Saeimas sēžu zāle, foto no arhīva

Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu

53
(atjaunots 20:51 04.10.2020)
Itālija pārsteidza visu pasauli. Tur notika referendums par parlamenta deputātu skaita samazināšanu un tautas kalpu skaits tika samazināts par trešdaļu. Vai pietiks drosmes izdarīt tāpat Latvijā? Krīze visapkārt, naudas budžetā nepietiek. Vai nav pienācis īstais laiks?

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Latvijā vienmēr deva priekšroku parlamenta atlaišanai, nevis tā samazināšanai. Attiecīgajos portālos nemitīgi vāc parakstus par to, lai sarīkotu jaunas ārkārtas vēlēšanas, jo esošie likumdevēji neatbilst tautas cerībām. Vienu reizi šis triks pat bija izdevies. Tiesa, drīz vien noskaidrojās, ka tautu tas nepadarīja laimīgāku itin nemaz. Taču pats process, acīmredzot, iedzīvotājiem iepatikās, raksta Bb.lv.

Bet varbūt racionālāk tomēr būtu nevis katru gadu rīkot jaunas vēlēšanas, bet gan radikāli samazināt deputātu skaitu? Gan lielu naudu ietaupītu, gan izredzes, ka likumdošanas sanāksmē būs vairāk jēdzīgu cilvēku, arī it kā pieaug.

Samazināt pašiem savu skaitu?

Tautas iniciatīvu Interneta portālā, kuras Saeimai ir pienākums izskatīt, ja tās atbalsta vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu, jau ir iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu no esošajiem 100 līdz 50.

"Ar šo iniciatīvu tiks mainīta pati būtība "krīzes" pārvarēšanai, jo Saeima būs darbspējīgāka ar 50 Saeimas locekļiem kā arī tik ietaupīta nauda atsijājot "nelietderīgos" Saeimas locekļus. Katram deputātam ir palīgi (1-2), kuri praktiski smagāko darbu padara viņu vietā. Ja tiktu samazināts deputātu skaits, tad beidzot, lai pārvarētu krīzi nevajadzētu samazināt slimnīcu skaitu vai kādam samazināt algu utt. Samazinot deputātu skaitu Saeimā, deputātiem būs lielāka atbildības tautas priekšā, kā arī vieglāk pieņemt lēmumus. Samazinot deputātu skaitu tiktu iegūti finanšu līdzekļi, tādējādi nebūtu nepieciešamības samazināt citu iestāžu skaitu, piemēram, slimnīcas. Deputātu atbildība tautas priekšā palielināsies. Samazinot deputātu skaitu, Saeimas darbspējība nemazināsies, bet drīzāk palielināsies, jo 50 deputātiem ir vieglāk vienoties par konkrētu rīcību nekā 100 deputātiem," uzrakstīja ierosinājuma autors, kurš savāca pat vairāk pār nepieciešamiem 10 000 parakstiem. Taču pie iniciatīvas ir atzīme, ka tā "zaudējusi aktualitāti, Saeimā iesniegta netiks".

Lai gan, pat ja iesniegtu, kurš tad brīvprātīgi piekristu atņemt sev mandātu, atstāt sevi bez darba? Latvijas deputāti atrastu miljonu iemeslu, kāpēc to nav vērts darīt un kāpēc 100 likumdevēji – tas ir ideāls cilvēku skaits valsts pārvaldīšanai.

Itālijas brīnums

Savukārt Itālijā radikāla deputātu skaita samazināšana kļuva par realitāti. Nesenajā referendumā gandrīz 70% balsojumā piedalījušos pilsoņu atbalstīja ideju samazināt Deputātu palātas sastāvu no 630 līdz 400 deputātiem, savukārt Senātā – no 315 līdz 200 cilvēkiem.

Galvenais arguments par iniciatīvu bija šāds – deputātu ir pārāk daudz, un viņi pārāk dārgi izmaksā nodokļu maksātājiem. Šim viedoklim pēdējā laikā piekrita ne tikai valsts iedzīvotāji, bet pat vairums politisko partiju. Latvijā šāds konsenss pagaidām netiek novērots.

Kas deputātam kabatā

Bet vai Latvijas Saeimas deputāti saņem daudz, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm? Absolūtajos skaitļos nedaudz.

Visvairāk parlamenta locekļi saņem tieši Itālijā – ap 15 000 eiro mēnesī, bet vismazāk – Bulgārijā (1600 eiro). Dārgi tautas kalpi izmaksā Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā un Vācijā – viņu alga ir virs 10 000 eiro mēnesī.

Ja paskatās uz Latvijas Saeimas algu lapām, teiksim par maija mēnesi, kad deputāti vēl strādāja ar pilnu slodzi, tad var redzēt, ka vidēji mūsu tautas kalps saņēma kaut kur 2200-2300 eiro. Vislielākā alga tajā mēnesī vienam no deputātiem sastādīja 3500 eiro, mazākā – 1700 eiro. Atgādināsim, ka deputātiem piemaksā par darbu komisijās un par citu pienākumu izpildi, tādēļ viņu ienākumi atšķiras.

Vidējā alga valstī šobrīd sastāda 1100 eiro, tātad var uzskatīt, ka deputāts pie mums pelna divas reizes vairāk, nekā statistiski vidējais valsts iedzīvotājs.

Vai par daudz būs?

Kas attiecas uz pašu deputātu skaitu, tad nākas atzīt, ka tas nemaz nav tik liels, salīdzinājumā ar citām valstīm. Tā, Igaunijā, kur dzīvo 1,3 miljoni cilvēku (Latvijā 1,9 miljoni), Rīgikogu ir 101 deputāts. Lietuvā – 141 deputāts ar 2,8 miljoniem valsts iedzīvotāju.

Citi piemēri. Luksemburgā, kur iedzīvotāju skaits sastāda 600 tūkstoši cilvēku, ir 60 deputāti. Francijas divu palātu parlamentā ir 898 deputāti, Vācijā -700 deputāti, ASV – 535 deputāti, Dienvidāfrikas Republikā – 490, Izraēlā – 120 deputāti, Baltkrievijā – 174 parlamentārieši.

Rezumējot, izskatās, ka mūsu Latvijas tautas kalpi nemaz nav tik dārgi. Pavisam cita lieta ir viņu darba kvalitāte. Šeit pārmetumiem ir daudz vairāk pamata. Bet šo var viegli labot, un pat nekāda atlaišana nav vajadzīga, kas, starp citu, arī maksā paprāvu naudas summu. Vienkārši jāievēl pareizie cilvēki parlamentā. Līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām atlikuši divi gadi, tātad laiks pārdomām ir.

53
Tagi:
Latvija, Itālija, deputāti, Saeima
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

49
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

49
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Vitenbergs

KPV LV prasa ministra Vitenberga demisiju un draud pamest koalīciju

32
(atjaunots 08:00 07.05.2021)
KPV LV pieprasa atcelt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu un neizslēdz izstāšanos no koalīcijas.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 5. maijā partijas KPV LV vadība atkal nosūtīja premjeram Krišjānim Kariņam lūgumu atcelt no amata bijušo partijas biedru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš pievienojies Nacionālai apvienībai. KPV LV uzsver, ka šāda ministra rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums, ziņo Latvijas Televīzija.

Pievienojoties Nacionālai apvienībai, Vitenbergs ne vien saglabāja premjerministra Kariņa uzticību, kurš paziņojis, ka neprasīs viņa atkāpšanos no amata, bet arī panāca savas jau bijušās frakcijas atbalstu. Par spīti partijas KPV LV valdes pieprasījumam atsaukt Vitenbergu no ministra amata, vairākums šīs parlamentārās frakcijas locekļu ministru atbalstīja.

KPV LV valde turpina aicināt mainīt ekonomikas ministru. Ja prasība netiks izpildīta, partija neizslēdz izstāšanos no koalīcijas. "Šādas iespējas nav izslēgtas. Vēlme ir rast viskorektāko veidu attiecībā pret valsti. Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda kārtība, kādā mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies," norāda KPV LV valdes loceklis Jurģis Miezainis.

Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, kurš protokolēja JKP pārstāvju tikšanos ar premjerministru Kariņu, atzīmēja, ka sarunas laikā netika skarts jautājums par konkrētu amatu pārdali. JKP cer, ka koalīcijas līgumā noteiktais par ministra piederību konkrētajai partijai tiks atcelts vai arī radušos situācija jāatzīt par leģitīmu.

"Krīzes laikā intrigas ņem virsroku, un premjera ieskatā visas lietas jārisina visiem, ne viņam. Uzņēmumā tāpēc ir vadītājs, kurš palīdz, nevis šķeļ kolektīvu. Kariņam vajadzētu saprast, vai ir gatavs piedalīties problēmu risināšanā, vai izlikties, ka ir Baltais tēvs, kurš nav nekur iesaistījies," paudis Feldmans.

6. maijā intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka koalīcijai jārespektē ekonomikas ministra Vitenberga lēmums mainīt partiju. "Vitenbergs pats izdarīja savu izvēli, neviens viņu nepiespieda. Mūsu ieskatā koalīcijas partneriem vajadzētu respektēt viņa izvēli," paziņoja Dzintars, uzsverot, ka KPV LV frakcijā dažādas izmaiņas un tiek pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi.

Viņš tāpat atzīmēja, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, taču ir tādi koalīcijas partneri, kuri būtu ieinteresēti šajā jautājumā. "Šis nav labākais laiks, lai atvērtu koalīcijas līgumu un pārdalītu amatus, jo šādā procesā var iestrēgt, bet svarīgi ir pildīt uzdevumus, nevis mainīt politiskās ietekmes," sacīja Dzintars.

Premjerministrs Kariņš 5. maijā paziņojis, ka viņš sagaida, ka Nacionālā apvienība un KPV LV ieviesīs skaidrību savās attiecībās. Pēc sadarbības memoranda noslēgšanas šīs partijas praktiski ir saplūdušas, bet, šķiet, ne visi KPV LV politiķi to saprot, norāda viņš.

Kariņš neatbildēja uz jautājumu par to, ko viņš darīs, ja KPV LV turpinās uzstāt uz Vitenberga atkāpšanos.

Taujāts, vai tikšanās laikā ar Jauno konservatīvo partiju ir runāts par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) nomaiņu, premjers atbildēja, ka aicina sadarbības partnerus nepārsteigties un rūpīgi pārdomāt, vai savu šauro politisko interešu dēļ destabilizēt valdību un visu valsti.

Kariņš aicināja koalīcijas partijas sarunāties, lai pārvarētu problēmas, kas rodas noguruma dēļ no pandēmijas un vēlēšanu tuvuma.

Pēc premjera teiktā, partijas pandēmijas laikā ir stresā, jo to reitingi nav labi, tāpēc, ka nākas pieņemt daudz nepopulārus lēmumus.

"Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti," izteicās Kariņš par esošo situāciju.

32
Tagi:
koalīcija, KPV LV, ministru kabinets
Pēc temata
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Ministru kabinets vēlas likvidēt Liepājas SEZ. Dome publicē atklātu vēstuli prezidentam
Uzvaras piemineklis

Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī

0
(atjaunots 12:27 09.05.2021)
9. maijā Uzvaras laukumu iejozīs barjeras. Valsts policija patur tiesības slēgt piekļuvi monumentam Rīgas atbrīvotājiem.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Sestdien, 8. maijā, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tikās ar operatīvajiem dienestiem un Rigas domi jautājumā par kārtības nodrošināšanu Uzvaras parkā Rīgā 9. maijā, vēsta Mixnews.lv.

Politiķis uzlsvēra, ka šogad kārtību Covid-19 pandēmijas apstākļos palīdz nodrošināt Rīgas dome. Pašvaldība uzstādīs barjeras ap Uzvaras parku – tām vajadzētu atvieglot darbu kārtības sargiem.

Taču piekļuve Uzvaras piemineklim būs atvērta, lai cilvēki varētu mierīgi pieiet pie monumenta un nolikt ziedus.

Pie tam Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kas piedalījās sapulcē, savukārt brīdināja, ka policisti var jebkurā brīdī slēgt piekļuvi piemineklim, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku pie monumenta ir pārāk daudz.

Tiem, kuri nāks ar ziediem uz parku, jāievēro sociālā distance – 2 metri un jāpatur prātā liegums pulcēties.

Ruks pastāstīja, ka policisti sagatavojuši darbības plānu, kas paredz kontrolēt pieminekļa apmeklētāju plūsmu.

Ģirģens konstatēja: visiem ir saprotams, cik svarīga noteiktai sabiedrības daļai ir tradīcija nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa, taču norādīja, ka, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaita pieaugumu, Latvija vēl aizvien staigā pa plānu ledu.

Tāpēc IeM vadītājs aicināja neriskēt un stingri ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka Rīgas pašvaldība plānoja slēgt piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā, tomēr Latvijas Krievu savienības deputātiem izdevās vienoties par to, ka ierobežojumu nebūs un visi varēs svētku dienā nolikt ziedus, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus.

Nacionālisti, pārskaitušies par to, ka plāns izjaukt Uzvaras dienas svētkus Rīgā ir izgāzies, nolēma arī doties svētku dienā pie pieminekļa, lai sekotu policistu darbam. Nacionālās apvienības pārstāvji uzskata, ka pērn policisti sagādājuši vilšanos, - viņi palaiduši garām krievu pūli pie pieminekļa.

"Saskaņa" un LKS aicina visus, kas vēlas Uzvaras dienā atnākt pie pieminekļa un nolikt ziedus, būt ļoti uzmanīgiem un nekādā gadījumā nepieļaut provokācijas.

0
Tagi:
policija, Iekšlietu ministrija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena, Rīga
Pēc temata
"Mēs neatteiksimies no Uzvaras dienas!" LKS sola, ka triks ar pandēmiju Rīgā neizdosies
"Georga lentīte" Latvijā būs: kā saņemt Uzvaras simbolu
"Divi aspekti": Ušakovs pabrīdināja tos, kuri 9. maijā apmeklēs Uzvaras pieminekli
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"