Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus

35
(atjaunots 14:28 10.08.2020)
Latvijā aicināja Baltkrievijas valdību cienīt valsts iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un nepielietot spēku pret protestētājiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās kārtības sargu un protestētāju sadursmes, tiek ziņots Prezidenta kancelejas mājaslapā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievijas CVK paziņoja provizoriskos prezidenta vēlēšanu rezultātus. Valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka, saskaņā ar datiem, kas tika apkopoti līdz plkst. 9:00, 10. augustā, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,23% balsu, Svetlana Tihanovska – 9,90%. KF prezidents Vladimirs Putins nosūtīja Lukašenko apsveikuma telegrammu sakarā ar viņa uzvaru vēlēšanās.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā un reģionos notika nesankcionētas protesta akcijas, pret kuru dalībniekiem likumsargi pielietoja gaismas un trokšņa granātas, ūdensmetējus un citus speclīdzekļus. Saskaņā ar likumsargu sniegtajām ziņām, aizturēti aptuveni 120 cilvēki, oficiāli par aizturēšanām pagaidām netika ziņots.

Levits atzīmēja, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis. Tādēļ viņš aicināja EDSO izmeklēt notikušo, "uzklausot visas ieinteresētās puses".

"Es aicinu Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot šo vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības," uzrakstīja Levits.

Arī Latvijas ĀM izplatīja paziņojumu par to, ka Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas notikušas neatbilstoši EDSO standartiem, un pauda nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējas piedalīties vēlēšanu novērošanā. (Iepriekš EDSO DICB paziņoja, ka neplāno piedalīties vēlēšanu kampaņas monitoringā republikā epidemioloģiskās situācijas un par vēlu nosūtītā uzaicinājuma izveidot misiju dēļ.)

"Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli. Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus," teikts ĀM paziņojumā.

35
Tagi:
Baltkrievija, Egils Levits
Pēc temata
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

30
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

30
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām
Vitenbergs

KPV LV prasa ministra Vitenberga demisiju un draud pamest koalīciju

28
(atjaunots 08:00 07.05.2021)
KPV LV pieprasa atcelt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu un neizslēdz izstāšanos no koalīcijas.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. 5. maijā partijas KPV LV vadība atkal nosūtīja premjeram Krišjānim Kariņam lūgumu atcelt no amata bijušo partijas biedru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš pievienojies Nacionālai apvienībai. KPV LV uzsver, ka šāda ministra rīcība ir koalīcijas līguma pārkāpums, ziņo Latvijas Televīzija.

Pievienojoties Nacionālai apvienībai, Vitenbergs ne vien saglabāja premjerministra Kariņa uzticību, kurš paziņojis, ka neprasīs viņa atkāpšanos no amata, bet arī panāca savas jau bijušās frakcijas atbalstu. Par spīti partijas KPV LV valdes pieprasījumam atsaukt Vitenbergu no ministra amata, vairākums šīs parlamentārās frakcijas locekļu ministru atbalstīja.

KPV LV valde turpina aicināt mainīt ekonomikas ministru. Ja prasība netiks izpildīta, partija neizslēdz izstāšanos no koalīcijas. "Šādas iespējas nav izslēgtas. Vēlme ir rast viskorektāko veidu attiecībā pret valsti. Ir jāsaprot, ka ir kaut kāda kārtība, kādā mēs sadarbojamies vai nesadarbojamies," norāda KPV LV valdes loceklis Jurģis Miezainis.

Iepriekš Jaunās konservatīvās partijas valdes loceklis Krišjānis Feldmans, kurš protokolēja JKP pārstāvju tikšanos ar premjerministru Kariņu, atzīmēja, ka sarunas laikā netika skarts jautājums par konkrētu amatu pārdali. JKP cer, ka koalīcijas līgumā noteiktais par ministra piederību konkrētajai partijai tiks atcelts vai arī radušos situācija jāatzīt par leģitīmu.

"Krīzes laikā intrigas ņem virsroku, un premjera ieskatā visas lietas jārisina visiem, ne viņam. Uzņēmumā tāpēc ir vadītājs, kurš palīdz, nevis šķeļ kolektīvu. Kariņam vajadzētu saprast, vai ir gatavs piedalīties problēmu risināšanā, vai izlikties, ka ir Baltais tēvs, kurš nav nekur iesaistījies," paudis Feldmans.

6. maijā intervijā raidījumam "Rīta Panorāma" Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars paziņoja, ka koalīcijai jārespektē ekonomikas ministra Vitenberga lēmums mainīt partiju. "Vitenbergs pats izdarīja savu izvēli, neviens viņu nepiespieda. Mūsu ieskatā koalīcijas partneriem vajadzētu respektēt viņa izvēli," paziņoja Dzintars, uzsverot, ka KPV LV frakcijā dažādas izmaiņas un tiek pārstāvēti ļoti dažādi viedokļi.

Viņš tāpat atzīmēja, ka šobrīd ir pārāk daudz nezināmo, lai atbildētu uz jautājumu, vai ir iespējamas izmaiņas valdībā, taču ir tādi koalīcijas partneri, kuri būtu ieinteresēti šajā jautājumā. "Šis nav labākais laiks, lai atvērtu koalīcijas līgumu un pārdalītu amatus, jo šādā procesā var iestrēgt, bet svarīgi ir pildīt uzdevumus, nevis mainīt politiskās ietekmes," sacīja Dzintars.

Premjerministrs Kariņš 5. maijā paziņojis, ka viņš sagaida, ka Nacionālā apvienība un KPV LV ieviesīs skaidrību savās attiecībās. Pēc sadarbības memoranda noslēgšanas šīs partijas praktiski ir saplūdušas, bet, šķiet, ne visi KPV LV politiķi to saprot, norāda viņš.

Kariņš neatbildēja uz jautājumu par to, ko viņš darīs, ja KPV LV turpinās uzstāt uz Vitenberga atkāpšanos.

Taujāts, vai tikšanās laikā ar Jauno konservatīvo partiju ir runāts par iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) nomaiņu, premjers atbildēja, ka aicina sadarbības partnerus nepārsteigties un rūpīgi pārdomāt, vai savu šauro politisko interešu dēļ destabilizēt valdību un visu valsti.

Kariņš aicināja koalīcijas partijas sarunāties, lai pārvarētu problēmas, kas rodas noguruma dēļ no pandēmijas un vēlēšanu tuvuma.

Pēc premjera teiktā, partijas pandēmijas laikā ir stresā, jo to reitingi nav labi, tāpēc, ka nākas pieņemt daudz nepopulārus lēmumus.

"Galvenais ir valstī noturēt stabilitāti," izteicās Kariņš par esošo situāciju.

28
Tagi:
koalīcija, KPV LV, ministru kabinets
Pēc temata
Efektivitāte nokritīs: Pūce par Covid-19 jautājumu izskatīšanu atklātajās sēdēs
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Ministru kabinets vēlas likvidēt Liepājas SEZ. Dome publicē atklātu vēstuli prezidentam

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?