
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Vitenbergs

KPV LV prasa ministra Vitenberga demisiju un draud pamest koalīciju

33
(atjaunots 08:00 07.05.2021)
KPV LV pieprasa atcelt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu un neizslēdz izstāšanos no koalīcijas.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 5. maijā partijas KPV LV vadība atkal nosūtīja premjeram Krišjānim Kariņam lūgumu atcelt no amata bijušo partijas biedru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš pievienojies Nacionālai apvienībai. KPV LV uzsver, ka šāda ministra rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums, ziņo Latvijas Televīzija.

Pievienojoties Nacionālai apvienībai, Vitenbergs ne vien saglabāja premjerministra Kariņa uzticību, kurš paziņojis, ka neprasīs viņa atkāpšanos no amata, bet arī panāca savas jau bijušās frakcijas atbalstu. Par spīti partijas KPV LV valdes pieprasījumam atsaukt Vitenbergu no ministra amata, vairākums šīs parlamentārās frakcijas locekļu ministru atbalstīja.

KPV LV valde turpina aicināt mainīt ekonomikas ministru. Ja prasība netiks izpildīta, partija neizslēdz izstāšanos no koalīcijas. "Šādas iespējas nav izslēgtas. Vēlme ir rast viskorektāko veidu attiecībā pret valsti. Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda kārtība, kādā mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies," norāda KPV LV valdes loceklis Jurģis Miezainis.

Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, kurš protokolēja JKP pārstāvju tikšanos ar premjerministru Kariņu, atzīmēja, ka sarunas laikā netika skarts jautājums par konkrētu amatu pārdali. JKP cer, ka koalīcijas līgumā noteiktais par ministra piederību konkrētajai partijai tiks atcelts vai arī radušos situācija jāatzīt par leģitīmu.

"Krīzes laikā intrigas ņem virsroku, un premjera ieskatā visas lietas jārisina visiem, ne viņam. Uzņēmumā tāpēc ir vadītājs, kurš palīdz, nevis šķeļ kolektīvu. Kariņam vajadzētu saprast, vai ir gatavs piedalīties problēmu risināšanā, vai izlikties, ka ir Baltais tēvs, kurš nav nekur iesaistījies," paudis Feldmans.

6. maijā intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka koalīcijai jārespektē ekonomikas ministra Vitenberga lēmums mainīt partiju. "Vitenbergs pats izdarīja savu izvēli, neviens viņu nepiespieda. Mūsu ieskatā koalīcijas partneriem vajadzētu respektēt viņa izvēli," paziņoja Dzintars, uzsverot, ka KPV LV frakcijā dažādas izmaiņas un tiek pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi.

Viņš tāpat atzīmēja, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, taču ir tādi koalīcijas partneri, kuri būtu ieinteresēti šajā jautājumā. "Šis nav labākais laiks, lai atvērtu koalīcijas līgumu un pārdalītu amatus, jo šādā procesā var iestrēgt, bet svarīgi ir pildīt uzdevumus, nevis mainīt politiskās ietekmes," sacīja Dzintars.

Premjerministrs Kariņš 5. maijā paziņojis, ka viņš sagaida, ka Nacionālā apvienība un KPV LV ieviesīs skaidrību savās attiecībās. Pēc sadarbības memoranda noslēgšanas šīs partijas praktiski ir saplūdušas, bet, šķiet, ne visi KPV LV politiķi to saprot, norāda viņš.

Kariņš neatbildēja uz jautājumu par to, ko viņš darīs, ja KPV LV turpinās uzstāt uz Vitenberga atkāpšanos.

Taujāts, vai tikšanās laikā ar Jauno konservatīvo partiju ir runāts par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) nomaiņu, premjers atbildēja, ka aicina sadarbības partnerus nepārsteigties un rūpīgi pārdomāt, vai savu šauro politisko interešu dēļ destabilizēt valdību un visu valsti.

Kariņš aicināja koalīcijas partijas sarunāties, lai pārvarētu problēmas, kas rodas noguruma dēļ no pandēmijas un vēlēšanu tuvuma.

Pēc premjera teiktā, partijas pandēmijas laikā ir stresā, jo to reitingi nav labi, tāpēc, ka nākas pieņemt daudz nepopulārus lēmumus.

"Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti," izteicās Kariņš par esošo situāciju.

33
Tagi:
koalīcija, KPV LV, ministru kabinets
Pēc temata
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Ministru kabinets vēlas likvidēt Liepājas SEZ. Dome publicē atklātu vēstuli prezidentam
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

0
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

0
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri