Valdības nams Minskā, foto no arhīva

Politologs: Baltija velti vicina sankciju vāli Lukašenko nerūp

42
(atjaunots 12:37 01.09.2020)
Aizliegums iebraukt Baltijas valstīs Aleksandram Lukašenko absolūti neko nenozīmē: Baltkrievijas prezidents nesarunājas pat ar vecās Eiropas līderiem, nerunājot jau par Baltiju.

RĪGA, 1. septembris – Sputnik. Latvija uz pieciem gadiem aizliegusi iebraukšanu valstī 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Līdzīgu soli spērusi arī Lietuva un Igaunija.

Lietuva
© Sputnik / Денис Кишиневский

Rodas noteiktas šaubas, arī tiesiskā aspektā, vai tādi lēmumi par valsts vadītāju vispār ir pieļaujami, radio Sputnik ēterā norādīja politologs Aleksandrs Asafovs.

"Mēs vērojam sankciju vāles pirmo pielietojumu no Baltijas valstu puses. Iespējams, sekos arī citi. Cita lieta, ka Lukašenko, šķiet, nemaz īpaši turp neposās. Iepriekš viņš ilgus gadus neapmeklēja ES teritoriju, jo bija persona non grata," atgādināja politologs.

Pēc eksperta domām, tamlīdzīgas sankcijas iespējams traktēt kā iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās.

"Prezidentam var rasties vajadzība apmeklēt kaimiņvalstu vadītājus, lai apspriestu kopīgus jautājumus, tāpēc ieviestos ierobežojumus iespējams vērtēt kā mēģinājumu ietekmēt viņa darbību," paskaidroja Asafovs.

Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstīm paziņojums par sankcijām dāvāja iespēju demonstrēt atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un proamerikānisku kursu, ko demonstrēja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

"Lukašenko acīs tas absolūti neko nenozīmē. Mēs zinām, ka Baltkrievijas prezidents nesazinājās pat ar vecās Eiropas līderiem. Pie tam ar viņiem Lukašenko ir daudz vairāk kopīgu jautājumu nekā ar Baltijas līderiem. Tagad viņu interesē tikai viena cilvēka – citas valsts prezidenta viedoklis," uzsvēra Asafovs.

Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

Brisele atteikusies atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus un atbalstīja individuālo sankciju ieviešanu sakarā ar vardarbību pret demonstrantiem un, pēc ES domām, ar vēlēšanu falsifikāciju. Patlaban Eiropas Padome saskaņo sankciju sarakstu, kas, domājams, tiks vērsts pret 20 Baltkrievijas amatpersonām.

 

42
Tagi:
sankcijas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Lietuvas ārlietu ministrs vīlies par ES sankciju mērogu pret Baltkrieviju
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

8
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

8
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

12
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

12
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā