Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

"Notiek spēle": kāpēc ES bloķētas sankcijas pret Baltkrieviju

86
(atjaunots 16:49 10.09.2020)
Bloomberg paziņoja par Eiropas Savienības sankciju pret Baltkrieviju bloķēšanu. Radio Sputnik ēterā savu situācijas redzējumu izklāstīja EAES Institūta ģenerāldirektors Vladimirs Ļepjohins.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Kipra bloķēja Eiropas Savienības sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz kompetentajiem informācijas avotiem.

Saskaņā ar izdevuma informāciju, Vidusjūras valsts nolēma nepiekrist attiecībā pret Minsku piedāvātajiem pasākumiem, cenšoties panākt septiņu Turcijas kompāniju iekļaušanu ES sankciju sarakstos, kuras piedalījās dabasgāzes ieguves urbšanas darbos Kipras ekonomiskajā zonā.

Sankciju ieviešanai pret Baltkrieviju ir nepieciešama visu 27 Eiropas Savienības valstu piekrišana.

Radio Sputnik ēterā EAES Institūta ģenerāldirektors Vladimirs Ļepjohins pauda viedokli, ka Eiropas Savienībā sen nav vienotas pozīcijas attiecībā uz sankcijām.

"Mēs redzam, ka divas lielas Eiropas valstis – Francija un Vācija – sen mainījušas savu pozīciju, tās nav ieinteresētas tajā, lai ekonomiskās sankcijas vispār tiek izsludinātas. Tātad Eiropā pastāv sašķeltība. Visus notikumus Baltkrievijā organizē tādas valstis, kā Polija, Lietuva, ar Lielbritānijas un dažādu amerikāņu fondu atbalstu – ne Vašingtonas, ne Baltā nama, bet gan amerikāņu demokrātu, (Džordža - red.piez.) Sorosa piekritēju un tā tālāk. Tie, kas metas cīņā Baltkrievijā, lobē sankcijas attiecībā gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, taču viņi jau nesaņem totālu atbalstu. Notiek spēle. Un nav iepriekšējās vienotības un vēlmes izsludināt papildu sankcijas. Kāpēc Baltkrievijas "revolūcijai" nav izredžu turpinājumam? Tieši tāpēc, ka trakos (Baltkrievijas prezidenta Aleksandra – red. piez.) Lukašenko gāšanas piekritējus, jeb konkrētāk – Polija, Lietuvas politiķus, vairs neatbalsta daudzas Eiropas valstis. Revolūcija smok, centieni pārvest to spēka fāzē neizdodas, Krievija solīja atbalstu Baltkrievijai. Rietumos visi to saprot," sacīja Vladimirs Ļepjohins.

Iepriekš ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par individuālo sankciju ieviešanu pret Minsku par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsificēšanu. Aizliegumu iebraukt savu valstu teritorijā 30 Baltkrievijas ierēdņiem jau ir ieviesušas Igaunija, Latvija un Lietuva.

Pēc Eiropas Komisijas preses dienesta un ES ārpolitikas dienesta pārstāvja Petera Stano sacītā, Eiropas Savienība turpina strādāt pie personu saraksta, pret kurām tiek plānoti ierobežojošie pasākumi sakarā ar situāciju Baltkrievijā.

86
Tagi:
Baltija, ASV, Lielbritānija, Polija, Kipra, sankcijas, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Lietuvas ārlietu ministrs vīlies par ES sankciju mērogu pret Baltkrieviju
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Reuters: ASV plāno vērst sankcijas pret Krieviju par iejaukšanos Baltkrievijas lietās
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

53
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

53
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Erudīcijas aizvien mazāk: kāpēc ES uzklausa Baltiju "Krievijas jautājumā"

50
(atjaunots 16:26 23.02.2021)
Baltijas valstu skaļie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā Eiropā, uzskata politologs Vladislavs Vorotņikovs. Kad varētu rasties interese par attiecību depolitizāciju.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Krievijas un Baltijas valstu dialoga sakārtošanas perspektīvas nav saskatāmas, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ietekme ES nav tik liela, lai tās varētu panākt attiecību pilnīgu saraušanu ar austrumu kaimiņu, intervijā Baltnews konstatēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiropas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Vladislavs Vorotņikovs.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Politologs uzskata, ka Eiropas Savienība uzklausa Baltijas valstu viedokli par attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā zemo ekspertīzes līmeni šajā jautājumā. Vorotņikovs atgādināja, ka Eiropas mediju pirmajās slejās Krievija nonāk tikai asu ārpolitisko notikumu periodā. Tādos brīžos Baltijas valstis sekmīgi piesaista uzmanību uz skaļu izteikumu rēķina.

"Apstākļos, kad pieaug informācijas plūsmu intensitāte, bet kritiskās domāšanas, erudīcijas un vienkārši izglītības līmenis vispārēji krītas, vai tad kāds brīnums, ka šie izteikumi lieliski iederas sen un pamatīgi saknes laidušās politiskās rusofobijas fonā?" politologs retoriski apjautājās.

Viņš uzsvēra, ka runa nav par Rietumu intelektuāļiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, jo viņu viedokli Eiropā diemžēl neuzklausa gandrīz nemaz.

Pie tam viņš neuzskata, ka Baltijas valstis būtu tik ietekmīgas Eiropas Savienībā, lai panāktu pilnīgu attiecību saraušanu ar Krieviju.

"Lai arī tādi lēmumi ES tiek pieņemti vienprātīgi, tomēr tos apsver un ierosina Eiropas integrācijas lokomotīves, nevis mazās valstis," paskaidroja Vorotņikovs.

Viņš nesaskata būtiskas perspektīvas Baltijas valstu un Krievijas dialoga sakārtošanai, un runa nav tikai par XX gadsimta dziļajiem vēsturiskajiem aizvainojumiem, kas likti Baltijas valstu politikas pamatā, bet arī par politiķu nevēlēšanos meklēt saskarsmes punktus un attīstīt attiecības.

"Tagad populāri ir pētījumi par vēsturisko atmiņu un tās ietekmi valstu mūsdienu politikā, pārsvarā Austrumeiropā. Taču atmiņas politikai līdzās jābūt arī aizmirstības politikai. Ja tāda ir politiķu griba, viņi ir pietiekami gudri un vēlas kopīgu attīstību nākotnē," uzsvēra politologs.

Vienlaikus viņš atzīmēja arī dažus pozitīvus aspektus attiecībās, piemēram, pragmatisko pārrobežu sadarbību un gandrīz depolitizēto kultūras jomu.

"Tomēr domāju, ja Krievijas daļa pasaules IKP pieaugtu, piemēram, līdz 6-8%, interese par dialoga depolitizāciju gan Baltijas valstīs, gan visā ES būtu daudz lielāka. Taču tā jau ir pavisam cita tēma," piebilda Vorotņikovs.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanos, kurā plānots apspriest jaunas sankcijas pret Krieviju, ierosināja tieši Baltijas valstis, kas turpina lobēt jaunus ierobežojošos pasākumus.

50
Pēc temata
Borela vizīte – izlūkošana kaujā
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Rinkēvičs

Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi

0
(atjaunots 10:41 26.02.2021)
Rinkēviča izlēciens liek Krievijai atgādināt visai pasaulei objektīvos faktus no Otrā pasaules kara vēstures, taču tas ES vadībai diezin vai vajadzīgs – ziema jau iznākusi gana skarba...

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāvis žurnālistu Vladimiru Solovjovu starp Latvijai nevēlamām personām. Iegansts – "nacisma glorifikācija". Visi morāles un veselā saprāta likumi ir iemīdīti dubļos. Tā ir unikāla parādība pat ES acīs – valsts, kas atklāti slavē nacismu un nacistu līdzskrējējus, nosaka sankcijas žurnālistam-antifašistam no Krievijas. Tā vēl nav bijis, raksta Aleksandrs Filejs Baltnews.

Nē, protams, Latvija var teikt: kā es uzdrīkstos, nekā tāda nav, es elsmu Kremļa propagandists, un vispār – pret mani pašu sākta tiesvedība par komunisma slavināšanu un attaisnošanu. Kas tad tur liels, ja katru gadu 16. martā pie mums notiek gājieni Waffen SS latviešu brīvprātīgo leģiona veterānu piemiņai, kuri savulaik zvērēja uzticību fīreram.

Un Hitlera prātā diezin vai vīdēja brīvās Latvijas tēls. Latvijas vieta nacistiskajā Reihā bija skaidra – kolonija vācu virsniekiem, kurā latviešiem labākajā gadījumā atvēlēta asimilācija un apkalpojošā personāla sociālā niša.

Latvijas "varoņi"

Man var iebilst, ka gājiens Waffen SS leģiona piemiņai nav nacisma slavēšana. Kas tad tas būtu? Vienkārši gājiens kritušo varoņu piemiņai. Kādu varoņu? Ja cilvēks kādu sauc par varoni, iznāk, ka viņš jau slavina. Uz to norāda vārda "varonis" semantika. Tā leģionārus, kuri no 25. septembra līdz 6. oktobrim aizsargāja Mori, nosauca aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir ministrs, pieaudzis cilvēks, viņš pats sev izvēlas izteikumus. Nez vai viņš tā izteicās, Maskavas piespiests.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Kā tad tur īsti ir ar varoņiem? Latvijas valdībai tuvā historiogrāfiskā inteliģence pastāvīgi diskutē par aviatora un spilgtā sabiedriskā darbinieka Herberta Cukura gaišo tēlu, kurš atklāti piedalījās noziegumos pret cilvēcību.

Par viņa lomu Latvijas ebreju dzīvē (pareizāk sakot, nāvē) atstājuši savas atmiņas vairāki cilvēki, arī Rīgas geto bijusī ieslodzītā Ella Medaļe, kuru spieda mācīt Cukuram franču valodu. Viņa aprakstīja sirdi stindzinošas šausmas, ko soda vienības pastrādāja Trešā Reiha okupācijas administrācijas dienestā. Pēc tam Cukuram palaimējās aizbēgt uz Latīņameriku. Tur pēc rūpīgas izmeklēšanas viņu atrada "Mossad".

Bet Cukurs tak nemaz nav vainīgs, ka sistēma viņu salauza, vai ne? Laikā starp kariem viņš bija izcils lidotājs. Lidoja pāri Āfrikai par godu "vadonim". Pabija Palestīnā. Lasīja lekcijas Rīgas ebrejiem, kurās ņirdzīgi ieteica viņiem repatriēties. It kā nemaz nezināja, ka Palestīnas kontrolētā teritorija faktiski bija slēgta ebrejiem no Austrumeiropas. Angļi centās nevienu tur lieku reizi neielaist.

Kas vēl? Valdemāra Veisa kenotāfs Brāļu kapos. Pie tā ik gadus 8. maijā "samierināšanās un upuru piemiņas dienā" valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus. Veiss bija bende, Rīgas "pašaizsardzības dienesta" vadītājs, kas pārraudzīja pirmās ebreju eksekūcijas.

Pēc tam viņu iecēla Rīgas "kārtības policijas" priekšnieka amatā. Viņa padotie piedalījās soda akcijās pret tiem, kuri neiekļāvās nacistiskās ideoloģijas šablonos. Pēc tam Veiss vervēja leģionam latviešu jauniešus. Un noteikti būtu aizbēdzis uz Rietumiem kopā ar Rūdolfu Bangerski, Oskaru Dankeru un citiem kolaboracionistiem, ja ne šķembas ievainojums Volhovas frontē, kur viņš ar domubiedriem pūlējās pagarināt Ļeņingradas blokādi. Tomēr Veisa simboliskais kaps Latvijas varoņu panteonā ir visnotaļ daiļrunīgs.

Vai vajag citus piemērus? Ko vērti jau ir lāpu gājieni 11. novembra vakaros. Gluži kā nokopētas nacistiskās Vācijas tradīcijas. Tās pašas studentu korporācijas, tie paši nacistiskie lozungi, jaunā modē pārdēvēti. Kas tad tas ir, ja ne slavināšana? Un, visbeidzot, kinošedevrs, nofilmēts ar konkrētu politisko spēku aktīvu līdzdalību, kurā par varoni pataisīts bende Frīdrihs Ekelns, oficiāli atzīts par noziedznieku. Nāves sods viņam izpildīts 1946. gada 3. februārī Rīgā Daugavas kreisajā krastā kopā ar viņa dienesta biedriem.

Vai tomēr nevajadzētu papūlēties saskatīt skabargu pašam savā acī? Tas gan vēl ir par maigi teikts. Latvija oficiāli slavina nacistus, lai arī visiem spēkiem to slēpj, atšķirībā no Ukrainas. Vai tad ir labi ES dalībvalstij pieskaitīt sevi cilvēcei naidīgas ideoloģijas pielūdzēju pulkā? Bet vēsturiskā atmiņa ir dzīvīga. Gribas jau paslavināt, tikai tā paklusām, nemanāmi. Tomēr nesanāk.

Rinkēviča izlēciens

Rinkēvičs tikai pildīja plānu, neko citu. Tas bija pēdējais akords kolektīvajā atriebībā telekanāla "Rossija" žurnālistiem par teicamu darbu ar mērķi novērst janvāra informatīvo intervenci, kurā uz šķēpa asmens bija uzmaukts Aleksejs Navaļnijs. Tā ir atriebība  par iesauku "gulfiņfīrers", kas ar Solovjova vieglo roku tagad pelnīti pielipusi "Berlīnes pacientam".

Latvijas ārlietu ministrs nav nekāds brīvais cilvēks. Viņš jau parādīja, ko spēj, kad aizliedza iebraukt Latvijā šovbiznesa pārstāvjiem un ar vienu spalvas vilcienu iezārkoja visu Jūrmalas rekreācijas biznesu. Tagad viņš atkal ir hibrīdkara avangardā. Gatavs strādāt bez ierunām, zinot, ka nekas viņam par to nebūs un viņš vienmēr paliks nesodīts.

Gluži pretēji, viņam garantēta palikšana postenī par tik demonstratīvu degsmi. Paskat, īsts varonis – metis izaicinājumu pašam Vladimiram Solovjovam, uz kura politisko diskusiju bāzes auguši daudzi Latvijas politologi. Jo tik augsta līmeņa telediskusiju kultūru Latvijā visā neatkarības laikā nav izdevies radīt.

Patiesībā Latvija, kārtējo reizi ieņēmusi Krievijai nedraudzīga tarāniņa lomu, pamatīgi riskē ar savu reputāciju. Padomājiet: kā izturējās padomju vara pret Baltijas neglīto pagātni nacistiskās okupācijas laikā? Toleranti. Visas šausmas, ko atļāvās bendes no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, tika noklusētas, vai palika zināmas tikai šauram vēsturnieku lokam. Tāda bija Šarla de Golla loģika, kurš gan sāka sodīt pašmāju kolaboracionistus, tomēr laikus apstājās, jo tālredzīgi aptvēra – kas tad paliks no Francijas, ja visus sodīs?

Gluži pretēji – PSRS uzsvēra Latvijas partizānu varoņdarbu – tie bija latviešu nācijas patiesie varoņi XX gadsimtā. Ar savu vīrišķību, drosmi viņi tuvināja Lielās Uzvaras dienu.

Tomēr Padomju Savienība ir beigusies. Tagad Krievijai vairs nav jāsaudzē baltiešu vēsturiskās rētas. Rinkēviča izlēciens liek Krievijai reaģēt adekvāti un atgādināt pasaulei objektīvos faktus no 1941.-1945. gg. vēstures, par ko rakstītas grāmatas un monogrāfijas.

Var jau būt, ka Latvijai tas ir vajadzīgs, bet ES vadībai – diezin vai. Ziema pagadījusies pārlieku skarba... Tāpēc pieņemu, ka pirmā Latviju paklusēt palūgs (tāpat kā savulaik lielais diplomāts un politiķis Žaks Širaks) Vācija, kuras rūpniecība bez Krievijas energonesējiem neizdzīvos.

Arī Vidusjūras kluba valstis jau sen uz Baltijas valstu vadību skatās bez mazākās brāļu mīlestības. Latvija, Lietuva un Igaunija ir aizvien vientuļākas savos Krievijai naidīgajos žestos. Tāpēc viņu nebūs žēl. Ja tā turpināsies, Pandoras lādes no viņu pagātnes pavērsies aizvien biežāk un biežāk.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, nacisma glorifikācija
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu