RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Maskava aicina Varšavu atteikties no Baltkrievijas suverenitātes iedragāšanas un atgriezties pie darbībām tiesiskuma ietvaros, paziņoja brīfinga laikā KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Diplomāte konstatēja, ka Polijas varasiestādes turpina īstenot nepiesegtu iejaukšanos Baltkrievijas Republikas iekšlietās.
"Šeit notiek kaut kas prātam neaptverams. Varšava izrāda spiedienu uz Minsku, faktiski diktējot uzvedības līniju, un atklāti atbalsta, tostarp finansiāli, Baltkrievijas opozīcijas spēkus. Turklāt, izvērš propagandas apraidi, lai ietekmētu baltkrievu sabiedrisko viedokli un sveicina pie sevis ielu protesta spēku līderus," sacīja Zaharova.
Pēc viņas teiktā, Polijas varasiestādes ieņēma vietu Eiropas Savienības nedraudzīgās politikas avangardā attiecībā pret Baltkrieviju, iniciējot ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku.
"Šajā sakarā nevar neuztraukt informācija par valsts pirmās amatpersonas izteicieniem attiecībā uz gatavību "pārņemt aizsardzībā" atsevišķus reģionus kaimiņu republikā," uzsvēra Zaharova.
KF ĀM pārstāve norādīja, ka Baltkrievija uztver Polijas rīcību kā acīmredzamus centienus iejaukties tās iekšlietās, un šajā sakarā Baltkrievijas ĀM izteica protestu Polijas pilnvarotajam lietvedim.
"Aicinām Varšavu atgriezties pie vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām, atteikties no kaimiņvalsts suverenitātes iedragāšanas politikas, starptautiskajās attiecībās nepieļaujamo līdzekļu izmantošanas, pie kuriem attiecas pret valdību vērstu uzstāšanos atbalsts, finanšu un organizācijas bāzes izveidošana savā teritorijā, lai atbalstītu ārpus tiesiskuma ietvaros darbojošos opozīcijas spēkus," piebilda Zaharova.
Protesti Baltkrievijā
Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.
Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.
ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju. EP saskaņo sarakstu, kurā plānots iekļaut aptuveni 20 augsti stāvošus ierēdņus.
