Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts

30
(atjaunots 22:22 31.08.2020)
Baltijas valstis aizliegušas iebraukšanu Aleksandram Lukašenko un 29 amatpersonām uz pieciem gadiem.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko, informēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdzīgus sarakstus apstiprinājušas Igaunija un Lietuva.

Latvija aizliedz iebraukšanu 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot Aleksandru Lukašenko. Viņi ir atbildīgi par krāpšanos prezidenta vēlēšanās un vardarbību pret mierīgajiem demonstrantiem Baltkrievijā, mēs atbalstām neatkarīgu un demokrātisku Baltkrieviju un tās pilsoņus," Rinkēvičs apgalvoja Twitter tīklā.

Aizliegums vērsts pret Aleksandru Lukašenko, iekšlietu un  tieslietu ministriem, ģenerālprokuroru, prezidenta administrācijas dienesta, Centrālās vēlēšanu komisijas un varasiestāžu darbiniekiem.

Sarakstā iekļauts Aleksandrs Lukašenko, Viktors Lukašenko, Igors Sergejenko, Makisms Riženkovs, Olga Čupris, Dmitrijs Krutojs, Genādijs Bogdans, Lidija Jermošina, Vadims Ipatovs, Jeļena Dmuhailo, Svetlana Kacubo, Igors Pliševskis, Oļegs Sliževskis, Irina Celikoveca, Valērijs Vakuļčiks, Ivans Terteļs, Ivans Noskevičs, Aleksandrs Koņuks, Jurijs Karājevs, Genādijs Kazakēvičs, Aleksandrs Barsukovs, Sergejs Homenko, Jurijs Nazarenko, Romāns Meļņiks, Ivans Kubrakovs, Oļegs Šabliko, Andrejs Ravkovs, Aleksejs Volkovs, Sergejs Azemša un Andrejs Smaļs.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju. EP saskaņo sarakstu, kurā plānots iekļaut aptuveni 20 augsti stāvošus ierēdņus. ES plāno piešķirt finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un no varasiestāžu darbinieku darbībām cietušajām personām.

Baltijas valstis saskaņoja savu sarakstu, pret kurā iekļautajām personām vērstas sankcijas.

30
Tagi:
sankcijas, Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija, Baltija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (80)
Pēc temata
Migranti no Baltkrievijas varēs uzlabot demogrāfiju Latvijā
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Baltkrievija ir gatava sarīkot PČ-2021 hokejā arī bez Latvijas
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu

38
(atjaunots 14:09 20.09.2020)
Eiropas Savienība izvēlējusies par savu instrumentu sankciju un propagandas spiedienu, lai iejauktos trešo valstu lietās un mainītu tajās varu pēc saviem uzskatiem. Maskava aicina pārskatīt šo graujošo politiku.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēts ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārs par situāciju, kas saistīta ar 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmenī, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Vērts atzīmēt, ka medijos parādījusies informācija par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas dalība.

Komentējot situāciju, Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vēl viena apliecinājuma kārtā Zaharova minēja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja Žozepa Borela uzstāšanos Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. septembrī. Toreiz viņš paziņoja, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Savukārt pēc tam, 17. septembrī, Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju, kurā bija faktisks aicinājums nekonstitucionālai varas nomaiņai valstī.

Zaharova uzsver, ka tādējādi ES parāda, ka liek likmi uz sankcijām, spiedienu un propagandu, izmantojot tos kā instrumentus esošās varas maiņai. Un šie instrumenti arvien vairāk nostiprinās Eiropas Savienības ārpolitikas arsenālā, pievērsa uzmanību KF ĀM oficiālā pārstāve.

Diemžēl, konstatēja Zaharova, Baltkrievija šajā aspektā nebūt nav vienīgā valsts, uz kuru tiek izdarīts šāds spiediens.

Sakarā ar visu šo Maskava aicina ES pārskatīt doto kursu, kurš liek šķēršļus situācijas normalizācijai valstī – Baltkrievijas gadījumā. Turklāt, izskatot Briseles izraudzīto kursu plašākā aspektā, tas principā izradās graujošs un ved pie starptautiskās un tiesiskās pasaules kārtības fundamenta erozijas.

Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, ANO Cilvēktiesību padome (ANO CTP) steidzamā kārtā pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Tajā skan aicinājums prezidentam Aleksandram Lukašenko uzsākt dialogu ar opozīciju.

Baltkrievijas ĀM izvērtēja šādas rezolūcijas pieņemšanu kā ES režisēta un sarīkota absurda teātra turpinājumu ANO platformā. Turklāt režisētu ar statistu dalību.

38
Tagi:
Zaharova, sankcijas, ES, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

27
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

27
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

0
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (80)
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis