Vecpilsētas panorāma, foto no arhīva

Politologs: tikšanās Lietuvā parādīja, kas ir Baltkrievijas notikumu pasūtītājs

115
(atjaunots 14:25 26.08.2020)
Lietuva kļuvusi par ārējo uzbrukumu Baltkrievijas valstiskumam un rupjas iejaukšanās suverēnās Baltkrievijas iekšlietās mēģinājumu rīkošanas bāzi.

RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Viļņā notika pirmā ASV valsts sekretāra vietnieka Stīvena Bigena tikšanās ar bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, vēsta Sputnik Lietuva. Valsts departamentā paziņoja, ka par sarunas priekšmetu kļuva pilsoņu sabiedrības iespējas nostiprināt demokrātiju un cilvēktiesības Baltkrievijā.

ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozeps Borels, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

ASV taktika šādas krāsainās revolūcijas mēģinājuma apstākļos ir labi zināma, atzīmēja politologs, Maskavas Pedagoģijas valsts universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks Vladimirs Šapovalovs.

"Amerikas pārstāvji veido īpašu politisko fonu, kura mērķis ir radīt spiedienu uz esošo varu un atbalstīt tās oponentus. Tā ir rupja iejaukšanās suverēnas valsts iekšlietās. Šajā gadījumā ASV oficiālais pārstāvis demonstrē tieši šādu uzvedību, jo runa ir par tikšanos ar sabiedrisko aktīvistu, kurš veic darbības pret Baltkrievijas suverenitāti," paziņoja Šapovalovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta domām, šī tikšanās uzskatāmi demonstrē šo darbību pasūtītāju un to vadošo centru, no kura viss notiek.

"Viena lieta, kad Tihanovska tiekas ar sabiedriskajiem aktīvistiem, cienījamiem filozofiem, kā tas bija ar Bernāru Levī, un pavisam cita, kad runa ir par tikšanos ar ASV oficiālo pārstāvi. Šī tikšanās jāvērtē kā iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās," uzsvēra politologs.

Šapovalovs atzīmēja, ka Lietuva kļuvusi par ārējo uzbrukumu Baltkrievijas valstiskumam rīkošanas bāzi.

"Šeit atrodas ārējās ietekmes uz Baltkrieviju centrs. Ar to situācija atšķiras no Ukrainas – toreiz šāds centrs bija Polija. Lietuva cenšas ieņemt Amerikas politikas priekšposteņa vietu Eiropā un pie tam apelē pie savām vēsturiskajām saiknēm ar Baltkrieviju Lietuvas lielkņazistes ietvaros. Lietuvas politiķi uzskata, ka ir pilnībā tiesīgi iejaukties Baltkrievijas iekšlietās," konstatēja eksperts.

Vladimirs Kozins
© Foto : из архива автора

Viļņa cenšas izmantot esošo situāciju, lai iegūtu vairāk atbalsta no Vašingtonas un parādītu sevi kā vajadzīgu un noderīgu placdarmu ASV politikai Eiropā, secināja Šapovalovs.

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu masveida protestu fonā, kuri sākās pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko vēlēšanās ieguva 80,1% balsu, Tihanovska – 10,1%. Protesti Baltkrievijā nebeidzas jau divas nedēļas. Pirmajās dienās kārtības sargi izdzenāja mītiņus ar skarbām metodēm, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāki simti cieta, tostarp 121 kārtībsargs, trīs cilvēki gāja bojā.

Opozīcija paziņoja par koordinācijas padomes izveidošanu, lai izveidotu dialogu starp sabiedrību un varu Baltkrievijā. Republikas ģenerālprokuratūra paziņoja par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar Baltkrievijas valstiskuma apdraudēšanu.

115
Tagi:
ASV, Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Politologs: Lietuva un Polija nevar kļūt par starpniekiem krīzes regulēšanai Baltkrievijā
Džo Baidens

Krievija un ASV vienojušās pagarināt līgumu NEW START

6
(atjaunots 07:46 27.01.2021)
Krievijas un ASV vadītāji Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā izvērtēja sadarbības iespējas vairākos aktuālos jautājumos.

RĪGA, 27. janvārisSputnik. Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā vienojušies pagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.

Otrdien, 26. janvārī notika Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina un Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena pirmā telefona saruna

"Notika Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina telefona saruna ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džozefu Baidenu," teikts preses dienesta paziņojumā.

"Izskatītas sadarbības iespējas cīņā ar tik aktuālu problēmu, kā koronavīrusa pandēmija, kā arī citās jomās ieskaitot tirdzniecības un ekonomikas nozari," vēstīja preses dienests.

"Apspriesti aktuāli jautājumi divpusējā un starptautiskajā dienas kārtībā," teikts ziņojumā.

"Prezidenti pauda gandarījumu par šodien (26. janvārī) veikto diplomātisko notu apmaiņu par vienošanos jautājumā par Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu. Tuvākajās dienas puses noslēgs visas nepieciešamās procedūras, kas nodrošina šī svarīgā starptautiski tiesiskā mehānisma raķešu un kodolieroču arsenālu savstarpējas ierobežošanas funkcionēšanai," norādīja Kremlis.  

Tāpat Putins sarunā apsveica Baidenu ar darbības sākumu prezidenta postenī un konstatēja: Krievijas un ASV attiecību normalizācija atbilstu abu valstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēm.

Abu valstu vadītāju tālruņa sarunu iniciēja ASV.

"Viņš (Džo Baidens – red.) šodien pēcpusdienā piezvanīja prezidentam Putinam ar nodomu apspriest mūsu vēlmi pagarināt NEW START uz pieciem gadiem, kā arī apstiprināt mūsu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei Krievijas agresijas apstākļos, kā arī apspriest jautājumus, kas rada satraukumu, ieskaitot SolarWinds uzlaušanu, ziņas par Krievijas pilsoņiem, kuri piedāvā prēmijas par ASV kareivjiem Afganistānā, iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās, Alekseja Navaļnija saindēšanu un Krievijas drošības spēku apiešanos ar miermīlīgajiem protestu dalībniekiem" preses brīfingā klāstīja ASV prezidenta preses sekretāre Džena Psaki.

Jāpiebilst, ka Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības par visiem iepriekš minētajiem punktiem.

6
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Krievijas ĀM atbildēja uz apsūdzībām par kiberuzbrukumu ASV
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?

Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju

30
(atjaunots 10:32 25.01.2021)
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.

Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".

Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.

"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.

"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.

Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.

30
Tagi:
Navaļnijs, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, vacija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Pat poļi jau ir samierinājušies. "Ziemeļu straumi 2" vairs neizdosies apturēt
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Rīga

Nelabvēlīga situācija: EK iekļāvusi Latviju starp valstīm, ko nav ieteicams apmeklēt

0
(atjaunots 08:06 27.01.2021)
Covid-19 izplatības fonā Eiropas Komisija iekļāvusi sarakstā 10 valstis, ko nav ieteicams apmeklēt, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaitu diennaktī.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Eiropas Komisija ieteikusi Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz 10 ES valstīm, ņemot vērā augsto koronavīrusa infekcijas risku, stāsta "Rossijskaja gazeta".

Ziņots, ka EK iesaka neampeklēt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Slovēniju, Slovākiju, Kipru, Maltu, Portugāli un Nīderlandi.

ES komisāre Ilva Johansone paskaidroja, ka valstu saraksta sastādīšanai ņemts vērā saslimušo skaits, tāpēc tajā iekļautas valstis, kurās Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugums diennaktī divu nedēļu laikā sasniedz 500 un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādas valstis tiek uzskatītas par valstīm ar augstu inficēšanās risku.

Ja braucienu uz valsti no minētā saraksta atlikt nav iespējams, EK iesaka nodot analīzes Covid-19 testam un pēc atgriešanās pāriet pie pašizolācijas uz 14 dienām.

Iepriekš vēstīts, ka aizvadītās nedēļas laikā 24 pasažieriem liegta iebraukšana Rīgā – viņiem nebija negatīva Covid-19 testa. Tas jāveic ne vairāk kā 72 stundu laikā pirms iesēšanās lidmašīnā. Civilās aviācijas aģentūra iepriekš brīdināja pārvadātājus par to, ka pasažieriem jāuzrāda izziņa par polimerācijas ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātiem. Lidosta informēja pārvadātājus, ka pirms sēšanās lidmašīnā viņu pienākums ir pārbaudīt konkrētā tipa testu katram pasažierim.

Pasažieriem, kuri izslimojuši koronovīrusa infekciju triju pēdējo mēnešu laikā, jāsaņem ārsta izziņa par to, ka viņi vairs nav infekcijas pārnēsātāji.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija
Vai drīkst iziet uzpīpēt pie mājas: policijas šefs stāsta par "komandanta stundu"
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas