Saeimas sēžu zāle, foto no arhīva

Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu

53
(atjaunots 20:51 04.10.2020)
Itālija pārsteidza visu pasauli. Tur notika referendums par parlamenta deputātu skaita samazināšanu un tautas kalpu skaits tika samazināts par trešdaļu. Vai pietiks drosmes izdarīt tāpat Latvijā? Krīze visapkārt, naudas budžetā nepietiek. Vai nav pienācis īstais laiks?

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Latvijā vienmēr deva priekšroku parlamenta atlaišanai, nevis tā samazināšanai. Attiecīgajos portālos nemitīgi vāc parakstus par to, lai sarīkotu jaunas ārkārtas vēlēšanas, jo esošie likumdevēji neatbilst tautas cerībām. Vienu reizi šis triks pat bija izdevies. Tiesa, drīz vien noskaidrojās, ka tautu tas nepadarīja laimīgāku itin nemaz. Taču pats process, acīmredzot, iedzīvotājiem iepatikās, raksta Bb.lv.

Bet varbūt racionālāk tomēr būtu nevis katru gadu rīkot jaunas vēlēšanas, bet gan radikāli samazināt deputātu skaitu? Gan lielu naudu ietaupītu, gan izredzes, ka likumdošanas sanāksmē būs vairāk jēdzīgu cilvēku, arī it kā pieaug.

Samazināt pašiem savu skaitu?

Tautas iniciatīvu Interneta portālā, kuras Saeimai ir pienākums izskatīt, ja tās atbalsta vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu, jau ir iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu no esošajiem 100 līdz 50.

"Ar šo iniciatīvu tiks mainīta pati būtība "krīzes" pārvarēšanai, jo Saeima būs darbspējīgāka ar 50 Saeimas locekļiem kā arī tik ietaupīta nauda atsijājot "nelietderīgos" Saeimas locekļus. Katram deputātam ir palīgi (1-2), kuri praktiski smagāko darbu padara viņu vietā. Ja tiktu samazināts deputātu skaits, tad beidzot, lai pārvarētu krīzi nevajadzētu samazināt slimnīcu skaitu vai kādam samazināt algu utt. Samazinot deputātu skaitu Saeimā, deputātiem būs lielāka atbildības tautas priekšā, kā arī vieglāk pieņemt lēmumus. Samazinot deputātu skaitu tiktu iegūti finanšu līdzekļi, tādējādi nebūtu nepieciešamības samazināt citu iestāžu skaitu, piemēram, slimnīcas. Deputātu atbildība tautas priekšā palielināsies. Samazinot deputātu skaitu, Saeimas darbspējība nemazināsies, bet drīzāk palielināsies, jo 50 deputātiem ir vieglāk vienoties par konkrētu rīcību nekā 100 deputātiem," uzrakstīja ierosinājuma autors, kurš savāca pat vairāk pār nepieciešamiem 10 000 parakstiem. Taču pie iniciatīvas ir atzīme, ka tā "zaudējusi aktualitāti, Saeimā iesniegta netiks".

Lai gan, pat ja iesniegtu, kurš tad brīvprātīgi piekristu atņemt sev mandātu, atstāt sevi bez darba? Latvijas deputāti atrastu miljonu iemeslu, kāpēc to nav vērts darīt un kāpēc 100 likumdevēji – tas ir ideāls cilvēku skaits valsts pārvaldīšanai.

Itālijas brīnums

Savukārt Itālijā radikāla deputātu skaita samazināšana kļuva par realitāti. Nesenajā referendumā gandrīz 70% balsojumā piedalījušos pilsoņu atbalstīja ideju samazināt Deputātu palātas sastāvu no 630 līdz 400 deputātiem, savukārt Senātā – no 315 līdz 200 cilvēkiem.

Galvenais arguments par iniciatīvu bija šāds – deputātu ir pārāk daudz, un viņi pārāk dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem. Šim viedoklim pēdējā laikā piekrita ne tikai valsts iedzīvotāji, bet pat vairums politisko partiju. Latvijā šāds konsenss pagaidām netiek novērots.

Kas deputātam kabatā

Bet vai Latvijas Saeimas deputāti saņem daudz, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Absolūtajos skaitļos nedaudz.

Visvairāk parlamenta locekļi saņem tieši Itālijā – ap 15 000 eiro mēnesī, bet vismazāk – Bulgārijā (1600 eiro). Dārgi tautas kalpi izmaksā Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā un Vācijā – viņu alga ir virs 10 000 eiro mēnesī.

Ja paskatās uz Latvijas Saeimas algu lapām, teiksim par maija mēnesi, kad deputāti vēl strādāja ar pilnu slodzi, tad var redzēt, ka vidēji mūsu tautas kalps saņēma kaut kur 2200-2300 eiro. Vislielākā alga tajā mēnesī vienam no deputātiem sastādīja 3500 eiro, mazākā – 1700 eiro. Atgādināsim, ka deputātiem piemaksā par darbu komisijās un par citu pienākumu izpildi, tādēļ viņu ienākumi atšķiras.

Vidējā alga valstī šobrīd sastāda 1100 eiro, tātad var uzskatīt, ka deputāts pie mums pelna divas reizes vairāk, nekā statistiski vidējais valsts iedzīvotājs.

Vai par daudz būs?

Kas attiecas uz pašu deputātu skaitu, tad nākas atzīt, ka tas nemaz nav tik liels, salīdzinājumā ar citām valstīm. Tā, Igaunijā, kur dzīvo 1,3 miljoni cilvēku (Latvijā 1,9 miljoni), Rīgikogu ir 101 deputāts. Lietuvā – 141 deputāts ar 2,8 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Citi piemēri. Luksemburgā, kur iedzīvotāju skaits sastāda 600 tūkstoši cilvēku, ir 60 deputāti. Francijas divu palātu parlamentā ir 898 deputāti, Vācijā -700 deputāti, ASV – 535 deputāti, Dienvidāfrikas Republikā – 490, Izraēlā – 120 deputāti, Baltkrievijā – 174 parlamentārieši.

Rezumējot, izskatās, ka mūsu Latvijas tautas kalpi nemaz nav tik dārgi. Pavisam cita lieta ir viņu darba kvalitāte. Šeit pārmetumiem ir daudz vairāk pamata. Bet šo var viegli labot, un pat nekāda atlaišana nav vajadzīga, kas, starp citu, arī maksā paprāvu naudas summu. Vienkārši jāievēl pareizie cilvēki parlamentā. Līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām atlikuši divi gadi, tātad laiks pārdomām ir.

53
Tagi:
Latvija, Itālija, deputāti, Saeima
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

64
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

64
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

56
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

56
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

0
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

0
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju