KF prezidents Vladimirs Putins

ES Padomes vadītājs apsprieda ar KF prezidentu situāciju Baltkrievijā. Ko pateica Putins

76
(atjaunots 11:21 24.08.2020)
Eiropas Savienības Padomes vadītājs Šarls Mišels informēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par ES ārkārtas samita rezultātiem, kur tika apspriesta krīzes situācija Baltkrievijā.

RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Ceturtdien, 20. augustā, notika Eiropas Savienības Padomes Šarla Mišela un KF prezidenta Vladimira Putina telefona pārrunas, vēsta RIA Novosti.

Kremļa preses dienestā norāda, ka Mišels, saskaņā ar vienošanos, informēja Putinu par 19. augustā notikušā Eiropas Savienības ārkārtas samita rezultātiem, kurš bija veltīts notikumiem Baltkrievijā.

Zināms, ka ES ārkārtas samitā, kurā piedalījās Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, tika pieņemts lēmums neatzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, kurus izsludināja Baltkrievijas varasiestādes. Tāpat ES nolēma ieviesta sankcijas pret "ievērojamu skaitu to cilvēku, kas ir atbildīgi par vardarbību republikā un falsifikāciju vēlēšanās".

Neskaitot minēto, Eiropas Savienība pauda gatavību "pavadīt mierīgu varas pāreju" Baltkrievijā un aicināja Minsku rast nevardarbīgu izeju no radušās situācijas.

Krievijas prezidents sarunā ar ES Padomes priekšsēdētāju paziņoja par spiediena uz Baltkrievijas vadību un iejaukšanās no ārpuses tur notiekošajos iekšējos procesos neproduktivitāti.

Taču abas puses apstiprināja, ka pēc iespējas drīzāka situācijas normalizācija Baltkrievijā atbilst gan Krievijas, gan Eiropas Savienības interesēm.

Iepriekš Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Kremlis saskata "tiesiskuma handikapu" (iespēju nevienlīdzību) ES pozīcijā attiecībā uz situāciju Baltkrievijā.

Peskovs paskaidroja, ka Kremlis turpina konsekventi skaidrot sarunas biedriem Maskavas pozīciju par ārējas ietekmes nepieļaujamību uz notikumiem Baltkrievijā.

Atgādināsim, ka Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.

76
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā
Baltijas valstu premjerministri aicina organizēt jaunas prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija nevar atzīt Tihanovskas uzvaru vēlēšanās Baltkrievijā
ES "anulēja" vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā un ir gatava "pavadīt mierīgu varas pāreju"
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

13
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

13
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

12
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

12
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā