Gājiens krievu skolu atbalstam 2018. gada 15. septembrī

Vai Rīga var kļūt latviska? Krievu jautājums galvaspilsētas vēlēšanās

50
(atjaunots 15:08 18.08.2020)
Vieni sola bērnudārzus latviešu valodā un repatriācijas fondu, bet citi – papildu krievu valodas stundas un pieminekļa Atbrīvotājiem aizsardzību: kā nacionālais jautājums atspoguļojās priekšvēlēšanu programmās un kādas partijas vispār nolēma to nepieminēt.

RĪGA, 18. augusts – Sputnik, Andrejs Solopenko. Cik svarīgas ir nacionālās tēmas galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanās? Atbildi uz šo jautājumu var atrast partiju programmās, kuras uzreiz norādīs, kādi politiskie spēki vēlas iegūt krievvalodīgo balsis, kam tiks latviešu atbalsts, bet kurš, tieši pretēji, tiecas nerosināt šos jautājumu, cerot, ka par viņiem nobalsos abas grupas.

Īstie nacionālisti

Saskaņā ar Satversmes preambulu, Latvijas valsts garantē latviešu nācijas, tās valodas un kultūras attīstību un pastāvēšanu gadsimtu garumā. Dokumentā norādīts, ka viens no sabiedrības saliedēšanas pamatiem ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā. Tai pašā laikā 56% rīdzinieku ikdienā izmanto krievu valodu, kas sniedz iespēju dažādiem politiskajiem spēkiem paziņot par "draudu latviešu nācijai" un pacensties iegūt balsis uz šīs tēmas rēķina.

Vieno no tādām partijām ir Nacionālā savienība "Taisnīgums", kura Rīgā iesniegusi sarakstu no 7 cilvēkiem. Savā programmā šī politiskā spēka kandidāti tieši paziņo. ka "esam nacionālisti, un par mērķi izvirzām latviešu īpatsvara pieaugumu Rīgā, kur mūsu ir tikai 47%". Šim nolūkam partija piedāvā izveidot galvaspilsētā repatriācijas fondu latviešu reemigrācijai un ārzemnieku repatriācijai, ierobežot ārzemju studentu un jaunu migrantu - viesstrādnieku iebraukšanu un vispār "izveidot latvisku pilsētvidi".

Turklāt kandidātiem ir svarīgi veikt visu bērnudārzu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā un nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem Pārdaugavā. Tāpat Nacionālā savienība saskata nepieciešamību Valsts valodas centra vietā izveidot represīvāku iestādi – Valodas kontroli. Protams, šī politiskā spēka iekļūšanas izredzes domē ir niecīgas – tās reitings sastāda procenta daļas, tomēr, kā norāda politoloģe Ilga Kreituse, partija ir nacionālāka, nekā Nacionālā apvienība, un ar labu reklāmu tai var izdoties paņemt sev daļu Nacionālās apvienības elektorāta.

Mācības tikai un vienīgi latviešu valodā

Patiešām, ilgu laiku nacionāli noskaņotais latviešu elektorāts atbalstīja lielākoties Nacionālo apvienību, tiesa, tagad, kā norādīja eksperte, tās vēlētāji pievelc daudz radikālākus spēkus. Tādēļ Nacionālajai apvienībai acīmredzami derētu aizdomāties par savu turpmāko stratēģiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka jau šobrīd ir politiskie spēki, kuri noteikti "nokodīs" tai daļu vēlētāju. Piemēram, uz šo grupu pretendē "Jaunā Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija (JKP), kuras vēlas īstenot galvaspilsētā pāreju uz mācībām tikai un vienīgi valsts valodā.

"Izglītība latviešu valodā – visās Rīgas skolās," teikts JKP programmā

"Jaunā Vienotība" paziņo par mācību nozīmi latviešu valodā bērnudārzos.

"Pašvaldības bērnudārzos mācības būs valsts valodā," norādīts šīs partijas programmas trešajā punktā.

Tiesa, par skolām tajā nav neviena vārda, taču starp Rīgas domes deputātu kandidātiem ir bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš spēja izvilkt cauri likumu, saskaņā ar kuru no 2021. gada 1. septembra vidusskolās visām mācībām jānotiek latviešu valodā. Un, protams, ka, pēc ievēlēšanas pašvaldībā, viņš sāks rūpīgi skatīties, kā skolas ievēros likumdošanu.

Līdzīgus uzskatus demonstrē arī Nacionālā apvienība, kura uzstājas kopējā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību. Īpaša prioritāte viņiem ir izglītības programma valsts valodā pirmsskolas vecuma bērniem. Pēc partijas domām, tai ir jābūt pieejamai visiem Rīgas iedzīvotājiem un jāstājas spēkā no 2022. gada 1. septembra. Tātad Nacionālā apvienība, līdzīgi "Jaunajai Vienotībai", vēlas, lai visi Rīgas bērnudārzi pāriet uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā, un nacionāli domājošiem vēlētājiem nāksies izlemt, kam no tiem dot priekšroku vēlēšanās.

Uzsvars uz pilsētas attīstību

Bloks "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie", kuram, spriežot pēc reitingiem, ir reālas izredzes uzvarēt vēlēšanās, nolēma apiet asos nacionālos jautājumus un koncentrēties uz pilsētas attīstības, cerot tādējādi iegūt rīdzinieku balsis, neatkarīgi no dzimtās valodas. Par izglītību apvienība norādījusi, ka nodrošinās vietu bērnudārzā visiem Rīgas bērniem vecumā no pusotra gada, godīgi finansēs tostarp arī privātos bērnudārzus, savukārt skolās no pirmās klases bērni varēs apgūt angļu valodu, IT, eksaktās zināšanas un mākslu.

Pēc līdzīga principa virzās arī "Gods kalpot Rīgai", kurai Latvijas galvaspilsētai jākļūst arī par Latvijas izglītības centru. Tādēļ partija uzstāda sev mērķi motivēt skolotājus, ieinteresēt skolēnus un padarīt izglītību mūsdienīgu, kā dēļ skolas ir jāaprīko ar jaunām datorklasēm, bet skolēniem jānodrošina planšetes. Savukārt KPV LV paziņo par pašvaldības apmaksātas bērnudārza vietas nozīmi un bezmaksas pamatizglītību, vidējo izglītību vai profesionālo izglītību.

Interesanti, ka šoreiz par mācībām latviešu valodā skolās un bērnudārzos noklusēja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). ZZS liek uzsvaru uz jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, veselīgu Latvijas ēdiena nodrošināšanu skolēniem un finansējuma piešķiršanu bezmaksas bērnu ārpus klases nodarbībām. Protams, ZZS elektorāts parasti ir latvieši, taču, kā norādīja politologs Jānis Ikstens, daļa "Saskaņas" atbalstītāju izskata ZZS, kā otru izvēli, tādēļ, iespējams, tā arī nolēma izlīdzināt stūrus.

Likme uz krievu vēlētājiem

Pati "Saskaņa" priekšvēlēšanu programmā tiek pozicionēta kā partija, pateicoties kurai galvaspilsētā tika nodrošināts starpnacionālais miers.

"Rīga vienmēr būs pilsēta, kurā vienādi komfortabli jutīsies gan rīdzinieki latvieši, gan nelatvieši," norādīts tekstā.

Tāpat šis politiskais spēks turpinās rīkot bezmaksas latviešu valodas kursus krievvalodīgajiem rīdziniekiem un fakultatīvās nodarbības dzimtajā valodā galvaspilsētas mazākumtautību skolās.

Par fakultatīviem runā arī partija "Alternatīva", paziņojot, ka tā ir par izglītību dzimtajā valodā.

Par to uzstājas arī Latvijas Krievu savienība, kam plāno "iecelt par skolu un bērnudārzu direktoriem tādus speciālistus, kas maksimāli saglabās rīdzinieku bērnu nacionālo identitāti". Vēl LKS garantē "taisnīgu resursu sadali izglītības iestādēm neatkarīgi no mācībvalodas" un piedāvā "nodrošināt iespēju lietot krievu valodu saziņā ar pašvaldības uzņēmumiem un iestādēm".

Neskaitot to, LKS sola "Rīgas pasākumu kalendārā latviešu svētkus bagātināt ar kultūras pasākumiem, kas atbilst krievu un citu kopienu tradīcijām", kā arī saglabāt un restaurēt pieminekli Atbrīvotājiem.

Par jebkādu vēstures pieminekļu nojaukšanas aizliegšanu paziņo arī "Jaunā saskaņa". Vēl šī partija uzskata par svarīgu nodrošināt brīvu mācībvalodas izvēli Rīgas skolās un bērnudārzos, tādējādi arī cerot uz krievvalodīgo balsīm.

50
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
Nemiro: Rīgu nevar padarīt latvisku
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

63
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

63
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā

Krievija izraida 20 Čehijas diplomātus

35
(atjaunots 21:15 19.04.2021)
Čehu diplomātiskās misijas pārstāvjiem Maskavā jāatstāj Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Krievija pasludinājusi 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus par personām non grata, svētdienas vakarā paziņoja Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Viņiem jāpamet Krievijas galvaspilsēta līdz 19. aprīļa beigām.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā norādīts: "Maskava pauž kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu".

Sestdienas vakarā Krievijas Ārlietu ministrijā tika izsaukts čehu vēstnieks Vitezslavs Pivoņka.

Diplomātiskā skandāla cēlonis

Iepriekš Čehijas Ārlietu ministrijas vadītājs Jans Hamačeks paziņoja, ka visiem 18 Krievijas vēstniecības darbiniekiem Prāgā ir jāatstāj valsts 48 stundu laikā. Valdība apsūdzēja diplomātus darbā Krievijas specdienestu labā. Atbildē Krievijas ĀM pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Čehijai "labi zināmas šādu triku sekas".

Turklāt sestdien čehu premjerministrs Andrejs Babišs informēja, ka valdība tur Krievijas specdienestus aizdomās par saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā. Kā apgalvo vietējie mediji, incidenta mērķis bija neļaut nosūtīt šo munīciju uz Ukrainu. Šodien Hamačeks plāno tikties ar ES Ārlietu ministrijas vadītāju un apspriest "Vrbetices lietu".

Tāpat Čehijas policija izsludinājusi meklēšanā Aleksandru Petrovu un Ruslanu Boširovu, kurus Londona tur aizdomās bijušā Izlūkošanas pārvaldes pulkveža Sergeja Skripala un viņa meitas Jūlijas saindēšanā.

Maskava paudusi Prāgai kategorisku protestu saistībā ar Krievijas diplomātu izsūtīšanu un paziņoja, ka tiks veikti atbildes pasākumi. Kā norādīja Ārlietu ministrijā, Prāgas darbībās "nevar nesaskatīt amerikāņu pēdas". Resorā uzsvēra, ka lēmums par Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņemts "ar nepamatotiem un izdomātiem ieganstiem" par Krievijas specdienestu saistību ar sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

35
Tagi:
ārlietu ministrs, Krievija, Čehija
Pēc temata
Pārdomājis: Krievijas ĀM pārsteigusi Borela noskaņojuma maiņa
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ