Rīgas domes vēlēšanas 2020

Vēlēšanu rezultāti: "Saskaņas" sakāve skaitļos, jeb Kur pazuduši 100 tūkstoši vēlētāju

42
(atjaunots 11:28 02.09.2020)
Aizritējušo vēlēšanu galvenais rezultāts pavisam noteikti ir partijas "Saskaņa" piekritēju katastrofālais zudums.

RĪGA, 2. septembris — Sputnik, Dmitrijs Prokopenko. Piekritēju zaudējums procentuālā attiecībā ir milzīgs: no nepilniem 51% partija noslīdējusi līdz nepilniem 17%. Absolūtajos ciparos tas atgādina totālu sakāvi – trīs gadu laikā 127 tūkstošu piekritēju vietā partijai palikuši 28 811 – par 98 tūkstošiem mazāk. Četri cilvēki no pieciem, kuri atnāca uz vēlēšanām un atbalstīja "Saskaņu"2017. gadā, šogad nav nākuši vispār vai izraudzījušies citas partijas.

2019. gada 4. martā es stāstīju: "Un noslēgumā: nākamajās vēlēšanās Rīgā "Saskaņa" kaut ko saņems (uz to pašu krievu vēlētāju rēķina, kas visu piedod), taču mazāk nekā iepriekšējās (jo latviešu tautības "Saskaņas" atbalstītāji pagaisīs tajos pašos korupcijas skandālos) un pāries opozīcijā. Pie varas tiek visi, kas par to sapņojuši pēdējos 10 gadus. Viss, beigas! Desmit gadi pie varas. Vai būs, ko atcerēties vēl pēc 10 gadiem? Atcerēsimies, ka tik slikti vēl nebija. Atcerēsimies izremontētos bērnudārzus un skolas... Tomēr tagad tajās skolās mācīs pavisam ko citu un citā valodā."

"Saskaņas" krahs

Apmēram tā jau notika. "Saskaņas" krahs sākās drīz pēc 2017. gada triumfa. Kad tika izsludināta "reforma", kas iznīcināja vidējo izglītību krievu valodā, "Saskaņas" līderi nevis uzņēmās vadību cīņā pret to vai vismaz piedalījās cīņā, patiesībā nolēma cīņu sabotēt.

Vēlētāju skaits, kas balsoja par latviešu partijām, no 2017. līdz 2020. gadam nav pieaudzis. Vēl vairāk, tas pat mazliet krites – no 120 tūkstošiem 2017. gadā līdz 107 tūkstošiem 2020. gadā. Patiesībā mēs redzam, ka gandrīz 45 tūkstoši balsu par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" un 26 tūkstoši balsu par "Jauno Vienotību" cēlušies pēc balsu sadalīšanās starp citām partijām, kas pārsvarā orientējas uz latviešu vēlētāju. Abas partijas "nokodušas" pa 10 tūkstošiem balsu no galvenā zaudētāja latviešu laukā – partijas JKP.

Tomēr kopā viņi nodrošinājuši sev vairāk nekā 60% visu vēlētāju balsu. Uz kā rēķina? Galvenokārt tāpēc, ka 66 tūkstoši bijušo "Saskaņas" vēlētāju vienkārši palika mājās un nebalsoja.

Paskatīsimies uz datiem. 2017. gadā krievu vēlētāja vienīgā izvēle patiesībā bija koalīcija "Saskaņa"/GKR, bet tagad – piecas partijas. Pati "Saskaņa", partija "Gods kalpot Rīgai", kas piedalījās vēlēšanās atsevišķi, Latvijas Krievu savienība, "Alternatīva" un "Jaunā saskaņa". Pēdējā pēc būtības ir "vecās" "Saskaņas" spoileris, tomēr ar spoilera lomu tā tika galā lieliski – kapitalizēja gandrīz trīs tūkstošus balsu – 1,7%.

Partija "Alternatīva", ieguldot manāmu naudu reklāmā, pamanījās piesaistīt divkārt vairāk – 5163 cilvēkus, jeb 3,03% balsu. Manuprāt, šīs partijas galvenā problēma ir ideoloģijā. Absolūti nav saprotams, ar ko jaunā "Alternatīva" atšķiras no vecās "Saskaņas".

5% barjeru pārvarēja LKS un GKR. Partijas saņēma 11 112 (6,52%) un 13 162 (7,72%) balsu.

Trīs problēmas

GKR ideoloģiju var īsi raksturot ar frāzi "Saskaņa, kas nesvin 9. maiju". Partiju lielā mērā veido Rīgas ierēdņi un valsts iestāžu darbinieki, viņu skaits nav mazs, tāpēc sasniegts tāds rezultāts. Tomēr nav redzamas nekādas tālākas izaugsmes perspektīvas.

LKS vēlēšanās Rīgā startēja pirmo reizi no 2009. gada, kad strādāja ar veco nosaukumu PCTVL un saņēma tikai 2,7% balstu. Tagadējie 6,5% šajā fonā ir manāms panākums. No ideoloģijas viedokļa LKS ir minimālas pretrunas: krievu valodā runājošās minoritātes aizsardzība – partijas galvenais deklarētais mērķis.

Tomēr būtu pārspīlēti teikt, ka LKS stāvoklis un perspektīvas ir rožainas. Redzamas trīs problēmas. Lai arī kandidātu sarakstā ir daudz jaunu personību, pēc plusu un izsvītrojumu aprēķina domē nonākusi tā pati komanda, kas strādāja valdībā 2000. gadu sākumā. Protams, tie ir kārtīgi cilvēki, pieredzējuši komandas spēlētāji, tomēr nav iespējams iedomāties partijas nākotni bez jaunu darbinieku panākumiem.

Otrā problēma – ilggadējas iebiedēšanas, diskriminācijas un "krievu radikāļu" apkarošanas politikas rezultātā manāma vēlētāju daļa vienlīdzības prasību jau uzskata par radikālismu, vārdu "krievu" partijas nosaukumā – par nacionālismu.

Trešā problēma ir globālāka un kopīga visiem vēlēšanu dalībniekiem. Neskatoties un kvantitatīvu piedāvājuma pieaugumu, 66 tūkstoši bijušo "Saskaņas" vēlētāju nav ieraudzījuši sirdij tuvu variantu.

Uz vēlēšanām neaizgāja vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku – vairāk nekā nobalsoja. Nav saprotams, kas varētu piespiest šos cilvēkus pamest "aktīvā dīvāna boikota" pozīciju, pāriet pie viedokļa "reizi dažos gados aizstaigāšu līdz vēlēšanu iecirknim". Tas, kam tas izdosies, saņems savās rokās uzvaru visās vēlēšanās Rīgā.

42
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome, Saskaņa
Pēc temata
Nolaidība vēlēšanās: kam par nederīgām atzītās balsis varētu atnest vēl vienu mandātu
Pēc vēlēšanām: kur vai iebrukt Rīga, un kāpēc Brīvības iela iedveš bailes
Latviešu sociologs pastāstīja, kā partiju reitingi ietekmē vēlēšanas
Latvijas prezidents un pirmā lēdija nobalsoja Rīgas domes vēlēšanās
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

12
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

12
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

16
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

16
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

0
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

0
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu