Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas

27
(atjaunots 10:09 19.08.2020)
Latvijas Saeimas deputāti aicinājuši Baltkrievijas varasiestādes izlaist politiskos ieslodzītos, uzsākt dialogu ar opozīciju un sarīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas.

RĪGA, 19. augusts – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma paziņojumu, kurā aicināja Baltkrieviju sarīkot atkārtotas prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās vienlīdzīgi piedalīties opozīcijai, tiek ziņots Saeimas mājaslapā.

Pēc deputātu domām, 9. augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajām saistībām un pasaules demokrātijas un tiesiskuma standartiem, nebija brīvas un godīgas.

Latvijas parlaments aicina Baltkrieviju izveidot labvēlīgus nosacījumus un iespējas visiem kandidātiem, lai viņi spētu veikt priekšvēlēšanu kampaņas, un nodrošināt opozīcijai vienādas piekļuves iespējas visiem valsts kontrolētajiem medijiem.

Turklāt atkārtotajās vēlēšanās jābūt garantētai starptautisko novērotāju klātbūtnei, savukārt visu līmeņu vēlēšanu komisijās jābūt visu kandidātu pārstāvētiem novērotājiem.

Tāpat Saeima vēršas pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu nekavējoties pārtraukt spēka un vajāšanas pielietošanu, atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un tos, kas tika nelikumīgi aizturēti protestu laikā.

Latvijas parlaments aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsoņu sabiedrību, lai izvairītos no tālākas vardarbības un nodrošinātu pārmaiņu īstenošanu, kuras valsts iedzīvotāji uzskata par nepieciešamām.

Turklāt deputāti uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāatbalsta ES sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu falsifikāciju, kā arī sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finanšu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju attīstībai.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, divi cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņu un pielietot spēka metodes.

27
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija, Saeima
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (79)
Pēc temata
Latvijas ĀM izsauca pie sevis Baltkrievijas vēstnieku aizturēto Latvijas piederīgo dēļ
Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas
Baltkrievu robežsargi nav ielaiduši valstī provokatorus no Latvijas
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu

38
(atjaunots 14:09 20.09.2020)
Eiropas Savienība izvēlējusies par savu instrumentu sankciju un propagandas spiedienu, lai iejauktos trešo valstu lietās un mainītu tajās varu pēc saviem uzskatiem. Maskava aicina pārskatīt šo graujošo politiku.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicēts ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas komentārs par situāciju, kas saistīta ar 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmenī, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Vērts atzīmēt, ka medijos parādījusies informācija par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta amata kandidātes Svetlanas Tihanovskas dalība.

Komentējot situāciju, Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vēl viena apliecinājuma kārtā Zaharova minēja ES ārlietu un drošības politikas augstā pārstāvja Žozepa Borela uzstāšanos Eiropas Parlamenta plenārsēdē 15. septembrī. Toreiz viņš paziņoja, ka neatzīst Aleksandru Lukašenko par ievēlētu Baltkrievijas prezidentu. Savukārt pēc tam, 17. septembrī, Eiropas Parlaments nāca klajā ar rezolūciju, kurā bija faktisks aicinājums nekonstitucionālai varas nomaiņai valstī.

Zaharova uzsver, ka tādējādi ES parāda, ka liek likmi uz sankcijām, spiedienu un propagandu, izmantojot tos kā instrumentus esošās varas maiņai. Un šie instrumenti arvien vairāk nostiprinās Eiropas Savienības ārpolitikas arsenālā, pievērsa uzmanību KF ĀM oficiālā pārstāve.

Diemžēl, konstatēja Zaharova, Baltkrievija šajā aspektā nebūt nav vienīgā valsts, uz kuru tiek izdarīts šāds spiediens.

Sakarā ar visu šo Maskava aicina ES pārskatīt doto kursu, kurš liek šķēršļus situācijas normalizācijai valstī – Baltkrievijas gadījumā. Turklāt, izskatot Briseles izraudzīto kursu plašākā aspektā, tas principā izradās graujošs un ved pie starptautiskās un tiesiskās pasaules kārtības fundamenta erozijas.

Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, ANO Cilvēktiesību padome (ANO CTP) steidzamā kārtā pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Tajā skan aicinājums prezidentam Aleksandram Lukašenko uzsākt dialogu ar opozīciju.

Baltkrievijas ĀM izvērtēja šādas rezolūcijas pieņemšanu kā ES režisēta un sarīkota absurda teātra turpinājumu ANO platformā. Turklāt režisētu ar statistu dalību.

38
Tagi:
Zaharova, sankcijas, ES, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

27
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

27
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19