Plāksnīte pie Rīgas domes ēkas, foto no arhīva

LKS pie pārrunu galda ar Nacionālo apvienību: strādās jaunā Rīgas dome

21
(atjaunots 23:34 10.09.2020)
Rīgas mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis apsprieda ar opozīciju Frakciju padomes izveidi, kā arī piedāvāja pilsētas komiteju priekšsēdētāju vietnieku amatus.

RĪGA, 11. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Mēra amata kandidāta Mārtiņa Staķa iniciatīva uzaicināt darbam topošo opozīciju guva attīstību. Gandrīz visas opozīcijas partijas (izņemot "Saskaņu") jau paviesojās pārrunās ar topošo mēru.

Pēc tikšanās ar opozīciju (juridiski tā vēl ir topošā opozīcija, taču faktiski kaut kādu pārmaiņu varbūtība ir niecīga) mēra kandidāts Mārtiņš Staķis pastāstīja par diviem piedāvājumiem, kuri tika apspriesti tikšanās reizēs. Pirmkārt, tā ir konsultatīvās institūcijas – Frakciju padomes – izveidošana, kuras darbā piedalīsies visu Rīgas domē ievēlēto partiju pārstāvji.

Šāda institūcija – koalīcijas partijām – jau sen pastāv valdībā. Koalīcijas frakciju sadarbības padome, veicot slēgtas sēdes, apspriež darba scenāriju un darba dienas kārtību pirms kārtējām valdības sēdēm. Faktiski tajā valdības frakcijas arī vienojas. Starpība tajā, ka Koalīcijas padome strādā no medijiem slēgtā režīmā, savukārt valdības sēdes ir publiskas un tiek translētas tiešraidē (izņemot slēgtus un konfidenciālus jautājumus).

Tam, kas tiek piedāvāts Rīgas domē, spriežot pēc visa, jābūt progresīvākam veidam. Frakciju padomē piedalīsies arī opozīcijas partijas. Pirms vairāk nekā 10 gadiem šāda konsultatīva institūcija Rīgas domē jau bijusi, taču līdz ar "Saskaņas" atnākšanu pie varas to likvidēja. Kopš tā laika sadarbība starp koalīciju un opozīciju, būtībā, tika izbeigta. Lai gan šajā gadījumā, un visas puses pārrunās to atzīmēja, tā var nest labumu visiem. Opozīcijai – iespēju izvirzīt savus ierosinājumus, piedāvāt risinājumus un labāk gatavoties komiteju un pašas domes sēdēm (iepriekš mēdza būt, ka dienas darba kārtība tikai noteikta dažas stundas pirms sēdes), koalīcijai – ļaus ietaupīt laiku un enerģiju darbam dienas kārtības jautājumos.

Pēc tikšanās ar mēra kandidātu bijušais Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (tagad pārvēlēts domes deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai") atzīmēja, ka pirms gada gan Dainis Turlais, gan Oļegs Burovs, kuri ieņēma domes priekšsēdētāja amatu, piedāvāja opozīcijai līdzīgu risinājumu – konsultatīvās institūcijas izveidošanu, taču toreiz šīs iniciatīvas palika bez uzmanības. Šoreiz gan viss var izdoties.

"Gods kalpot Rīgai" pārstāvjus pārrunās ar mēra kandidātu, šķiet, ieinteresēja arī otrā koalīcijas piedāvājuma daļa: pilsētas komiteju priekšsēdētāju vietnieku amati. Taču ar atrunu: GKR atbalsta šo piedāvājumu, tomēr vēlas zināt, vai priekšsēdētāju vietnieki saņems reālas pilnvaras un iespējas īstenot savus piedāvājumus vai arīdzan tikai nominālu dalību komitejas darbā. Konkrētus komiteju nosaukumus pagaidām neviens nav paziņojis.

Latvijas Krievu savienību (LKS) pārstāvēja tās līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domē ievēlētais Miroslavs Mitrofanovs. Pret perspektīvām sadarboties ar koalīciju viņš attiecas divējādi. No vienas puses, pauž gatavību sadarboties saimnieciskos jautājumos, padarot domes darbu efektīvāku. No otras – sola topošajiem partneriem balsot stingri "pret", ja komitejās sāksies runas par kārtējiem LKS vēlētāju interešu pārkāpumiem. Ņemot vērā "ideoloģisko atšķirību ar dažām koalīcijas partijām", viņš atzīmēja, ka šādi gadījumi ir iespējami. Turklāt LKS nopietnāk jāizvērtē sadarbības iespēja ar labējo koalīciju – vai plusi, kas tiks iegūti no kaut kādiem amatiem, segs iespējamos imidža zaudējumus šādas sadarbības dēļ. Miroslavs Mitrofanovs pauda cerību, ka līdz galīgajam lēmumam frakcija gūs iespēju iepazīties ar topošās koalīcijas rīcības programmu, lai būtu lietas kursā par to, kādus lēmumus grasās pieņemt partijas.

"Saskaņa" izvēlējās trešo variantu – uz tikšanos ar Rīgas mēra kandidātu nenākt. Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova paziņoja, ka partija ir gatava sadarboties ar koalīciju, tomēr, lai piedalītos pārrunās, jāsagaida esošo deputātu kandidātu mandātu apstiprināšana. Iepriekšējā vakarā partijā norisinājās valdes sēde, kur, spriežot pēc visa, tika apspriests "Saskaņas" līnijas jautājums pārrunās ar topošo domes koalīciju. Lēmums neiet uz pārrunām, iespējams, ir šīs sēdes iznākums. Kā arī deputāta Vjačeslava Dombrovska nesenā izstāšanās no partijas valdes.

Komentējot "Saskaņas" pozīciju, mēra kandidāts Staķis paziņoja: "Mūsu lieta ir piedāvāt, viņu lieta – atteikties." Tiesa, kā viņš atzīmēja, sadarbības piedāvājumu opozīcijai viņš izteiks arī turpmāk.

Kopumā Rīgas domē veidojas interesanta aina. Nacionālā apvienība sēž pie pārrunu galda ar Latvijas Krievu savienību un citiem opozīcijas partiju pārstāvjiem (lai gan cik daudz skanēja runu par "sarkanajām līnijām" pirms vēlēšanām) un nekādā veidā necenšas taisnoties sava elektorāta priekšā. Iespējams, tāpēc, ka Staķis jau uzskatāmi nodemonstrēja, ka visādam gadījumam viņš var iegūt opozīcijas balsu vairākumu. Taču galvenais jautājums ir un paliek – cik dzīvotspējīgi būs koalīcijas piedāvājumi opozīcijas partijām – vai tas ir reāls ielūgums sadarboties, vai arī nosacījumi, kas tiks nosprausti, izrādīsies neizpildāmi? Tas noskaidrosies jau pēc balsojuma par mēra apstiprināšanu amatā.

21
Tagi:
Mārtiņš Staķis, Rīgas dome
Pēc temata
Vai jaunās varas laikos Rīga svinēs Uzvaras dienu un kur 16. martā ies leģionāri
Dombrovskis, būdams pārliecināts, ka "Saskaņu" sagaida izgāšanās, pameta partijas valdi
Simtiem neapzīmogotu aplokšņu: kandidāti no "Saskaņas" apstrīdēja vēlēšanu rezultātus
Kuzmins: Latvijas Krievu savienība neatteiksies no vēlētāju dzimtās valodas
Vēlēšanu rezultāti: "Saskaņas" sakāve skaitļos, jeb Kur pazuduši 100 tūkstoši vēlētāju
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

12
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

12
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

30
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

30
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ