Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

31
(atjaunots 22:02 24.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

31
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

17
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

17
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

23
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

23
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari