Eiropas Savienības dalībvalstu karogi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par ES politikas aizkulisēm Baltkrievijas jautājumā

41
(atjaunots 17:35 06.10.2020)
Eiropas Savienībā ir aprakstītas visas lomas attiecībā pret Baltkrieviju: ir sliktie policisti – Polija un Lietuva, ir arī labie.

RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienība nosodīja prasību samazināt diplomātisko klātbūtni, ar kuru Baltkrievijas ĀM pagājušajā piektdienā vērsās pie Lietuvas un Polijas vēstniekiem sankciju pretestības fonā. Briselē paziņoja, ka Minskas piedāvājums "pastiprina valsts izolāciju un liek šķēršļus dialogam".

Baltkrievijas lēmumam ir absolūti likumsakarīgs raksturs, un tas ir saistīts ar destabilizējošo darbību, kas tiek īstenota no teritorijas ar Lietuvas un Polijas atbalstu, paziņoja Sputnik Latvija Sabiedriskās un informācijas sadarbības centra "Evropa" direktors Eduards Popovs.

"Oficiālā Minska uzvedas absolūti paredzami un pamatoti, jo vēlas pasargāt savas suverenās intereses no citu valstu iejaukšanās. Šādā situācijā gan Polija, gan Lietuva uzvestos analoģiski. Baltkrievija aizsargājas, aizstāvot savu suverenitāti atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Un tas nebūt nav galējs pasākumus, uz kuru ir spējīga Minska," paziņoja Popovs.

Pēc politologa sacītā, Eiropas Savienībā ir aprakstītas visas lomas attiecībā pret Baltkrieviju.

"Ir sliktais policists – Polija, Lietuva, ir labais policists – pārējās ES valstis, kuras ne tik radikāli rīkojas attiecībā pret Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība, uzrīdot Poliju un Lietuvu Minskai, atstāj sev telpu manevram – aizkulišu kaulēšanām ar Baltkrievijas prezidentu," paskaidroja Popovs.

Eksperts norādīja, ka šī kaulēšanās vai nu jau notiek, vai arīdzan sāksies pavisam drīz.

"Polija un Lietuva uzstājas tādu iniciatoru lomā, daļēji pat provokatoru lomā, taču patieso ES politiku attiecībā uz oficiālo Minsku veic citas valstis un nepubliski. Viena maza savienības daļa – Polija un Lietuva – spiež, bet otra izmanto šo spiedienu, lai iztirgotu izdevīgākas pārrunu pozīcijas. Lūk, ko sevī ietver šī Eiropas Savienības spēle, kur visas lomas ir aprakstītas," konstatēja Popovs.

Politologs piebilda, ka galvenās saķeršanās par Baltkrieviju vēl ir gaidāmas, un plaša publika zinās par tām visnotaļ nedaudz.

Iepriekš ES valstu vadītāju samits apstiprināja sankciju sarakstu, kurā iekļauti aptuveni 40 Baltkrievijas pilsoņi, ieskaitot varasiestāžu darbiniekus un vēlēšanu struktūru pārstāvjus. Viņi apsūdzēti par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem un vēlēšanu rezultātu falsifikāciju.

Savukārt Minska informēja par "simetriskiem ierobežojumiem". Atbildes saraksts netika publicēts saskaņā ar "pašreizējo civilizēto diplomātisko praksi". Valsts ĀM secināja, ka "sankciju svērteņa" tālāka sašūpošana var novest pie vēl nopietnākām sekām, piemēram, valsts izstāšanās no kopīgajām programmām un projektiem, diplomātiskās klātbūtnes līmeņa pārvērtēšanas, "līdz pat lēmumam par diplomātisko attiecību saglabāšanas mērķtiecību". Vēlāk sankcijas tika noteiktas pret virkni Lielbritānijas un Kanādas amatpersonu.

Situācija Baltkrievijā

Jau vairāk nekā pusotru mēnesi Baltkrievijā turpinās protestu akcijas. Tās sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Lukašenko. Opozīcija un ES neatzina balsošanas rezultātus.

Protestu pirmajās dienās demonstranti tika izkliedēti ar asaru gāzes, ūdensmetēju, gaismas un trokšņa granātu un gumijas ložu palīdzību. Vēlāk tika pieņemts lēmums atteikties no vardarbīgām metodēm, taču pēc inaugurācijas tika novērots jauns protestu uzliesmojums, akciju apspiešanas metodes atkal īslaicīgi pastiprinātas.

Brisele uzskata, ka Lukašenko stāšanās prezidenta amatā neatbilst daudzu valsts iedzīvotāju gribai – to apliecinot masveida demonstrācijas. Borels atgādināja, ka ES aicina organizēt jaunas vēlēšanas, atteikties no vardarbības un atbrīvot visus aizturētos.

Pie tam Minska vairākkārt uzsvēra, ka protesti tiek koordinēti no ārvalstīm. Lukašenko konstatēja, ka Rietumi iejaucas republikas iekšējās lietās: nekārtības stimulē ASV, bet eiropieši viņiem "piespēlē".

41
Tagi:
Polija, Lietuva, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Latvijai nevajag dot padomus Baltkrievijai un KF: radioklausītājs kritizē valdību
Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā
Minska uzdevusi Lietuvai un Polijai ierobežot diplomātu skaitu Baltkrievijā
Dombrovskis: Baltkrievijas kravu novirzīšana no Latvijas uz KF ir laika jautājums
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

44
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

44
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

54
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

54
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā