Saeimas ēkā, foto no arhīva

Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, izputināt valsti: Saeimas debatēs par Baltkrieviju

337
(atjaunots 17:08 21.08.2020)
Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Baltkrieviju sarīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Saeima pieņēma oficiālu rezolūciju, kurā nosaukusi Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas par nedemokrātiskām, un pieprasīja sarīkot republikā atkārtotu balsojumu. Taču ne mazāku interesi rada tas, ko teica Latvijas opozīcijas deputāti dokumenta pieņemšanas laikā.

Paziņojumu saistībā ar prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā Latvijas Saeima pieņēma vienbalsīgi. 80 - "par", pretinieku un atturējušos neizrādījās. Rezolūcijā atzīmēts, ka Baltkrievijai ir jāveic atkārtots balsojums, nodrošinot opozīcijai vienādas tiesības piekļuvei medijiem, savu uzskatu paušanai, aģitācijai un aizsardzībai no vajāšanas politisku motīvu dēļ. Atkārtotām vēlēšanām Baltkrievijā jānotiek atbilstoši starptautiskiem demokrātijas standartiem.

"Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītajiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas," atzīmēja debašu laikā Saeimas Ārlietu komisijas (kura sagatavoja deklarācijas tekstu) priekšsēdētājs, deputāts Rihards Kols.

Bet, lūk, ko debašu laikā un pēc tām, komentējot parlamenta lēmumu, teica Latvijas parlamenta opozīcijas deputāti.

Deputāte Jūlija Stepaņenko uzskatīja, ar ko Latvija spēj palīdzēt saviem kaimiņiem: "… Mēs varam pamācīt baltkrievu tautu, kā izputināt valsti, kā jau te minēja daži kolēģi, mēs varētu pamācīt baltkrievu tautu, kā zaudēt neatkarību, kā liekties Starptautiskā Valūtas fonda priekšā, liekt viņu priekšā muguras un izdzīt savus tautiešus no mājām, klausot Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumiem pirms 10 gadiem, ieviešot NĪN mājoklim. Mēs varētu arī pamācīt baltkrievu tautu, kā ņirgāties par opozīciju Latvijā, pilnībā liedzot vairākas iespējas opozīcijai piedalīties Saeimas darbā un ākstoties ar attālināto Saeimas sēdi. Mēs arī varētu tieši, tāpat kā arī Zariņa kungs teica iemācīt baltkrievu tautai, kā vēlēt prezidentu.

Un mēs varētu iemācīt baltkrievu tautai to, kā mēs varētu nodrošināt to, ka pie varas visu laiku nokļūst cilvēki, kuri nemaz nepiedalās vēlēšanās vai kurus izsvītro un viņi tāpat pa skursteni ielien atpakaļ.

Mēs to varētu visu darīt. Mēs arī varētu baltkrievu tautai pamācīt divkosību, jo tas, ko mēs šodien redzam, ir divkosības paraugstunda. Protams, ka tam vēl klāt ir ļoti liela ietekme no pašvaldību vēlēšanām, katrs ar savu zaļo mapīti nāks un rādīs, cik viņš ir ļoti norūpējies par baltkrievu tautu. Tik tiešām mēs varētu pamācīt to, kā nedzirdēt savu tautu un kā dzirdēt svešu tautu. Jo jūs, kolēģi, tik ļoti labi ziniet, ko vajag baltkrievu tautai, kā viņai jādzīvo, kā viņa ir dzīvojusi līdz šim, jūs ļoti labi visu saprotat, bet jūs nedzirdat savu tautu …"

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, runājot par notikumiem kaimiņvalstī, piemēra kārtā minēja Baltkrievijas uzņēmumu "Belaz" ar gada apgrozījumu ap vienu miljardu eiro, ar 11 tūkstošiem darbinieku, ar produkcijas eksportu uz Krieviju un NVS valstīm:

"Pieņemsim, ka vēlēšanu rezultātā kardināli mainās Baltkrievijas ekonomiskā politika. Iespējams, arī ārpolitika. Kas notiks ar "Belaz" un tā darbiniekiem? Tipisks "padomnieks" ieteiks šo uzņēmumu privatizēt. Vai tā būs "prihvatizācija", kuras rezultātā uzņēmums tiks izlaupīts un nonāks līdzīgā situācijā kā Latvijas RAF, VEF un citi? Vai arī tā būs kā "Škoda" - īsts veiksmes stāsts?

Vai arī, mainoties ārpolitiskajam kursam uz pretkrievisku (kā to vēlētos redzēt daudzi, arī Latvija), "Belaz" un citi uzņēmumi pakāpeniski zaudēs piekļuvi Krievijas tirgum, un ar tiem notiks tas pats, kas notiek ar Latvijas tranzītu?

Ir skaidrs, ka šie ir ārkārtīgi sarežģīti jautājumi, un ir iespējami ļoti dažādi notikumu attīstības scenāriji. Kurš spēs pieņemt patiešām pārdomātus un izsvērtus lēmumus? Vai vakardienas skolotāja? Blogeris?

Un tomēr izskatās, ka neatgriezeniskā robeža ir šķērsota. Es nezinu, kas notiks nākotnē. Par to jālemj Baltkrievijas tautai. Bez ārējās iejaukšanas. Un par savu izvēli arī jānes atbildība. Vienīgais veids, kā to panākt, ir godīgas vēlēšanas. Mums atliek uzticēties Baltkrievijas tautas prāta spējām. Un ticēt, ka viņi neatkārtos mūsu kļūdas. Ka neiekritīs sašķeltās sabiedrības bezdibenī. Ka neļaus noskaņot sevi pret kaimiņiem. Ka neiznīcinās savu rūpniecību un nepārdos savu valsti par kapeikām."

Deputāts Ivars Zariņš savā uzstāšanās runā salīdzināja prezidenta vēlēšanu procedūru Baltkrievijā un Latvijā:

"...Latvijas sabiedrība var daudz ko mācīties no Baltkrievijas, kā pastāvēt par savām interesēm. Ak, jā. Tikai tāda nianse, ka Latvijas tautai ir liegtas tiesības vēlēt savu Valsts prezidentu. Vairākas reizes Saeimā ir bijuši mēģinājumi rast šādu iespēju Latvijas tautai, bet pie varas esošo partiju varas šie mēģinājumi tika izgāzti. Formāli tas tika pamatots, ka pie šādas idejas vēl jāturpina strādāt, bet mēs atceramies, kas tika runāts kuluāros. Ja tautai atļauts ievēlēt prezidentu, nu, kas tur var sanākt? Ievēlēs pavisam kaut ko ne to.

Un pēc tam, kad Saeimā tika panākts, ka prezidents tiks ievēlēts atklātās Saeimas vēlēšanās, koalīcijas partijām parādījās iespēja nokontrolēt Saeimas deputātu balsojumus, tas ir, padarīt Saeimu par savu balsošanas mašīnu ar arī šajā jautājumā, tad visi centieni par tautas vēlētu prezidentu tika apglabāti.

Tā ka savādi sanāk. Baltkrievijā tauta var ievēlēt savu prezidentu, Lietuvā – var, bet demokrātiskā Latvijā, kura nosoda Baltkrievijas varas rīcību, tauta nemaz nevar ievēlēt savu prezidentu. Un kāpēc nevar? Tāpēc, ka tauta ne to izvēlēsies. Ne to, ko varas kliķe uzskata par pareizu. Ar ko tagad šodien jūs esat labāki par to, ko šodien nosodāt?"

Šāda veida emocionālās un argumentētās uzstāšanās koalīcijas partiju pārstāvjiem nākas dzirdēt ne pirmo reizi. Tiesa, rezultāti vienmēr ir vieni un tie paši - "balsošanas mašīna", ko izveidoja koalīcija, strādā bez kļūdām.

337
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija, Saeima, Latvija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (80)
Saskaņa

"Saskaņas" frakcija Saeimā kļuvusi par vēl vienu deputātu mazāka

5
(atjaunots 13:26 21.09.2020)
Iepriekš Evija Papule balsoja pret deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanu no "Saskaņas".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Evija Papule pamet "Saskaņas" frakciju Saeimā un strādās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte, paziņoja viņa savā Facebook lapā.

Pēc Papules sacītā, viņa balotējās "Saskaņas" saraksta sastāvā, jo viņai bijusi virkne mērķu, kurus viņa vēlējās sasniegt sabiedrības integrācijas jomā. Tomēr valdošajā koalīcijā noraidīja visus viņas piedāvājumus, jo tie nāca no "Saskaņas" pārstāves.

Patlaban, pēc Papules domām, "Saskaņa" atrodas transformācijas procesā, kurš prasīs daudz enerģijas. Viņa paziņoja, ka nepiedalīsies tajā, jo nav partijas locekle, un novirzīs savu enerģiju likumu izstrādei.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā partijas "Saskaņa" Rīga nodaļa pieņēma lēmumu izslēgt no partijas par kārtības ruļļa pārkāpumiem divus Saeimas deputātus – Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Papule balsoja pret šo lēmumu.

Iepriekš Švecova pastāstīja Sputnik Latvija, ka ilgi centusies aktivizēt ēnu kabineta darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā, un faktiski ar šo darbu nodarbojās trīs cilvēki – viņa, Dombrovskis un Papule. Dažkārt viņiem piebiedrojās Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Inga Goldberga.

Papule, vairākus gadus bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, tika iekļauta "Saskaņas" vēlēšanu sarakstā 2018. gadā, turklāt toreizējais partijas vadītājs Nils Ušakovs paziņoja, ka vēlētos viņu redzēt izglītības un zinātnes ministres amatā nākošajā valdībā.

Pēc Dombrovska un Švecovas izslēgšanas "Saskaņa" paziņoja, ka grasās konsolidēties un ieviest stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova paziņoja, ka turpmāk Saeimas frakcijā ne ar vienu vairs neauklēsies.

"Pašlaik partijas valdes un partijas frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs vēlamies strādāt ļoti monolīti, solidāri, vairs nepieļaut atšķirības balsojumos. Un frakcijas disciplīna no šīs dienas būs ļoti un ļoti stingra," sacīja viņa.

5
Tagi:
Saskaņa, Saeima
Pēc temata
Rajevskis par "Saskaņas" krīzi: cilvēkiem apnicis balsot par mūžīgo opozīciju
Dombrovskis pastāstīja, kad pametīs "Saskaņu" un kā pārvarēt Latvijas atpalicību
Staķis pastāstīja, kad tiks parakstīti dokumenti par Rīgas domes koalīcijas sadarbību
"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu

38
(atjaunots 14:09 20.09.2020)
Eiropas Savienība izvēlējusies par savu instrumentu sankciju un propagandas spiedienu, lai iejauktos trešo valstu lietās un mainītu tajās varu pēc saviem uzskatiem. Maskava aicina pārskatīt šo graujošo politiku.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēts ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārs par situāciju, kas saistīta ar 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmenī, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Vērts atzīmēt, ka medijos parādījusies informācija par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas dalība.

Komentējot situāciju, Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vēl viena apliecinājuma kārtā Zaharova minēja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja Žozepa Borela uzstāšanos Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. septembrī. Toreiz viņš paziņoja, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Savukārt pēc tam, 17. septembrī, Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju, kurā bija faktisks aicinājums nekonstitucionālai varas nomaiņai valstī.

Zaharova uzsver, ka tādējādi ES parāda, ka liek likmi uz sankcijām, spiedienu un propagandu, izmantojot tos kā instrumentus esošās varas maiņai. Un šie instrumenti arvien vairāk nostiprinās Eiropas Savienības ārpolitikas arsenālā, pievērsa uzmanību KF ĀM oficiālā pārstāve.

Diemžēl, konstatēja Zaharova, Baltkrievija šajā aspektā nebūt nav vienīgā valsts, uz kuru tiek izdarīts šāds spiediens.

Sakarā ar visu šo Maskava aicina ES pārskatīt doto kursu, kurš liek šķēršļus situācijas normalizācijai valstī – Baltkrievijas gadījumā. Turklāt, izskatot Briseles izraudzīto kursu plašākā aspektā, tas principā izradās graujošs un ved pie starptautiskās un tiesiskās pasaules kārtības fundamenta erozijas.

Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, ANO Cilvēktiesību padome (ANO CTP) steidzamā kārtā pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Tajā skan aicinājums prezidentam Aleksandram Lukašenko uzsākt dialogu ar opozīciju.

Baltkrievijas ĀM izvērtēja šādas rezolūcijas pieņemšanu kā ES režisēta un sarīkota absurda teātra turpinājumu ANO platformā. Turklāt režisētu ar statistu dalību.

38
Tagi:
Zaharova, sankcijas, ES, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību