Rīgas domes vēlēšanas

"Saskaņas" satriecošā sakāve, "Progresīvo" triumfs un izredzes LKS

93
(atjaunots 22:32 31.08.2020)
Rīga ir izvēlējusies, kas lems pilsētas likteni: vēlēšanas iezīmēja rekordzems apmeklējums un partiju uzvara, kas var mainīt rīdzinieku dzīvi. Par Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kas aizritēja 29. augustā, paliks atmiņā kā vissliktāk apmeklētās vēlēšanas un ar lielo partiju skaitu, kas saņēmušas vietas pašvaldībā.

CVK dati liecina, ka galvaspilsētas pašvaldībā būs vismaz septiņi politiskie spēki. Lielāko daļu balsu saņēmušas valdības partijas, kam ir iespēja veidot jaunu koalīciju, atstājot pagātnē darbu domē opozīcijā.

Tauta nobalsojusi "ar kājām"

Rīgas domes vēlēšanas izcēlās ar rekordzemu apmeklējumu – līdz iecirkņiem aizgāja mazliet vairāk nekā 40% balsstiesīgo galvaspilsētas iedzīvotāji. Absolūtais vairākums nolēma palikt mājās. Tiesa, šoreiz vēlēšanu iepriekšējais balsojums bija slabāk apmeklēts – trīs dienu laikā pirms balsošanas dienas nobalsoja gandrīz 20% vēlētāju. Tomēr vēlēšanu dienā liela nozīme bija sliktajiem laikapstākļiem, un līdz urnām aizgāja tikai 21% pilsoņu.

Jau dienas pirmajā pusē bija skaidrs, ka cilvēki nesteidz uz iecirkņiem. Līdz pl. 12:00 nobalsoja tikai 6% rīdzinieku. Pēcpusdienā sākās lietus, un kļuva skaidrs, ka lielu apmeklējumu gaidīt nav vērts. Līdz 16:00 nobalsoja tikai 13,5% vēlētāju.

Intriga bija tikai viena – vai vēlētāju apmeklējums sasniegs vismaz 40%, jo, pēc CVK datiem, pl. 20:00 tas vēl nebija sasniedzis minēto līmeni, bet pēdējo divu stundu laikā balsot ierodas vien retais. Ilgu laiku pēc iecirkņu slēgšanas dati nesasniedza vajadzīgo skaitli, tikai vēlu vakarā tie nonāca līdz 40,58%, jeb 171 521 cilvēkus.

Vēlētāju zemā aktivitāti nepārprotami liecina par iedzīvotāju apātiju un neticību tam, ka ar dalību vēlēšanās kaut ko iespējams mainīt.

Krievi balsoja mazāk

Šoreiz visapātiskākie bija galvaspilsētas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tādos Rīgas mikrorajonos, kā Daugavgrīva un Bolderāja, kur krievvalodīgie pilsoņi ir absolūtā vairākumā, nobalsoja tikai mazliet vairāk kā 30% balsstiesīgo. Vairāk nekā 60% Pļavnieku iedzīvotāju tāpat ir krievvalodīgie, un tur vēlēšanu iecirkņos ieradās vien 34% balsstiesīgo. Aptuveni tikpat aktīva bija Maskavas priekšpilsēta un Ķengarags, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju par dzimto uzskata krievu valodu.

Par to, ka krievvalodīgie pilsoņi šoreiz varētu būt pasīvāki, ilgi pirms vēlēšanām stāstīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš. Viņš norādīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām Rīgā, kad krievvalodīgie balsoja aktīvāk, šajā vēlēšanu grupā valda nenoteiktība jautājumā par to, kam atdot savu balsi un vai vispār ir vērts iet balsot. Eksperta prognozes attaisnojās.

Protams, zemā aktivitāte ietekmēja partiju pozīcijas, kas pretendēja uz krievvalodīgo pilsoņu balsīm. "Saskaņa", kas triumfāli uzvarēja vēlēšanās 2009. gadā un vienmēr ieņēma pirmo vietu Rīgā, šoreiz izrādījusies otrajā vietā.

CVK vēsta, ka "Saskaņa" saņem tikai apmēram 17% balsu – šī sakāve var novest pie vēlētāju aizplūdes gaidāmajās pašvadību vēlēšanās.

Jaunas koalīcijas gaidās

Rīdzinieku simpātijas ieguvis "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" kopīgais saraksts, kas saņēmis gandrīz 26% vēlētāju atbalstu. Bloks var cerēt gandrīz uz ceturto daļu domē. Tāpat domē nonāks arī "Jaunā Vienotība", ko atbalstīja 15% vēlētāju. Partija var svinēt uzvaru – tās frakcija gandrīz dubultosies.

Domē strādās arī Nacionalās un reģionālās apvienības bloks, kas saņēmis 9,5% balsu. Trīs partijas veidos jaunās valdošās koalīcijas pamatu, un mēra kandidāts Mārtiņš Staķis var iegūt ilgoto domes priekšsēdētāja krēslu.

Jaunākā partnera lomu saņems Jaunā konservatīvā partija, kas saņēmusi apmēram 6% balsu. JKP tas nav labākais rezultāts, tomēr var priecāties, ka tā nav palikusi "aiz borta".

Tātad galvaspilsētā veidosies koalīcija no četrām valdības partijām, kas nesīs pārmaiņas, jo agrākie valdošie spēki – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" paliks opozīcijā.

GKR vēlēšanās saņēmusi gandrīz 8% balsu. Partijai, kas pirmo reizi piedalījās vēlēšanās patstāvīgi, tie ir nepārprotami panākumi, lai arī nospraustie mērķi nav sasniegti – GKR cerēja uz darbu koalīcijā, taču patlaban tas diezin vai ir iespējams.

Uz koalīciju var necerēt arī "Latvijas Krievu savienība", kas pēc ilgka pārtraukuma saņems frakciju Rīgas domē. Pateicoties savam stabilajam un motivētajam elektorātam, LKS saņēmusi 6,5% balsu – vismaz trīs vai pat četras vietas domē.

LKS ir pārvarējusi 5% barjeru vēlēšanās un tagad partijai ir jāpierāda, ka vēlētāji nav velti atbalstījuši Latvijas Krievu savienību.

93
Tagi:
vēlēšanas, Saskaņa, Rīgas dome
Pēc temata
Vai Rīga var kļūt latviska? Krievu jautājums galvaspilsētas vēlēšanās
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

69
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

69
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

58
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

58
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām