Mārtiņa Staķa priekšvēlēšanu plakāts, foto no arhīva

Dzimtpolitiķis Mārtiņš Staķis: kļūt par miljonāru?

285
(atjaunots 22:00 02.09.2020)
Ko jau paveicis Mārtiņš Staķis politikā, ar ko izpelnījusies slavu viņa māte un kādu labumu viņas lēmums nesa radiem - lasiet Sputnik materiāla.

RĪGA, 3. septembris - Sputnik, Jūlija Granta. Rīgas mēra kandidāts Mārtiņš Staķis ir īsts dzimtpolitiķis: viņa māte, Dagnija, vairākus gadus vadīja Labklājības ministriju un iegāja vēsturē, pateicoties "māmiņu" pabalsta attiecināšanai uz tētim, ko pasteidzās izmantot... viņas ģimenes locekļi un citi veikli politiķi. Mazāk dot budžetam un vairāk paņemt – šo principu apguvis arī viņas dēls Mārtiņš. Gada laikā Saeimas deputāta amatā viņš kļuva par miljonāru un tagad nodomājis "restartēt" Latvijas galvaspilsētu.

Dzimumu līdztiesība un politiskais labums

Dagnija Staķe balotējās Saeimā kopš 1998. gada – gadu pēc tam, kad dziedāšanas skolotāja un muzikālās izglītības metodiste tika ievēlēta par Tukuma rajona padomes priekšsēdētāju. Vēlēšanās viņai neveicās ne 1998. gadā, ne 2002. gadā. Toties jau 2002. gada novembrī Zaļo un Zemnieku savienība izvirzīja viņu labklājības ministra amatam slavenā korupcijas apkarotāja Eināra Repšes valdībā. Tieši viņam pieder sentence: "Kā var nesolīt?"

Ministra krēslā Staķe pabija piecus gadus, un starp viņas sasniegumiem var minēt dzimumu līdztiesības idejas virzīšanu, piemēram, grūtniecības un dzemdību pabalsta saņemšanas kārtību. Iespēja saņemt šo pabalstu bērna tēvam, ja viņa oficiālā alga ir augstāka par viņa laulātās/bērnu mātes atalgojumu, politiķiem ir kļuvusi bezmaz par zelta dzīslu - pabalstu taču varēja saņemt, nepārtraucot pamatdarbu. Tā rīkojās pašreizējais premjers Krišjānis Kariņš, 2008. gadā iegūstot no sociālā budžeta 6417,93 Ls un 2019. gadā – 6872,86 Ls (turklāt sociālās iemaksas par viņu maksāja Saeima, viņš pats savā personīgajā biznesā īpaši nepūlējās papildināt Valsts kasi).

Ministres Staķes nopelni nebija aizmirsti arī pēc tam, kad viņa aizgāja no amata. Jo viņas radinieki un draugi turpināja strādāt viņas atstātās ministrijas struktūrās.

2008. gadā savu pirmo bērna kopšanas pabalstu saņēma Dagnijas Staķes znots Andrejs Zagorskis: 12 231,82 Ls. Turklāt viņš turpināja saņemt algu 24 929,76 latu apmērā kā Finanšu ministrijas padotībā bijušās valsts SIA "Šampētera nams" valdes loceklis. Šis uzņēmums apkalpoja sociālās aprūpes centru Ķīši, kas tolaik bija patstāvīga vienība, nevis centra "Zemgale" filiāle.

2009. gada rudenī Zagorskis tika nodarbināts Labklājības ministrijā par publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta... Sociālās aprūpes centra Ķīši vadītāju, par ko viņš saņēma pieticīgu atlīdzību 2958,90 latu apmērā. Jāatceras, ka 2009. gadā valsts institūcijās sākās budžeta līdzekļu ekonomija, SIA "Šampētera nams" bija spiesta nogriezt algas. Tomēr līdztekus "projekta vadībai" ministres znota atalgojums pat pieaudzis: 22 500 Ls pamata darba vietā + 2958,90 par PPP – iznāk 25 458,90 Ls.

"Finanšu un ekonomiskā pamatojuma izstrāde valsts un privātās partnerības projektam "Jaunu ēku būvniecība, esošās infrastruktūras sakārtošana un apsaimniekošana sociālās aprūpes centrā Ķīši"", kuru no valsts puses vadīja Zagorskis, bet realizēja firma COWI, izskatās kā īsta naudas atmazgāšana – honorāra izmaksa par neko. Tā deklarētais mērķis ir "uzlabot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem". Šis valsts finansētais centrs atrodas tiešā Dagnijas Staķes dzīvesvietas tuvumā – Tukuma rajona Jaunsātu pagastā, uzcelts 1974. gadā. Projekta ietvaros viņas znots plānoja "dažādot pakalpojumus atkarībā no klientu maksātspējas", veikt pacientu uzņemšanu ambulatori, bet apsaimniekošanu no valsts SIA "Šampētera nams", kur viņš bija valdes loceklis, nodot firmai PPP. Interesanti, ka tikmēr, kad Latvijas kreditori no SVF norādīja uz PPP projektu bīstamību, ņemot vērā "finanšu plūsmu necaurspīdīgumu", Labklājības ministrija tērēja aizņēmuma naudu, lai izmaksātu dubultu algu bijušās ministres znotam... Viņam saskaņā ar amatu bija jārūpējas par viņam uzticēto objektu, ko viņš tā arī neizdarīja (spriežot pēc fotogrāfijām internetā, sociālās aprūpes centrs kopš 1974. gada tā arī netika izremontēts).

Pēc pusgada Zagorskis atkal devās noformēt bērna kopšanas pabalstu. Viņa vietu ieņēma cita Zaļo un Zemnieku savienībai pietuvināta persona – Ulda Auguļa māsas vīrs Vitālijs Zoriks. Viņš tā arī strādāja SIA "Šampētera nams" līdz tās likvidācijas 2013. gada 30. jūnijā.

Politiskais "jumts"

Vecāko dēlu, Andreju, Dagnija Staķe arī iekārtoja valsts dienestā. Viņš sāka ar pieticīgu programmētāja amatu Valsts ieņēmumu dienestā un pāris gadu laikā izaudzis līdz galvenajam inspektoram. Paralēli viņš ieguva politisku pieredzi kā Tumes pagasta padomes deputāts, kur 1994. gadā savu karjeru sāka viņa māte Dagnija. Tomēr patiešām viņam paveicas, kad viņš ieņēma padomnieka amatu Zaļo un zemnieku savienībā. Ja 2006. gadā, strādājot VID, Andrejs saņēma 10 953,21 Ls, tad 2007. gadā zem politiskā debesskrāpja jumta Republikas laukumā – jau 21 404,11 Ls. Kredītā iegādājās dzīvokli Mārupē.

Kā atceramies, Dagnija Staķe demisionēja no Labklājības ministrijas 2007. gada oktobrī, bet jau 2009. gadā tur ieradās viņas vecākais dēls. Andrejs Staķis kļūst par ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņa kopējie ienākumi nestāv ne blakus treknajos gados saņemtajiem, tomēr 18 637,89 latus viņš nopelnījis.

Labklājības ministrijā Staķis strādāja gandrīz tikpat daudz, cik viņa māte – 5 gadus, tiesa, ar pārtraukumiem, līdz 2013. gada oktobrim. Nomainījās parlaments, un ar Ilzi Viņķeli no "Vienotības" Staķis nesastrādājis. Savukārt Uldis Augulis, neraugoties uz Staķu atbalstu znotam Vitālijam Zorikam, neatgrieza Andrejam parlamentārā sekretāra krēslu. Tātad viņš bija spiests pāriet privātajā biznesā.

Tas sakrita ar to laiku, kad debesīs iedegās viņa jaunākā brāļa Mārtiņa uzņēmējdarbības zvaigzne.

Mazākais no ļaunumiem

No 1998. līdz 2010. gadam tagadējais Rīgas mēra amata kandidāts strādāja tirdzniecības tīkla "Narvesen" mārketinga nodaļā. Jaunais cilvēks iesāka karjeru 19 gadu vecumā, uzreiz pēc skolas, un apvienoja darbu ar mācībām Latvijas universitātē, ko absolvēja 2004. gadā. "Narvesen" laikos viņam acīmredzot nobriedusi ideja piegādāt kafiju šim un citiem kafijas "Illy" tīkliem. Tā parādījās Staķa kafijas bizness un pat "kafijas universitāte".

Pēc oficiāliem datiem, jaunākais no Staķiem ir labuma ieguvējs 9 uzņēmumos, kuru vidū lielākais ir holdings ar angļu nosaukumu "Innocent" (nevainīgs): proti mātes uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu, kurā Staķim pieder 100%, un meitas uzņēmumi "Innocent PRO" un "Innocent coffee" masters.

Norēķinos ar valsti viņš nav īpaši skrupulozs (kaut arī uzvedas daudz godīgāk nekā mūsu tagadējais ministru prezidents, kurš pats no sevis iznomāja īpašumu).

Mātes uzņēmumā "Innocent" Staķis ir vienīgais dalībnieks un atalgojumu nesaņem. "Innocent PRO" ar apgrozījumu, kas 2017. gadā pārsniedza miljonu eiro, pirms Staķa stāšanās deputātu rindās sociālajā nodoklī aprēķināja par darbiniekiem vidēji 2900 eiro gadā (bruto alga 730 eiro mēnesī), 2017. gadā 3816 eiro (961 eiro), 2018. gadā 5264 (1287 eiro). "Innocent coffee masters" algas bija attiecīgi 777, 723 un 830 eiro. Līdz 10 tūkstošiem eiro gadā katram darbiniekam bruto – tā, protams, nav minimāla alga, tomēr daudz mazāk par vidējo rādītāju Rīgā – 21 078 eiro, un pat mazāk par vidējo radītāju valstī – 12 779 eiro.

Saeimas deputāta karjeras sākumā 2018. gada oktobrī amatpersonas deklarācijā Mārtiņš Staķis norādīja, ka viņam ir 10 tūkstoši eiro skaidrā naudā, bet viņa ienākumi 2018. gadā sastāv no dividendēm viņam piederošajos uzņēmumos: "Innocent PRO" – 5500 eiro un "Innocent coffee masters" – 2000 eiro. Algu sev Staķis neaprēķināja, sociālo nodokli par sevi nemaksāja. Viņa sociālo aizsardzību sāka būvēt Saeima: par nepilniem trim mēnešiem jauna deputāta alga, aprēķinot nodokļus, sastādīja 5520,96 eiro.

Jau 2018. gada 15. novembrī dzimtajai partijai "Attīstībai/Par!" Staķis ziedoja 20 tūkstošus eiro – tas ir, gandrīz visu oficiāli uzkrāto un nopelnīto. Šo rīcību mēra kandidātam atgādināja žurnālists Jānis Domburs priekšvēlēšanu intervijā. "Es varu paskaidrot!" ātri atbildēja Staķis, bet Domburu paskaidrojumi neinteresēja.

Tiešām, kāpēc gan neupurēt 20 tūkstošus, ja jau 2019. gadā tie atgriezās ar peļņu? Staķa kafijas aktīvi pārtapa akciju sabiedrībā "Infinity Coffee AS" ar kapitālu 1,77 miljonu eiro apmērā. Saeimas deputāta (16 211,60 eiro) algai tika pievienota alga Aizsardzības ministrijā, partijas biedra Pabrika paspārnē: 23 586,92 eiro. Kopumā no dažādām valsts institūcijām Staķa kontos ielidoja 43 539,68 eiro. Tas ir daudz vairāk par Rīgas mēra atalgojumu: 32 282,03 eiro gadā. Turklāt Staķa pārvaldē maģiski izveidojās finanšu instrumenti 395 tūkstošu eiro apmērā. Interesanti, ka dividendes par 2019. gadu Staķis nav izņēmis: kāpēc pārmaksāt budžetā, ja viss jau tāpat ir burvīgi?

"Desmit gadi Narvesen, gandrīz 10 gadi privātajā biznesā, pusotrs gads valsts pārvaldē. Vai jums pietiks pieredzes vadīt galvaspilsētu?" pavaicāja Domburs.

"Visu mēru kandidātu vidū tā ir vislabākā kvalifikācija," atbildēja Staķis.

Viņš ir dzimtpolitiķis un deputāts. Jau pirmajā gadā Saeimā viņš parādīja, ka politika ir ienesīga lieta. Un tas ir galvenais iemesls Rīgas "restartēšanai".

285
Tagi:
Mārtiņš Staķis, vēlēšanas, Rīgas dome
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

33
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

33
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

31
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

31
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0