Akademik Cherskiy

"Ziemeļu straumes 2" operators atbildēja uz paziņojumiem par darbu apturēšanu

64
(atjaunots 19:57 31.07.2020)
Dānijas Enerģētikas aģentūras preses dienesta vadītājs Ture Falbe-Hansens apstiprināja, ka mencu nārstošana neietekmēs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Ar mencu nārstošanu saistītie sezonālie būvniecības ierobežojumi neizplatās uz "Ziemeļu straumes 2" nepabeigto posmu, paziņoja RIA Novosti projekta operatora Nord Stream 2 AG preses dienestā.

Darba ierobežojumi mencu nārstošanas zonā tiek ieviesti no jūlija līdz augustam. Tie tiek ieviesti būvniecības darbiem Bornholmas baseinā, Baltijas jūras dienvidrietumu daļā.

"Cauri šai zvejošanas ierobežojumu zonai trubas jau ir ieliktas. Attiecībā pret atlikušo gāzesvada posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā sezonālu ierobežojumu nav," paskaidroja aģentūrai kompānijā.

Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) preses dienesta vadītājs Ture Falbe-Hansens apstiprināja, ka mencu nārstošana neietekmēs "Ziemeļu straumes 2" izbūvi. Regulators uzsvēra, ka darbi ierobežojumu zonā tika pabeigti 2019. gada decembrī.

Par gāzesvada izbūves darbu apturēšanu iepriekš ziņoja Vācijas radiostacija NDR Info.

Sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi ar jaudu 55 miljardi kubikmetri gadā no KF piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. To īsteno Nord Stream 2 AG ar vienīgo akcionāru - "Gazprom". Eiropas partneri – Royal Dutch Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall – kopsummā finansē projektu 50% apmērā, tātad līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Vašingtona uzstājas pret projekta īstenošanu, jo cenšas uzspiest Eiropai savas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Decembrī ASV pieņēma aizsardzības budžetu, kurš paredz sankciju ieviešanu attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās gāzesvada izbūvē, kā rezultātā no darbu veikšanas atteicās Šveices uzņēmums Allseas. Atbildes kārtā Krievija paziņoja par spēju pašu spēkiem pabeigt būvniecību ar cauruļu licēju "Akademik Cherskiy", kurš ieradies Vācijas Mukranas ostā maijā.

Taču tā kā darbi notiek rajonā, kur Otrā pasaules kara laikā tika iegremdēts liels daudzums mīnu un munīcijas, Krievijas kuģiem bija nepieciešama atļauja, jo darbi ar tiem nav iespējami bez stāvēšanas uz enkura. Jūlija sākumā Dānijas valdība atļāva pabeigt projektu ar kuģiem ar enkura pozicionēšanu.

Tikmēr 23. jūlija ASV Senāts atbalstīja aizsardzības budžetu nākamajam gadam. Tajā ir paredzēta jaunu sankciju ieviešana pret "Ziemeļu straumi 2". Spēkā esošie ierobežojumi tiek piemēroti pret organizācijām, kuras nodarbojas ar cauruļu likšanu, kā arī ar to saistītām apdrošināšanas kompānijām.

64
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (218)
Pēc temata
Brisele izteicās par ASV darbībām attiecībā pret "Ziemeļu straumi 2"
Analītiķis paskaidroja, kāpēc ES nevēlas upurēt "Ziemeļu straumi 2"
Eiropa un Amerika sāk cīņu Krievijas dēļ
ASV Pārstāvju palāta atbalstījusi pastiprinātas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

15
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

15
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

36
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

36
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietā liek ieročus: pacientu izolācija Latvijā noved tuviniekus līdz baltkvēlei

0
(atjaunots 08:23 26.10.2020)
Vīrieti neielaida slimnīcā, rezultātā viņš ielauzies tur ar ieroci rokās un draudēja personālam, līdz viņu neitralizēja apsardze.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Covid-19 pandēmija būtiski sarežģījusi pacientu apmeklējumus slimnīcās. Daudzi nespēj aptvert, ka lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Jauns.lv.

No 12. oktobra pacientu tuviniekiem aizliegts nest viņiem produktus. Turklāt ierobežots apmeklējumu laiks. Par apmeklējumu jāvienojas ar pacienta ārstējošo ārstu. Mediķis nodos atļauju apsardzei, un tikai pēc tam būs iespēja apciemot pacientu.

Tuvinieki pārsvarā tiek ielaisti pie pacientiem smagā vai kritiskā stāvoklī. Vizītes laikā apmeklētājam jāvalkā aizsargmaska.

Pacientiem ļauts nodot tikai personīgās mantas, bez kurām grūti iztikt: brilles, tālruņus, planšetdatorus, uzlādes ierīces.

Šķiet, noteikumi, kas ieviesti ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, ir saprotami. Tomēr dažu labu ierobežojumi kaitina līdz baltkvēlei.

Slimnīcās regulāri izceļas skandāli, lietā likts pat ierocis. Incidents atgadījies onkoloģijas centrā. Vīrietis netika ielaists iestādē, tāpēc viņš tajā ielauzies, bruņojies ar gāzes pistoli.

Viņš izvilcis ieroci un draudējis personālam, līdz viņu neitralizēja apsargs. Jāpiebilst, ka gāzes pistoles šāviens nelielā attālumā var nopietni ievainot.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece lūdza apmeklētājus būt pacietīgiem un saprotošiem: ja koronavīrusa karantīnas dēļ tiks slēgta kaut viena lielā slimnīca Rīgā, sekas var būt katastrofālas.

Latvija pieņēmusi stingrākus ierobežojumus

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
iedzīvotāji, koronavīruss
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Perevoščikovs: viss ir atkarīgs no cilvēkiem