ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

64
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

64
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

20
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

20
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

51
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

51
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Ziemeļu jūras ceļš

"Rietumi ir sašutuši": Die Welt novērtēja Krievijas stratēģiju Arktikā

0
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas atzīt Krievijas monopolu – valsts ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

RĪGA, 26. oktobris - Sputnik. Rietumvalstis ir sašutušas par Krievijas politiku Ziemeļu jūras ceļa jautājumā, taču neko nevar izdarīt, stāsta žurnālists Fēlikss Aiks rakstā vācu avīzei Die Welt.

Autors atgādināja, ka martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis jauno Arktisko stratēģiju laika periodam līdz 2035.gadam, kas paredz reģiona aktīvu ekonomisko apgūšanu, vēsta RIA Novosti.

"Pie tam Kremlis vēlas apdzīvot sniegotos un ekonomiskajai darbībai tik tikko pielāgotos Galējos Ziemeļus un rūpēties par militāro aizsardzību savām robežām, kas paplašinās, pateicoties globālajai sasilšanai," apgalvoja Aiks.

Žurnālists stāsta: kaut arī Krievijai nevarot pretendēt uz Arktiku, tā izmanto "vietu manevram" – pieprasa maksu par Ziemeļu ledus ceļa izmantošanu un plāno nākotnē dot atļauju braukt pa to tikai "pašmāju flotes" kuģiem, tas ir, Krievijas kuģubūvētavās būvētiem kuģiem, kas reģistrēti Krievijā.

"Rietumi ir sašutuši, taču neko nevar padarīt. Maskava kontrolē šo tirdzniecības ceļu. Ārvalstu kuģniecības kompānijas ir spiestas tikai atzīt tās faktisko monopolu, tostarp arī tāpēc, ka reģionā dislocēti Krievijas bruņotie spēki," raksta autors. Viņš atgādināja, ka Krievijas ekskluzīvā ekonomiskā zona stiepjas 200 kilometrus uz ziemeļiem no valsts teritoriālajiem ūdeņiem un sedz lielāku daļu Ziemeļu jūras ceļa.

Pērnā gada decembrī stājās spēkā Tirdznieciskās kuģošanas kodeksa grozījumi, kas paredz: Krievijā reģistrētiem kuģiem tiek piešķirtas eksluzīvas tiesības veikt Krievijas teritorijā iegūto ogļūdeņražu pārvadājumus, kas iekrauti kuģos Ziemeļu jūras ceļa akvatorijā, līdz pirmajam izkraušanas vai pārkraušanas punktam. Tas pats attiecas arī uz naftas, dabasgāzes, arī sašķidrinātās dabasgāzes, gāzes kondensāta un ogļu pārvadājumiem.

Saskaņā ar Vladimira Putina dekrētu, ko prezidents parakstīja 2018. gadā, kravu pārvadājumiem pa Ziemeļu jūras ceļu līdz 2024. gadam jāsasniedz 50 milj. tonnu gadā. Ar mērķi nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa Ziemeļu jūras ceļu Krievija aktīvi attīsta atomledlaužu floti, kam nav analogu visā pasaulē. 21. oktobrī darbu sāka atomledlauzis "Arktika". Vēl divi šī projekta kuģi sāks darbu 2021. un 2022. gadā.

Pērn ASV Aizsardzības ministrija iesniedza Kongresā "Arktisko doktrīnu", kuras mērķis ir bloķēt Krievijas Ziemeļu jūras ceļu. Dokumentā teikts, ka Arktika "ir tieši saistīta ar ASV nacionālo drošību". Vašingtonas galvenais uzdevums – "nāvējošāka, stabililāka, elastīgāka militārā grupējuma izvēršana, kas spētu nodrošināt konkurētspēju šajā nozīmīgajā reģionā".

2020. gada maijā pirmo reizi 25 gadu laikā Barenca jūrā ieradās ASV Jūras kara spēku 6. flotes karakuģu grupējums. Pentagons oficiāli ziņoja, ka šāds solis sperts "drošībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos un sabiedroto navigācijas brīvības un nepārtrauktas mijiedarbības atbalstam".

Iepriekš Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO dalībvalstis, aizbildinoties ar pārmetumiem Krievijai par Arktikas "militarizāciju", turpināja audzēt tur militāro potenciālu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu konstatēja, ka NATO tieksme demonstrēt spēku, audzējot izlūkošanas darbības intensitāti pie Krievijas robežām, rada bažas Maskavā.

0
Tagi:
Rietumvalstis, Ziemeļu jūras ceļš, Arktika
Pēc temata
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā
Tiktāl esam nonākuši: Rietumi cenšas bloķēt Ziemeļu jūras ceļu
ASV "Arktikas doktrīna: Ziemeļu jūras ceļš tiks bloķēts