Pikets pie Saeimas ēkas, foto no arhīva

Deputāti ar trīs tūkstošus eiro lielu algu lūdz 28 eiro kompensācijai

62
(atjaunots 22:47 12.10.2020)
Deputāta Alda Adamoviča izdošana kriminālvajāšanai par krāpšanos dāvājusi vēl vienu iemeslu apspriest transporta izdevumu kompensācijas sistēmu.

RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Saeimas deputātu transporta izdevumu kompensācijas sistēma patlaban nav adekvāta, žurnālists Arnis Krauze konstatēja telekanāla RigaTV24 ēterā.

8. oktobrī Saeima piekrita "Jaunās Vienotības" deputāta Alda Adamoviča kriminālvajāšanas sākšanai par krāpšanos ar kompensācijām, kas pienākas ārpus Rīgas dzīvojošajiem deputātiem, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Krauze pastāstīja, ka, iepazinies ar deputātiem izmaksātajām summām, bijis ļoti pārsteigts.

Pēc viņa vārdiem, to pat nav iespējams nosaukt par kompensāciju – daudziem tā ir gandrīz trešā daļa algas. Piemēram, viņš stāstīja, publiskajos datos redzams: tagadējās Saeimas līderis šajā ziņā ir Vladimirs Nikonovs no "Saskaņas", kam pienākas 870 eiro, un viņš tos ik mēnesi saņem. Krauze lauzīja galvu, vai tiešām tā ir kompensācija.

Žurnālists piezīmēja, ka dažiem deputātiem ceļš uz Rīgu patiešām izmaksā vērā ņemamas summas, tomēr, viņaprāt, politiķi ir zinājuši, kādu darbu izvēlas.

Protams, deputāti no Pāvilostas vai Ludzas nav vienā stāvoklī ar deputātiem no Mārupes vai Garkalnes, konstatēja žurnālists, taču atgādināja: ja cilvēks piekrīt šim darbam, viņš apzinās, ka būs zināmas problēmas.  Pie tam deputāta alga sastāda 2-3 tūkstošus eiro, dažiem pat vairāk, konstatēja Krauze un piezīmēja, ka par 400-450 eiro iespējams atrast labu dzīvokli Rīgā.

Pie tam, viņš teica, transporta kompensācijas pieprasa arī Rīgā dzīvojošie deputāti.

Viņš nolēma, ka vārdus nenosauks, jo ikviens var apmeklēt Saeimas vietni un pārbaudīt pats. Tomēr, pēc viņa vārdiem, daži politiķi transporta izdevumiem pieprasa 28 eiro. Žurnālists bija neizpratnē: vai patiešām ar algu 3 tūkstošu eiro apmērā vēl jāpieprasa 28 eiro, un piezīmēja, ka, viņaprāt, sistēma nešķiet loģiska.

Saeimas noteikumi paredz, ka deputāti līdz ar algu var saņemt transporta un mājokļa izdevumu kompensāciju, ja izdevumi radušies mandāta izpildes dēļ.

Kompensācijas summa ir atkarīga no dzīves vietas – jo tālāk no Rīgas dzīvo politiķis, jo lielāka konpensācija pienākas. Lai naudu saņemtu, jāiesniedz čeks, kurā norādīts vārds, uzvārds un personas kods. Maksimālā iespējamā kompensācija – 859 eiro.

Pie tam deputātus laiku pa laikam pieķer dažādās mahinācijās ar šīm kompensācijām. Piemēram, 2018. gadā 12. Saeimas deputātam, ZZS pārstāvim Askoldam Kļaviņam tika piespriesta soda nauda un piespiedu darbs par to, ka viņš mainījis deklarēto dzīves vietu no Rīgas pret Liepāju un palielinājis viņam pienākošās kompensācijas summu 5-6 reizes.

62
Tagi:
deputāti, Saeima
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Bonifācija brīvdienas: Saeima atgriezās pie attālināta darba režīma
Vai tautas kalpi dārgi izmaksā Latvijai
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

54
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

54
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"

51
(atjaunots 16:26 23.02.2021)
Baltijas valstu skaļie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā Eiropā, uzskata politologs Vladislavs Vorotņikovs. Kad varētu rasties interese par attiecību depolitizāciju.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltijas valstu dialoga sakārtošanas perspektīvas nav saskatāmas, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietekme ES nav tik liela, lai tās varētu panākt attiecību pilnīgu saraušanu ar austrumu kaimiņu, intervijā Baltnews konstatēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Vladislavs Vorotņikovs.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Politologs uzskata, ka Eiropas Savienība uzklausa Baltijas valstu viedokli par attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā zemo ekspertīzes līmeni šajā jautājumā. Vorotņikovs atgādināja, ka Eiropas mediju pirmajās slejās Krievija nonāk tikai asu ārpolitisko notikumu periodā. Tādos brīžos Baltijas valstis sekmīgi piesaista uzmanību uz skaļu izteikumu rēķina.

"Apstākļos, kad pieaug informācijas plūsmu intensitāte, bet kritiskās domāšanas, erudīcijas un vienkārši izglītības līmenis vispārēji krītas, vai tad kāds brīnums, ka šie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā?" politologs retoriski apjautājās.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par Rietumu intelektuāļiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, jo viņu viedokli Eiropā diemžēl neuzklausa gandrīz nemaz.

Pie tam viņš neuzskata, ka Baltijas valstis būtu tik ietekmīgas Eiropas Savienībā, lai panāktu pilnīgu attiecību saraušanu ar Krieviju.

"Lai arī tādi lēmumi ES tiek pieņemti vienprātīgi, tomēr tos apsver un ierosina Eiropas integrācijas lokomotīves, nevis mazās valstis," paskaidroja Vorotņikovs.

Viņš nesaskata būtiskas perspektīvas Baltijas valstu un Krievijas dialoga sakārtošanai, un runa nav tikai par XX gadsimta dziļajiem vēsturiskajiem aizvainojumiem, kas likti Baltijas valstu politikas pamatā, bet arī par politiķu nevēlēšanos meklēt saskarsmes punktus un attīstīt attiecības.

"Tagad populāri ir pētījumi par vēsturisko atmiņu un tās ietekmi valstu mūsdienu politikā, pārsvarā Austrumeiropā. Taču atmiņas politikai līdzās jābūt arī aizmirstības politikai. Ja tāda ir politiķu griba, viņi ir pietiekami gudri un vēlas kopīgu attīstību nākotnē," uzsvēra politologs.

Vienlaikus viņš atzīmēja arī dažus pozitīvus aspektus attiecībās, piemēram, pragmatisko pārrobežu sadarbību un gandrīz depolitizēto kultūras jomu.

"Tomēr domāju, ja Krievijas daļa pasaules IKP pieaugtu, piemēram, līdz 6-8%, interese par dialoga depolitizāciju gan Baltijas valstīs, gan visā ES būtu daudz lielāka. Taču tā jau ir pavisam cita tēma," piebilda Vorotņikovs.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanos, kurā plānots apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju, ierosināja tieši Baltijas valstis, kas turpina lobēt jaunus ierobežojošos pasākumus.

51
Pēc temata
Borela vizīte – izlūkošana kaujā
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Televizors un tālvadības pulti, foto no arhīva

"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā

0
(atjaunots 07:42 27.02.2021)
Līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. To apstiprināja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Ceturtdien, 25. februārī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija nolēma apspriest situāciju ar elektroniskajiem medijiem mazākumtautību auditorijai. Varētu domāt, ka pēc vairāku desmitu krievu valodā strādājošo televīzijas kanālu slēgšanas Latvijas sabiedriskajai apraidei strauji paveicies. Tomēr tik vienkārši nemaz nav, stāsta ВВ.lv.

Stratēģisks uzdevums

Jaunievedumi paredz – līdz septembrim saturs krievu valodā no LTV7 pilnībā pazudīs. To apstiprināja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Paliks tikai radio un internets. Un to pat ar zināmu lepnumu dēvē par jauno "multivides platformu".

Tikšanās bija īpaši aktuāla, ņemot vērā topošo multivides platformu. To sēdes sākumā paziņoja komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Lai sabiedrība būtu saliedēta, kā viņš izteicās, uzaicināta visa NEPLP vadība un virkne citu ierēdņu. LTV programmu direktore Rita Ruduša paziņoja, ka norādītās platformas koncepcija top jau kopš 2016. gada, tas esot "liela stratēģiska uzdevuma elements".

Viņa pastāstīja, ka darbs rit gluži kā visā Eiropā – priekšroka tiek dota digitālajai televīzijai. Diemžēl, viņa atzina, cilvēki aizvien retās skatās tradicionālo televīziju – no 2017. gada "biežo skatītāju" daļa sarukusi no 36% līdz 19%.

Ruduša apliecināja, ka LTV veic nopietnu darbu – tā ir nopietna žurnālistika, vizualizācija. Viņa informēja, ka LTV orientējas uz ekonomiski aktīvo auditoriju, 20-55 gadu vevuma grupu. Fokusā ir pilsētnieki ar augstāko izglītību, kam raksturīga lojalitāte un uzticība, kuri ieinteresēti Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos.

Sabiedriskās televīzijas pārstāve novērtēja, ka patlaban Zaķusalā un Doma laukumā tapusī produkcija interesē 392 tūkstošus Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju. Ruduša norādīja, ka auguši tematiskie raidījumi, personiski izcelts sporta žurnālists Vladimirs Ivanovs.

Digitālais modelis paredz "ļoti minimālu personālu". Cita starpā to apkalpo kameras-roboti. Patlaban mediju kanālos vajadzīgi "universālie karavīri", kas prot visu. 2021. gada septembrī sola panākt principiāli jaunu kvalitāti. Tiek iepirktas iekārtas un aparatūra. Rezultātā teorētiski vajadzētu izdoties "daudzveidīgai un spilgtai" apraidei.

Mihails Joffe
© Sputnik / Александр Натрускин

Tagad ir vakuums

Taču tas plānots nelatviešiem paredzētai apraidei, atzina NEPLP vadītājs. Padomes locekle Ieva Kalderauska norādīja, ka minētajā kategorijā var iekļaut aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju – vairāk nekā 715 tūkstošus cilvēku.

Pavisam drīz ne viņi, ne arī citi skatītāji neieraudzīs republikāniskajā kanālā LTV7 pārraides krievu valodā.

NEPLP šajā jautājumā ir mazliet neskaidra pozīcija: lai arī LTV7 ir salīdzināmi augsta atpazīstamība un piekļuva, pērn LTV nesasniedza virkni nosprausto sabiedriskā labuma mērķu, kas vēlreiz apliecina, ka vajadzīgas pārmaiņas.

Tomēr Āboliņš vēlreiz uzsvēra, ka līdz septembrim no LTV7 pilnībā pazudīs saturs krievu valodā. Paliks tikai radio un internets.

Savā prezentācijā Kalderauska apsolīja nodrošināt mazākumtautību pārstāvniecību. Vienlaikus Saeimas komisijas sēdē neviens no šīs kategorijas nebija aicināts piedalīties.

0
Tagi:
NEPLP, krievu valoda, televīzijas kanāli
Pēc temata
"Sāksim badoties": REN TV atbildēja uz translācijas pārtraukšanu Latvijā
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
Latvija uz gadu aizliegusi RTR retranslāciju valsts teritorijā
Latvijā aizliegta vēl 16 Krievijas telekanālu retranslācija