Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

28
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

28
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Džo Baidens

Krievija un ASV vienojušās pagarināt līgumu NEW START

3
(atjaunots 07:46 27.01.2021)
Krievijas un ASV vadītāji Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā izvērtēja sadarbības iespējas vairākos aktuālos jautājumos.

RĪGA, 27. janvārisSputnik. Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā vienojušies pagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.

Otrdien, 26. janvārī notika Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina un Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena pirmā telefona saruna

"Notika Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina telefona saruna ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džozefu Baidenu," teikts preses dienesta paziņojumā.

"Izskatītas sadarbības iespējas cīņā ar tik aktuālu problēmu, kā koronavīrusa pandēmija, kā arī citās jomās ieskaitot tirdzniecības un ekonomikas nozari," vēstīja preses dienests.

"Apspriesti aktuāli jautājumi divpusējā un starptautiskajā dienas kārtībā," teikts ziņojumā.

"Prezidenti pauda gandarījumu par šodien (26. janvārī) veikto diplomātisko notu apmaiņu par vienošanos jautājumā par Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu. Tuvākajās dienas puses noslēgs visas nepieciešamās procedūras, kas nodrošina šī svarīgā starptautiski tiesiskā mehānisma raķešu un kodolieroču arsenālu savstarpējas ierobežošanas funkcionēšanai," norādīja Kremlis.  

Tāpat Putins sarunā apsveica Baidenu ar darbības sākumu prezidenta postenī un konstatēja: Krievijas un ASV attiecību normalizācija atbilstu abu valstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēm.

Abu valstu vadītāju tālruņa sarunu iniciēja ASV.

"Viņš (Džo Baidens – red.) šodien pēcpusdienā piezvanīja prezidentam Putinam ar nodomu apspriest mūsu vēlmi pagarināt NEW START uz pieciem gadiem, kā arī apstiprināt mūsu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei Krievijas agresijas apstākļos, kā arī apspriest jautājumus, kas rada satraukumu, ieskaitot SolarWinds uzlaušanu, ziņas par Krievijas pilsoņiem, kuri piedāvā prēmijas par ASV kareivjiem Afganistānā, iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās, Alekseja Navaļnija saindēšanu un Krievijas drošības spēku apiešanos ar miermīlīgajiem protestu dalībniekiem" preses brīfingā klāstīja ASV prezidenta preses sekretāre Džena Psaki.

Jāpiebilst, ka Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības par visiem iepriekš minētajiem punktiem.

3
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Krievijas ĀM atbildēja uz apsūdzībām par kiberuzbrukumu ASV
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?

Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju

30
(atjaunots 10:32 25.01.2021)
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.

Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".

Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.

"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.

"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.

Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.

30
Tagi:
Navaļnijs, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, vacija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Pat poļi jau ir samierinājušies. "Ziemeļu straumi 2" vairs neizdosies apturēt
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām