Miroslavs Mitrofanovs

Politiķis: Latvija nepievērsīs uzmanību Makrona ieteikumam sākt dialogu ar KF

48
(atjaunots 10:58 03.10.2020)
Latvijas varasvīri ir gatavi par katru cenu saraut attiecības ar Krieviju, tāpēc visi Parīzes mēģinājumi mudināt Rīgu uzlabot attiecības ar Maskavu vienkārši tiek noklusēti, ne tikai ignorēti.

RĪGA, 2. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar Latvijas valsts vadītāju Egilu Levitu savā vizītē Rīgā norādīja, ka dialogam ar Krieviju ir ļoti liela nozīme. Sarunas ar Maskavu ir vajadzīgas, lai meklētu kopīgus risinājumus, tas "nekaitēs Eiropas vēsturei", uzsvēra Makrons.

Latviešu mediji Makrona aicinājumu vienkārši ignorēja, atzīmēja Rīgas domes deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

"Latviešu presē atspoguļota tikai tā sarunas daļa, kas attiecās uz Baltkrieviju. Pie tam ziņu aģentūras informēja par Makrona aicinājumu, tomēr redakcijas to maksimāli noklusēja, jo tas neiekļaujas kopējā pasaules ainā, kādai jātic latviešu mediju lasītājiem," Mitrofanovs teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Politiķis atzīmēja, ka Eiropa uzskata Krieviju par partneri, lai arī sarežģītu, ar kuru agrāk bija labas attiecības un tās atkal var uzlaboties nākotnē.

"Krievija Latvijas, Lietuvas un Polijas acīs ir ietekmes konkurents Austrumeiropā, un šeit nevar būt ne runas ne par kādām draudzīgām vai partnerattiecībām. Sakari ar Krieviju tiek mērķtiecīgi iznīcinātas jau pēdējos 30 gadus. Pie tam cieš ekonomika, taču valda uzskats, ka pieņemama jebkāda cena, ko nākas maksāt par attiecību saraušanu ar Krieviju," uzsvēra Mitrofanovs.

"Latvijas iedzīvotāju pienākums ir ticēt, ka tāda attieksme pret Krieviju paātrinās Krievijas valsts novājināšanos un sabrukumu, un tas ir vienīgais scenārijs, kas gandarītu Baltijas eliti. Tāpēc visi Parīzes un Berlīnes mēģinājumi mudināt Baltiju uzlabot attiecības ar Maskavu tiek noklusēti, ne tikai ignorēti. Te rodas plaisa starp ES lielākajām valstīm un to pašu Latviju to attieksmē pret Krieviju," teica politiķis.

Iepriekš Makrons noslēdza divas dienas ilgu vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu, premjeru Sauli Skverneli, kā arī bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku un apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā. Rīgā Makrons tikās ar Egilu Levitu un premjerministru Krišjāni Kariņu.

Митрофанов: Латвия оставит без внимания слова Макрона о России
48
Tagi:
Miroslavs Mitrofanovs, Makrons
Pēc temata
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF
"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti
Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

44
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

44
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

54
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

54
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā