Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas

33
(atjaunots 22:17 31.08.2020)
Baltijas valstis aizliegs iebraukšanu virknei Baltkrievijas amatpersonu. Vēlāk, iespējams, sankciju saraksts tiks paplašināts.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Baltijas valstis izsludinājušas sankcijas pret aptuveni 30 Baltkrievijas amatpersonām. Viņu vidū ir arī valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta Reuters, atsaucoties uz Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.

Aģentūra vēsta, ka sankciju sarakstā iekļautajām personām tiks aizliegta iebraukšana Baltijas valstīs. Nausēda informēja, ka sankciju saraksts ir pirmais solis, vēlāk tas, iespējams, tiks paplašināts.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Lietuva
© Sputnik / Денис Кишиневский

ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju. EP saskaņo sarakstu, kurā plānots iekļaut aptuveni 20 augsti stāvošus ierēdņus. ES plāno piešķirt finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un no varasiestāžu darbinieku darbībām cietušajām personām.

Baltijas valstis saskaņoja savu sarakstu, pret kurā iekļautajām personām vērstas sankcijas. Visaktīvāk strādāja Lietuva, kas piedāvāja plašāku individuālo sankciju sarakstu nekā ES.

33
Tagi:
sankcijas, Baltija, Latvija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Minska atteica vizītē Baltijas valstu valdību un ĀM vadītājiem
Lietuvā paziņoja, ka Lukašenko plāns novirzīt kravas kaitēs Minskai
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
Lietuvas ārlietu ministrs vīlies par ES sankciju mērogu pret Baltkrieviju
Saeimas deputāts Aldis Gobzems, foto no arhīva

Nacionālās drošības jautājums? Deputāts aicina kolēģus atklāt seksuālo orientāciju

61
(atjaunots 00:40 11.04.2021)
Strīdi par bērnu sporta aizlieguma atcelšanu Saeimā beigušies ar to, ka deputāts Aldis Gobzems aicināja netradicionālas orientācijas kolēģus "kāpt ārā no skapja", lai ar saviem noslēpumiem nekaitētu Latvijas nacionālajai drošībai.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Psihologi jau sen pierādījuši: virtuālajā telpā cilvēki kļūst drosmīgāki, viņiem atraisās mēles. Ar monitora starpniecību viņi viens otram sarunā tādas lietas, ko personiskas tikšanās brīdī noteikti neuzdrīkstētos teikt. Tāda metamorfoze gadījusies arī deputātiem Latvijā, stāsta BВ.lv.

Ētikas komisija ir pārslogota

Vārdu sakot, Saeima Mandātu un ētikas komisijai darba apjoms ir pieaudzis, jo tagad pārbauda gandrīz katra verbāla izlēciena atbilstību deputātu ētikas kodeksam.

Komisija sākusi pārbaudi jautājumā par vairāku politiķu iesniegumu – par iespējamiem ētikas kodeksa pārkāpumiem no neatkarīgās deputātes Jūlijas Stepaņenko puses. Vienā no pēdējām plenārsēdēm opozīcija pauda neapmierinātību ar to, ka jau gandrīz piecus mēnešus bērniem nav iespēju nodarboties ar aktīvajiem sporta veidiem un tas negatīvi ietekmē viņu fizisko un pat psiholoģisko stāvokli.

Valdošie uzstāja un apgalvoja, ka ierobežojumi ir jāsaglabā. Šo viedokli aizstāvēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis. Galu galā viņam tika pa mici no Jūlijas Stepaņenko.

"Jūs neesat vecāks, un, acīmredzot, nekad arī nebūsiet. Vai jums ir bērni? Es to nezinu, tomēr man šķiet, ka nav. Tāda ir atbilde uz jautājumu, kāpēc jūs tā rīkojaties," viņa teica.

Parlamentāriešiem radās iespaids, ka Stepaņenko pārkāpusi ētikas kodeksu, kas liedz deputātiem strīdā atsaukties uz citu cilvēku personisko dzīvi, apspriest viņu ģimenes stāvokli un tā tālāk.

Pati Stepaņenko ir pārliecināta, ka nekādi nav apvainojusi kolēģi Dūrīti, turklāt viņai nebija ne mazākā nodoma viņu aizvainot. Runa bija tikai par deputāta Dūrīša nevēlēšanos atbalstīt bērnu sporta aizlieguma atcelšanu.

Geji, kāpiet ārā no skapja!

Stepaņenko nolēma aizstāvēt cits neatkarīgais deputāts – Aldis Gobzems. Viņš negaidot ieteica kolēģim Dūrītim "kāpt ārā no skapja" un atzīt, ka "patiesībā viņš pieder pie seksuālajām minoritātēm".

"No skapja jākapā ārā arī deputātam Andrim Skridem," piebilda Gobzems.

Pagaidām lieta par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu ierosināta tikai pret Stepaņenko. Savukārt Gobzems vēlāk sociālajos tīklos paziņoja, ka publiskām amatpersonām nevajag slēpt savas personīgās dzīves īpatnības, jo tais kaitē nacionālajai drošībai.

Ja cilvēks slēpj savu seksuālo orientāciju, uzskata deputāts, viņš var kļūt par šantāžas un manipulāciju upuri.

61
Tagi:
Latvija, Saeima, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems
Pēc temata
Latvijā rada telekanālu "koviddisidentiem"
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
"Bēdziet no valsts!" Gobzems vērsies pie uzņēmējiem
"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus
Deputāts Gobzems atzīts par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumā

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

46
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

46
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

0
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

0
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas