Saeimas sēžu zāle, foto no arhīva

Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu

43
(atjaunots 20:51 04.10.2020)
Itālija pārsteidza visu pasauli. Tur notika referendums par parlamenta deputātu skaita samazināšanu un tautas kalpu skaits tika samazināts par trešdaļu. Vai pietiks drosmes izdarīt tāpat Latvijā? Krīze visapkārt, naudas budžetā nepietiek. Vai nav pienācis īstais laiks?

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Latvijā vienmēr deva priekšroku parlamenta atlaišanai, nevis tā samazināšanai. Attiecīgajos portālos nemitīgi vāc parakstus par to, lai sarīkotu jaunas ārkārtas vēlēšanas, jo esošie likumdevēji neatbilst tautas cerībām. Vienu reizi šis triks pat bija izdevies. Tiesa, drīz vien noskaidrojās, ka tautu tas nepadarīja laimīgāku itin nemaz. Taču pats process, acīmredzot, iedzīvotājiem iepatikās, raksta Bb.lv.

Bet varbūt racionālāk tomēr būtu nevis katru gadu rīkot jaunas vēlēšanas, bet gan radikāli samazināt deputātu skaitu? Gan lielu naudu ietaupītu, gan izredzes, ka likumdošanas sanāksmē būs vairāk jēdzīgu cilvēku, arī it kā pieaug.

Samazināt pašiem savu skaitu?

Tautas iniciatīvu Interneta portālā, kuras Saeimai ir pienākums izskatīt, ja tās atbalsta vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu, jau ir iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu no esošajiem 100 līdz 50.

"Ar šo iniciatīvu tiks mainīta pati būtība "krīzes" pārvarēšanai, jo Saeima būs darbspējīgāka ar 50 Saeimas locekļiem kā arī tik ietaupīta nauda atsijājot "nelietderīgos" Saeimas locekļus. Katram deputātam ir palīgi (1-2), kuri praktiski smagāko darbu padara viņu vietā. Ja tiktu samazināts deputātu skaits, tad beidzot, lai pārvarētu krīzi nevajadzētu samazināt slimnīcu skaitu vai kādam samazināt algu utt. Samazinot deputātu skaitu Saeimā, deputātiem būs lielāka atbildības tautas priekšā, kā arī vieglāk pieņemt lēmumus. Samazinot deputātu skaitu tiktu iegūti finanšu līdzekļi, tādējādi nebūtu nepieciešamības samazināt citu iestāžu skaitu, piemēram, slimnīcas. Deputātu atbildība tautas priekšā palielināsies. Samazinot deputātu skaitu, Saeimas darbspējība nemazināsies, bet drīzāk palielināsies, jo 50 deputātiem ir vieglāk vienoties par konkrētu rīcību nekā 100 deputātiem," uzrakstīja ierosinājuma autors, kurš savāca pat vairāk pār nepieciešamiem 10 000 parakstiem. Taču pie iniciatīvas ir atzīme, ka tā "zaudējusi aktualitāti, Saeimā iesniegta netiks".

Lai gan, pat ja iesniegtu, kurš tad brīvprātīgi piekristu atņemt sev mandātu, atstāt sevi bez darba? Latvijas deputāti atrastu miljonu iemeslu, kāpēc to nav vērts darīt un kāpēc 100 likumdevēji – tas ir ideāls cilvēku skaits valsts pārvaldīšanai.

Itālijas brīnums

Savukārt Itālijā radikāla deputātu skaita samazināšana kļuva par realitāti. Nesenajā referendumā gandrīz 70% balsojumā piedalījušos pilsoņu atbalstīja ideju samazināt Deputātu palātas sastāvu no 630 līdz 400 deputātiem, savukārt Senātā – no 315 līdz 200 cilvēkiem.

Galvenais arguments par iniciatīvu bija šāds – deputātu ir pārāk daudz, un viņi pārāk dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem. Šim viedoklim pēdējā laikā piekrita ne tikai valsts iedzīvotāji, bet pat vairums politisko partiju. Latvijā šāds konsenss pagaidām netiek novērots.

Kas deputātam kabatā

Bet vai Latvijas Saeimas deputāti saņem daudz, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Absolūtajos skaitļos nedaudz.

Visvairāk parlamenta locekļi saņem tieši Itālijā – ap 15 000 eiro mēnesī, bet vismazāk – Bulgārijā (1600 eiro). Dārgi tautas kalpi izmaksā Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā un Vācijā – viņu alga ir virs 10 000 eiro mēnesī.

Ja paskatās uz Latvijas Saeimas algu lapām, teiksim par maija mēnesi, kad deputāti vēl strādāja ar pilnu slodzi, tad var redzēt, ka vidēji mūsu tautas kalps saņēma kaut kur 2200-2300 eiro. Vislielākā alga tajā mēnesī vienam no deputātiem sastādīja 3500 eiro, mazākā – 1700 eiro. Atgādināsim, ka deputātiem piemaksā par darbu komisijās un par citu pienākumu izpildi, tādēļ viņu ienākumi atšķiras.

Vidējā alga valstī šobrīd sastāda 1100 eiro, tātad var uzskatīt, ka deputāts pie mums pelna divas reizes vairāk, nekā statistiski vidējais valsts iedzīvotājs.

Vai par daudz būs?

Kas attiecas uz pašu deputātu skaitu, tad nākas atzīt, ka tas nemaz nav tik liels, salīdzinājumā ar citām valstīm. Tā, Igaunijā, kur dzīvo 1,3 miljoni cilvēku (Latvijā 1,9 miljoni), Rīgikogu ir 101 deputāts. Lietuvā – 141 deputāts ar 2,8 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Citi piemēri. Luksemburgā, kur iedzīvotāju skaits sastāda 600 tūkstoši cilvēku, ir 60 deputāti. Francijas divu palātu parlamentā ir 898 deputāti, Vācijā -700 deputāti, ASV – 535 deputāti, Dienvidāfrikas Republikā – 490, Izraēlā – 120 deputāti, Baltkrievijā – 174 parlamentārieši.

Rezumējot, izskatās, ka mūsu Latvijas tautas kalpi nemaz nav tik dārgi. Pavisam cita lieta ir viņu darba kvalitāte. Šeit pārmetumiem ir daudz vairāk pamata. Bet šo var viegli labot, un pat nekāda atlaišana nav vajadzīga, kas, starp citu, arī maksā paprāvu naudas summu. Vienkārši jāievēl pareizie cilvēki parlamentā. Līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām atlikuši divi gadi, tātad laiks pārdomām ir.

43
Tagi:
Latvija, Itālija, deputāti, Saeima
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

9
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

9
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

29
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

29
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu