Rīgas domes vēlēšanas

"Saskaņas" satriecošā sakāve, "Progresīvo" triumfs un izredzes LKS

88
(atjaunots 22:32 31.08.2020)
Rīga ir izvēlējusies, kas lems pilsētas likteni: vēlēšanas iezīmēja rekordzems apmeklējums un partiju uzvara, kas var mainīt rīdzinieku dzīvi. Par Rīgas domes vēlēšanu rezultātiem.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kas aizritēja 29. augustā, paliks atmiņā kā vissliktāk apmeklētās vēlēšanas un ar lielo partiju skaitu, kas saņēmušas vietas pašvaldībā.

CVK dati liecina, ka galvaspilsētas pašvaldībā būs vismaz septiņi politiskie spēki. Lielāko daļu balsu saņēmušas valdības partijas, kam ir iespēja veidot jaunu koalīciju, atstājot pagātnē darbu domē opozīcijā.

Tauta nobalsojusi "ar kājām"

Rīgas domes vēlēšanas izcēlās ar rekordzemu apmeklējumu – līdz iecirkņiem aizgāja mazliet vairāk nekā 40% balsstiesīgo galvaspilsētas iedzīvotāji. Absolūtais vairākums nolēma palikt mājās. Tiesa, šoreiz vēlēšanu iepriekšējais balsojums bija slabāk apmeklēts – trīs dienu laikā pirms balsošanas dienas nobalsoja gandrīz 20% vēlētāju. Tomēr vēlēšanu dienā liela nozīme bija sliktajiem laikapstākļiem, un līdz urnām aizgāja tikai 21% pilsoņu.

Jau dienas pirmajā pusē bija skaidrs, ka cilvēki nesteidz uz iecirkņiem. Līdz pl. 12:00 nobalsoja tikai 6% rīdzinieku. Pēcpusdienā sākās lietus, un kļuva skaidrs, ka lielu apmeklējumu gaidīt nav vērts. Līdz 16:00 nobalsoja tikai 13,5% vēlētāju.

Intriga bija tikai viena – vai vēlētāju apmeklējums sasniegs vismaz 40%, jo, pēc CVK datiem, pl. 20:00 tas vēl nebija sasniedzis minēto līmeni, bet pēdējo divu stundu laikā balsot ierodas vien retais. Ilgu laiku pēc iecirkņu slēgšanas dati nesasniedza vajadzīgo skaitli, tikai vēlu vakarā tie nonāca līdz 40,58%, jeb 171 521 cilvēkus.

Vēlētāju zemā aktivitāti nepārprotami liecina par iedzīvotāju apātiju un neticību tam, ka ar dalību vēlēšanās kaut ko iespējams mainīt.

Krievi balsoja mazāk

Šoreiz visapātiskākie bija galvaspilsētas krievvalodīgie iedzīvotāji. Tādos Rīgas mikrorajonos, kā Daugavgrīva un Bolderāja, kur krievvalodīgie pilsoņi ir absolūtā vairākumā, nobalsoja tikai mazliet vairāk kā 30% balsstiesīgo. Vairāk nekā 60% Pļavnieku iedzīvotāju tāpat ir krievvalodīgie, un tur vēlēšanu iecirkņos ieradās vien 34% balsstiesīgo. Aptuveni tikpat aktīva bija Maskavas priekšpilsēta un Ķengarags, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju par dzimto uzskata krievu valodu.

Par to, ka krievvalodīgie pilsoņi šoreiz varētu būt pasīvāki, ilgi pirms vēlēšanām stāstīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš. Viņš norādīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām Rīgā, kad krievvalodīgie balsoja aktīvāk, šajā vēlēšanu grupā valda nenoteiktība jautājumā par to, kam atdot savu balsi un vai vispār ir vērts iet balsot. Eksperta prognozes attaisnojās.

Protams, zemā aktivitāte ietekmēja partiju pozīcijas, kas pretendēja uz krievvalodīgo pilsoņu balsīm. "Saskaņa", kas triumfāli uzvarēja vēlēšanās 2009. gadā un vienmēr ieņēma pirmo vietu Rīgā, šoreiz izrādījusies otrajā vietā.

CVK vēsta, ka "Saskaņa" saņem tikai apmēram 17% balsu – šī sakāve var novest pie vēlētāju aizplūdes gaidāmajās pašvadību vēlēšanās.

Jaunas koalīcijas gaidās

Rīdzinieku simpātijas ieguvis "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" kopīgais saraksts, kas saņēmis gandrīz 26% vēlētāju atbalstu. Bloks var cerēt gandrīz uz ceturto daļu domē. Tāpat domē nonāks arī "Jaunā Vienotība", ko atbalstīja 15% vēlētāju. Partija var svinēt uzvaru – tās frakcija gandrīz dubultosies.

Domē strādās arī Nacionalās un reģionālās apvienības bloks, kas saņēmis 9,5% balsu. Trīs partijas veidos jaunās valdošās koalīcijas pamatu, un mēra kandidāts Mārtiņš Staķis var iegūt ilgoto domes priekšsēdētāja krēslu.

Jaunākā partnera lomu saņems Jaunā konservatīvā partija, kas saņēmusi apmēram 6% balsu. JKP tas nav labākais rezultāts, tomēr var priecāties, ka tā nav palikusi "aiz borta".

Tātad galvaspilsētā veidosies koalīcija no četrām valdības partijām, kas nesīs pārmaiņas, jo agrākie valdošie spēki – "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" paliks opozīcijā.

GKR vēlēšanās saņēmusi gandrīz 8% balsu. Partijai, kas pirmo reizi piedalījās vēlēšanās patstāvīgi, tie ir nepārprotami panākumi, lai arī nospraustie mērķi nav sasniegti – GKR cerēja uz darbu koalīcijā, taču patlaban tas diezin vai ir iespējams.

Uz koalīciju var necerēt arī "Latvijas Krievu savienība", kas pēc ilgka pārtraukuma saņems frakciju Rīgas domē. Pateicoties savam stabilajam un motivētajam elektorātam, LKS saņēmusi 6,5% balsu – vismaz trīs vai pat četras vietas domē.

LKS ir pārvarējusi 5% barjeru vēlēšanās un tagad partijai ir jāpierāda, ka vēlētāji nav velti atbalstījuši Latvijas Krievu savienību.

88
Tagi:
vēlēšanas, Saskaņa, Rīgas dome
Pēc temata
Vai Rīga var kļūt latviska? Krievu jautājums galvaspilsētas vēlēšanās
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": Saeima apstiprina budžetu

33
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.

Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.

Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.

"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.

Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.

Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.

Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.

Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.

Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.

Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.

Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.

Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.

Piedāvājumu vienalga noraidīja.

Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.

Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.

33
Tagi:
budžets, Saeima
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Demokrātija iznīcina Eiropu. Vai Eiropa paspēs iznīcināt demokrātiju?
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

31
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

31
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0