Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

37
(atjaunots 22:02 24.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

37
Tagi:
ANO, Putins, Donalds Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās

6
(atjaunots 12:02 21.01.2021)
ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija plāno izskatīt jautājumu par iespējamo Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma-3 (NEW START) pagarināšanu tūlīt pēc inaugurācijas. Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs Andrejs Koškins.

RĪGA, 21. janvāris - Sputnik. ASV ievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācija uzreiz pēc inaugurācijas ķersies klāt Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam-3 (NEW START), paziņojis valsts sekretāra amatam izvirzītais Entonijs Blinkens.

Pēc viņa vārdiem, Baltā nama jaunā komanda strādās pie šī līguma pagarināšanas. Valsts sekretāra kandidāts apliecināja, ka administrācija nepiekritīs nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Radio Sputnik ēterā šos nodomus komentēja militārais politologs, Pļehanova vārdā nosauktās Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs Andrejs Koškins.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Var tikai apsveikt Baidena administrāciju par to, ka viņi plāno pagarināt NEW START līgumu. Zināmā mērā tas maina mijiedarbības vektoru starp ASV un Krievijas Federāciju. Šī vēlme – saglabāt kodolieroču sacensības apturēšanas mehānismu – droši vien kļūs par Amerikas Savienoto Valstu administrācijas citas politikas sākumu stratēģiskā bruņojuma apturēšanas līdzekļos. Un, visticamāk, veicinās citu līgumu veidošanu, kas varētu pilnībā kontrolēt valstu, tai skaitā ASV, kodollīdzekļus," teica Andrejs Koškins.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums ir  samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par lādiņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais līgums starp Krieviju un ASV par bruņojumu ierobežošanu, tā termiņš izbeidzas 2021. gada 5. februārī.

6
Tagi:
Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā
Milzīgs konfrontācijas līmenis pasaulē: KF politiķis pastāstīja par savaldīšanas faktoru
Krievijas ĀM komentēja ASV izteikumus par līgumu NEW START
Par NATO, grēkiem un specdienestiem. Kādus jaunumus atklāja Putins
Džo Baidens

Džo Baidens atcēlis vairākus Trampa rīkojumus

7
(atjaunots 10:30 21.01.2021)
Džo Baidens pirmajā dienā ASV prezidenta postenī atcēlis vairākus iepriekšējā prezidenta rīkojumus, kā arī iecēlis pagaidu valsts sekretāra, frinanšu ministra un tieslietu ministra pienākumu izpildītājus.

RĪGA, 21. janvārisSputnikDžo Baidens, 46. ASV prezidents pirmajā darba dienā atcēlis vairākus Donalda Trampa rīkojumus, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā viņš atzinis par nepieciešamu ASV atgriešanos Pasaules veselības organizācijā. Valsts izstāšanās procesu pērnā gada jūlijā iniciēja Tramps, apsūdzot organizāciju par koronavīrusa epidēmijas mērogu slēpšanu Ķīnas interesēs un atteikšanos no reformām.

Tāpat Džo Baidens atgriezis ASV arī Parīzes Klimata konvencijā, no kuras iepriekš nolēmis izstāties viņa priekšgājējs. Dokuments paredz ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu.

Jaunais prezidents apturējis arī nožogojuma būvniecību uz Meksikas robežas un atcēlis ārkārtējo situāciju pierobežas teritorijā.

Iepriekš Trampa administrācija pieņema stingrākus imigrācijas noteikumus valstij migrantiem un uzcēla lielā Meksikas robežas iecirknī nožogojumu, lai aizkavētu nelegālu iekļūšanu ASV teritorijā. Tramps apsolīja uzbūvēt 720 – 800 kilometrus garu sienu, līdz 5. janvārim bija uzcelti 727 kilometri. Pie tam Baidens iepriekš lika saprast, ka jau uzcelto nenojauks.

Bez tam Baidens parakstījis rīkojumu par ierobežojumu atcelšanu iebraukšanai Savienotajās Valstis vairāku Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem. 2017. gadā Tramps aizliedza iebraukšanu Irānas, Lībijas, Sīrijas, Jemenas, Somālijas, Sudānas un Irākas pilsoņiem. Pēc tam, kad vairākas tiesu instances vietējā līmenī atzina rīkojumu par nelikumīgu, to rediģēja: svītroja Irāku un Sudānu, toties pievienoja Čadu un KTDR. Melnajā sarakstā iekļuvuši arī Venecuēlas ierēdņi.

Vēl viens rīkojums, ko parakstījis jaunais valsts vadītājs, atsauc atļauju cauruļvada Keystone XL būvdarbiem uz Kanādas un ASV robežas, ko atbalstīja Donalda Trampa administrācija.

Savā pirmajā darba dienā ASV valsts prezidents Džo Baidens iecēlis arī pagaidu valsts sekretāra, frinanšu ministra un tieslietu ministra pienākumu izpildītājus.

Ziņots, ka valsts sekretāra pagaidu pienākumus pildīs Dens Smits, finanšu ministra – Endijs Bokols, tieslietu ministra – Montijs Vilkinsons.

Valsts sekretāra postenim Baidens izvirzījis Entoniju Blinkenu, finanšu ministra postenim – Džanetu Jellenu, tieslietu ministra postenim – Meriku Garlandu.

7
Tagi:
Džo Baidens, Pasaules Veselības organizācija, ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs
Pēdējā brīdī: ASV atkal ķeras pie "Ziemeļu straumes 2"