Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

15
(atjaunots 22:45 15.08.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina iezīmēt soļus, kas ļaus izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis tuvākajā laikā organizēt ANO Drošības padomes dalībvalstu līderu, kā arī Vācijas un Irānas tikšanos tiešsaistē, lai apspriestu Irānas jautājumu un izvairītos no situācijas saasināšanās, informēja RIA Novosti.

Šis ierosinājums izteikts paziņojumā, kas publicēts Krievijas prezidenta oficiālajā vietnē.

"Mērķis – nospraust soļus, kas ļautu izvairīties no konfrontācijas, situācijas saasināšanās ANO Drošības padomē. Ir svarīgi kolektīvi atbalstīt ANO DP rezolūcijas 2231 tālāku netraucētu realizāciju, kas veidojusi starptautiski tiesisko pamatu KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu – red.) īstenošanai," paskaidroja valsts vadītājs.

Viņš konstatēja, ka diskusijas Drošības padomē kļūst aizvien saspringrākas, pret Teherānu izskan nepamatoti paziņojumi, izstrādājamie rezolūciju projekti vērsti uz agrāko vienbalsīgo lēmumu laušanu.

"Šajā reģionā, tāpat kā jebkurā citā pasaules punktā, nav vietas šantāžai un diktātam ne no vienas puses. Vienpusēja pieeja risinājuma meklējumos nepalīdz," uzsvēra Putins.

Viņš atzīmēja, ka Krievija joprojām pieturas pie KVRP Irānas kodolprogrammas noregulēšanai no 2015. gada.

Prezients atgādināja, ka atjaunotā Drošības koncepcija Persijas līča zonā, ar ko Maskava nāca klajā 2019. gadā ietver konkrētus ceļus problēmu risināšanai reģionā.

Krievijas valsts vadītājs aicināja uzmanīgi un atbildīgi izvērtēt vienam otra viedokli, rīkoties ar savstarpēju cieņu un kolektīvi.

"Aicinām partnerus uzmanīgi apsvērt mūsu piedāvājumu. Alternatīva ir tālāka spriedzes eskalācija, konflikta izcelšanās riska pieaugums. No tādas notikumu attīstības ir jāizvairās. Krievija ir atvērtka konstruktīvai sadarbībai ar visiem, kas ieinteresēts attālināt situāciju no bīstamās robežas. Jautājums ir steidzams," konstatēja Putins.

Viņš ierosināja saskaņot tiešsaistes apspriedes dienas kārtību Ārlietu ministriju līmenī, ja līderi demonstrē principiālu gatavību sarunai.

Aizvadītajā nedēļā ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka Vašingtona ir sagatavojusi ANO Drošības padomes rezolūcijas projektu jautājumā par ieroču embargo pagarināšanu pret Irānu.

Pēc tam Teherāna paziņoja, ka šāds dokuments vispirms apdraud nevis Irānu, bet gan pašas ANO DP mehānismus.

Irānas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Abass Musavi norādīja, ka tādējādi Vašingtona vēlas pakļaut sev ANO DP un novājināt to.

15
Tagi:
Vladimirs Putins, Krievija, Irāna, Drošības Padome, ANO
Pēc temata
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli
ASV draudi nav līdzējuši: Venecuēla saņēmusi degvielu no Irānas
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
Krišjānis Kariņš

Zemāk par vidējo: iedzīvotāji vērtē Kariņa kabineta darbu pandēmijas laikā

16
(atjaunots 21:59 24.09.2020)
Pagājis pusgads kopš laika, kad Latvijā tika ieviesti ierobežojumi sakarā ar jaunās koronakvīrusa infekcijas izplatību. Daudzi noteikumi vēl joprojām ir spēkā. Kā iedzīvotāji novērtēja valdības darbību šajā periodā?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Krišjāņa Kariņa vadītās valdības darbība pēdējā pusgada laikā, kopš valstī bija ieviesti drošības pasākumi ar mērķi apturēt Covid-19 pandēmijas izplatību, novērtēta zemāk par vidējo. Tādi ir Kantar TNS aptaujas rezultāti, kas veikta starp iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā. Tos publicēja Skaties.lv.

Respondenti tika lūgti novērtēt savu attieksmi pret Ministru kabineta politiku pēc desmit punktu skalas, kurā 1 nozīmē galēju neapmierinātību, bet 10 – vispārēju apmierinātību ar valdības darbu.

Vidējā atzīme sastādīja 4,4 punktus.

Valdības darbu augstu novērtēja (7 punkti un vairāk) tikai piektā daļa aptaujāto (21%). Gandrīz ceturtā daļa piešķīra vidēju vērtējumu (5 un 6 punkti).

Lielākā daļa – 41% – pastāstīja, ka ar Ministru kabineta darbību nav apmierināta, un novērtēja to ar 4 punktiem un zemāk.

Vēl 15% respondentu nevarēja sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā jaunais vīruss izplatījās relatīvi maz. Kaimiņu Igaunijā kopš pandēmijas sākuma reģistrēts divreiz lielāks saslimšanas gadījumu skaits, Lietuvā rādītājs ir 2,5 reizes augstāks. Līdzīgi ir arī mirstības dati.

Pats Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas sasniegumi cīņā ar koronavīrusu ir saistīti ar virkni sagatavošanās pasākumu jau pirms pirmā infekcijas gadījuma, kā arī ar to, ka iedzīvotāji ievēroja epidemiologu padomus.

16
Tagi:
aptauja, Krišjānis Kariņš, ministru kabinets
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Rīdzinieki vēlas pamest Rīgu klusuma un dabas dēļ
Aptauja: Latvijas iedzīvotāji pārsvarā ir apmierināti ar ES
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju

35
(atjaunots 22:01 24.09.2020)
Iepriekš franču mediji stāstīja, ka Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Mediju rīcībā nevar būt precīzi dati par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Francijas valsts vadītāja Emanuela Makrona tālruņa sarunas saturu, konstatēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš avīze Monde, atsaucoties uz saviem avotiem, apgalvoja, ka tālruņa sarunā ar Emanuelu Makronu septembra vidū Krievijas prezidents ieteicis pievērsties arī citām versijām, kas skaidro incidentu ar Alekseju Navaļniju, piemēram, pēdām uz Latviju, kur dzīvo viens no "Novičok" izstrādātājiem.

"Avīzes rīcībā nevarēja būt precīza informācija. Mēs nespējam noticēt tam, ka Elizejas pils apzināti (..) "nopludināja" presē abu prezidentu sarunas ierakstu. (..) Francija nevar tā rīkoties. Mēs tam pat negribam ticēt," publikāciju komentēja Peskovs.

Komentāru viņš sniedza, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, vai Putins teicis Makronam, ka Navaļnijs varējis saindēties pats, vai šī informācija ir nepatiesa.

Preses sekretārs piebilda, ka raksts "nepavisam ne precīzi atstāsta formulējumus".

"Patiesību sakot, diezin vai tas varēja būt precīzs, pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka mūsu franču partneri apzināti nodevuši medijiem sarunas saturu, (..) kas nebūt neatbilst diplomātiskajai praksei. Esam pārliecināti, ka tā nav," atkārtoti uzsvēra Peskovs.

Noslēgumā viņš norādīja, ka Putins un Makrons bieži vien nepiekrīt viens otram, taču tas nekaitē konstruktīvam dialogam.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņs izveseļosies pilnībā.

35
Tagi:
Vladimirs Putins, Makrons
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, foto no arhīva

Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu

6
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Jaunais aukstais karš, ko de facto pieteikuši Rietumi, pārgājis jaunā fāzē – Krievijai naidīgiem izteikumiem neizbēgami seko aicinājumi sodīt pašmāju brīvdomātājus, kuru viedoklis neiekļaujas oficiālajā ideoloģijā.

Pakāpeniski noskaidrojas, ka visu šo Krievijai nedraudzīgo izlēcienu un sankciju galvenais mērķis nemaz nav Krievija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Nu jau šķiet, ka Eiropas Parlamenta jaunākās rezolūcijas jautājumā par Krieviju un tās politiku ir varen stingras – tās pat pieprasa mainīt valsts pamatlikumu. Taču pēkšņi tribīnē kāpj Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un viņas oficiālajā runā Krievija pieminēta tikai vienu reizi. Toties kādā kontekstā! Viņā atklāti piedraud "tiem, kuri atbalsta ciešākas attiecības ar Krieviju". Tātad drīzāk gan runa ir par valstīm un it īpaši politiskajām grupām pašā ES, kas vēl uzdrīkstas cerēt uz prātīgāku pieeju ārpolitikā. Vācijas bijusī aizsardzības ministre brīdina opozīciju Eiropā: "Mēs jūs vērojam."

Igaunija
© Sputnik / Вадим Анцупов

Pie tam Rietumu prese visā politiķes plašajā runā izcēla īso frāzi par Krieviju kā galveno nostādni un pirmajās slejās klāstīja: Eiropas Savienības līdere iesaka atturēties no sakariem ar Krieviju. Tātad šī tēze ir jāpaziņo visiem, ko prese regulāri saukā par "Kremļa noderīgajiem idiotiem".

Nav ne mazāko šaubu: attieksme pret iekšējo opozīciju krasi pasliktinājusies ne jau sakarā ar skandālu ap "Berlīnes pacientu", kā apgalvo daži Eiropas politiķi. tā drīzāk gan ir atbilde uz plašo kori "Putin! Putin!"  pie Krievijas vēstniecības sienām Berlīnē. Tās ir bailes izdzirdēt patiesību, - izrādās, ka tā ir aizvien lielākā cieņā Vācijā.

Nesen šo "problēmu" atklāti aprakstīja vācu avīze Süddeutsche Zeitung. Citēsim: "Vācijā, kur Navaļnija saindēšana radīja plašus strīdus, valda liela Krievijas valsts mediju ietekme. Valsts televīzijas vācu valodā strādājošās nodaļas RT Deutsch raksti ir neticami populāri: ECBC (Eiropas ārējo sakaru dienests – aut.) dati liecina, ka tie pašlaik ieņem otro vietu citātu skaita ziņā vācu sociālajos tīklos."

Süddeutsche Zeitung autori nav spējīgi padomāt, kāpēc tā notiek, kāpēc pēdējos gados krasi krītas vācu avīžu popularitāte. Viņuprāt, Krievijas mediju galvenais mērķis Eiropā ir "sēt šaubas" Eiropas sabiedrības taisnajās rindās. Interesanti, kopš kura laika Rietumu žurnālistiem šķiet, ka šaubas – tas ir kaut kas slikts un šausmīgs? It kā jau demokrātiskā Eiropa vienmēr ir nosodījusi (vismaz vārdos) totalitārismu un oficiālo vienprātību. Bet tagad Rietumu žurnālisti un politiķi neliekuļoti brīnās: kāpēc viņu tautieši, mēģinādami sameklēt vismaz kaut kādu jēgu ziņās par "saindēšanām" un "iejaukšanos", meklē veselīgu alternatīvu vietējām avīzēm un ziņu kanāliem, kas bez jebkādas kritikas retranslē tikai no augšas raidīto "vienīgo pareizo" versiju.

© Sputnik / Брайан Смит

Runa jau nav tikai par Vāciju. Lai kādu Eiropas valsti mēs ņemtu, tur noteikti uzdursies diskusijai par to, kāpēc "prokrieviskais" viedoklis ir tik populārs "ārpussistēmas" medijos un sociālajos tīklos. Piemēram, čehu eksperts Jans Širs to skaidro ar žurnālistu "nesagatavotību". Viņus vienkārši vajagot "pareizi noorientēt": paskat, piespiedīsi viņus saukt Donbasa dumpiniekus par "Krievijas armiju", nevis "separātistiem", un uzreiz būs panākts vajadzīgais rezultāts. Un nevienu neinteresē tas, ka visus šos gadus neviens ne reizi nav atradis Krievijas armiju Donbasā! Galvenais taču ir uzspiest lasītājiem "neaizmiglotu" bildi, kas nepieļauj šaubas un divdomīgus traktējumus. Savukārt šim nolūkam, pēc Šira domām, Čehijas televīzijas ēterā jāuzaicina tikai "pareizos" ekspertus, kuri neatļausies (kādas šausmas!) apšaubīt "Krievijas režīma vēlmi saindēt Navaļniju un to, ka tas izdarīts ar "Novičok" palīdzību".

Vai tiešām Širs un viņam līdzīgi eksperti neaptver, ka ikviens saprātīgi domājošs cilvēks, visās avīzēs ieraugot ziņas par Krievijas "okupantiem" vai "Putinu-saindētāju", agri vai vēlu mēģinās atrast šo sensacionālo "faktu" pierādījumus. Ja avīzēs nekas nav atrodams, viņš noteikti pievērsīsies alternatīviem avotiem. Tieši tāpēc jau Krievijas mediji Eiropā kļūst aizvien populārāki, nevis kaut kādu iekšējā ienaidnieka niķu un stiķu dēļ. Tie ļauj izskatīt problēmu no dažādām pusēm un skatītājiem nonākt pie saviem slēdzieniem. Lūk, no kā baidās Rietumu eksperti, ko apsēdusi cīņa ar Krieviju un citādi domājošajiem pašā Eiropā.

Vēl vienu svaigu šīs apsēstības piemēru rāda nesenās pašvaldību vēlēšanas vairākos Itālijas reģionos. Ģenerālās līnijas mediji, pārbijušies par opozīcijā esošās uz labējo flangu nosliekušās "Līgas" uzvaras perspektīvu tradicionāli "sarkanajā" Toskānā, atkal izvilka dienas gaismā Krievijas kārti – viņi atsauca atmiņā jau sūnām apaugušo stāstu par "finansējumu no Krievijas".

Galvenais pierādījums: kādas kompānijas īpašnieks, kurš agrāk bija saistīts ar "Līgu", apprecējis krievieti un... pārskaitījis viņai naudu uz Krieviju. It kā jau tāds "skandāls" apgāž pārmetumus "Līgai" – iznāk taču, ka nauda plūst uz Krieviju, nevis otrādi. Tomēr lasītāju jāpārliecina par opozīcijas sakariem ar Kremli, vienalga, vai tas vispār atbilst loģikai.

"Līgas" līdera Salvini paziņojums, par to, ka visu šo gadu laikā neviens pie viņa nav atradis "ne rubli, ne matrjošku", absolūti neinteresē liberālos itāļu medijus un Briseles politiķus. Piebalsojot šīm spekulācijām, pazīstamais Eiropas liberāļu ideologs un rupors Gijs Verhofstadts EP zālē publiski pārmeta Salvini "Putina naudas" saņemšanu. "Es uzskatu par skandalozu faktu, ka cilvēki, kuri mēģina mūs pamācīt, saņem naudu Eiropas Savienības sagraušanai," klāstīja Beļģijas bijušais premjers.

Patiesībā, tieši tāda pret iekšējo opozīciju vērsto "apsūdzību" būtība – nav nozīmes tam, vai tā vispār ir prokrieviska, vai tai ir jebkādi sakari ar Maskavu. Pats galvenais – aizbāzt muti. Ko tad var atbildēt oponents, ja viņam, acīs skatoties, aizrāda, ka viens no viņa piekritējiem apprecējis krievieti vai uz plaukta mājās stāv matrjoška? Tā ir vairākās Eiropas valstīs jau sen iemēģināta metode.

Līdz ar to kļūst skaidri atklāti draudi, ko oponentiem adresēja Eiropas jaunā "dzelzs lēdija" Urzula fon der Leiena. Aukstais karš nav iespējams bez "raganu medībām". Šajā karā Eiropa neplāno atstāt starp dzīvajiem gūstekņus – visiem, ko tā pasludinās par "piekto kolonnu", draud totāla tīrīšana. Un tas ir tikai sākums.

6
Tagi:
rusofobija, Krievija, Rietumi
Pēc temata
RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, kā strādāt pret Krieviju
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Politologs: protams, Rietumi vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču uz KF rēķina