Valdības locekļi Saeimas sēžu zālē, foto no arhīva

Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze

101
(atjaunots 19:58 31.07.2020)
Valdības krīze var kļūt par realitāti jau rudenī – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un strīdi par budžetu iedragās koalīcijas trauslo mieru.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Administratīvi teritoriālā reforma var kļūt par pēdējo kompromisu, kuru izdevies panākt valdošajai koalīcijai, prognozē pazīstamais politologs Filips Rajevskis avīzē "Segodņa".

Valdošās partijas neriskēja graut valdību ārkārtējās situācijas apstākļos, sevišķi ņemot vērā to, ka vissāpīgāk novadu reforma iecirta koalīcijā sēdošajiem konkurentiem - "zaļajiem zemniekiem".

Taču jau septembrī, kad būs aizritējušas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs absolūti cita situācija. Ja izrādīsies, ka divas no piecām valdošajām partijām – Jaunā konservatīvā partija un KPV LV – atkal būs piedzīvojušas fiasko, tad kompromisu koalīcijā panākt būs visnotaļ sarežģīti. Un ja Bordāna partijai jūnija reitingi vēl ļauj cerēt uz 5% barjeras pārvarēšanu, tad KPV LV no izgāšanās var glābt tikai brīnums.

Kad finanses dzied mīlas dziesmas

Jau šobrīd valdošie nespēj vienoties ne par galveno nodokļu reformu, nedz par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.

Atgādināsim, ka darba grupa nodokļu jautājumos, kuru vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, KPV LV līderis Atis Zakatistovs, faktiski uz nenoteiktu laiku pārtraukusi savu darbu. Iemesls – JKP kategoriskā prasība paaugstināt no nākamā gada neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Un tas nav vienīgais viņu ultimāts: "jaunie konservatori" uzstāj gan uz mājokļa neapliekamā minimuma ieviešanas, gan uz ģimeņu pabalsta palielinājuma.

Ļoti apšaubāmi, ka Kariņa valdībai izdosies septembrī saskaņot vairāk vai mazāk visām piecām koalīcijas partijām pieņemamu 2021. gada budžeta projektu. No vienas puses, ja arī prognozētie budžeta ienākumi nākamgad, tad tikai salīdzinot ar esošo krīzes gadu. Tātad labākajā gadījumā tie būs 2019. gada līmenī. No otras puses, vajadzības acīmredzami pieaugs: par 20% jāpalielina algas mediķiem, vismaz 120 miljonus budžetam izmaksās neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro…

Un te klāt nāk arī trīs pēc kārtas satricinošie Satversmes tiesas lēmumi attiecībā uz sociālo politiku valstī. Nav kur sprukt: no 1. janvāra būs jāpalielina praktiski visi sociālo pabalstu veidi.

Pret ko paklups?

Ar ko "jaunie konservatori" ies pie vēlētājiem nākamā gada jūnijā, kad pašvaldības vēlēšanas notiks pārējās valsts pašvaldībā? Viņiem steigšus būs vajadzīgas vismaz kaut kādas nelielas uzvaras. Pagaidām Bordāna partijas aktīvā ir tikai viens sasniegums – specializēto ekonomisko tiesu izveidošana, taču parastiem vēlētājiem šādas jurisprudences lietas īpaši nerūp.

Varas partijas var paklupt gan pret ostu reformu, gan pret mēģinājumu likvidēt "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Jā, attiecīgais likumprojekts ir izgājis pirmo lasījumu komisijās, taču pamatdarbs pie dokumenta tiks uzsākts septembrī. Klīst baumas, ka daļa valdošās koalīcijas mēģinās atlikt OIK likvidāciju vismaz uz gadu. Un tad jau KPV LV var sarīkot sacelšanos…

Kariņš, protams, ir visnotaļ pieredzējis un ļoti diplomātisks politiķis, taču arī ar viņa prasmēm var nepietikt, kad katra no piecām partijām sāks izvirzīt atbildes ultimātus.

Garlaikoties nenāksies

Teorētiski Kariņam & Co ir maza iespēja manevram: aizstāt vienu no spītīgajiem partneriem ar "rezervistiem" - "zaļajiem zemniekiem". Taču tādai aizstāšanai diez vai piekritīs "jaunie konservatori", taču bez viņiem un bez KPV LV izveidot jaunu vairākuma valdību, nepiesaistot "Saskaņu", nav iespējams.

Kopumā drīzāk ir taisnība tiem, kuri prognozē Kariņa valdībai "kritiskās dienas" jau rudens sākumā.

Starp citu, koalīcijas stabilitāti var ietekmēt arī pārrunas par varas veidošanu jaunajā Rīgas domē. Katra no valstī valdošajām partijām sapņo iesēdināt galvaspilsēta mēra krēslā tieši savu pārstāvi. Turklāt acīmredzamu favorītu pēc vēlēšanām jau noteikti nebūs… Toties arī garlaicīgi nebūs!

101
Tagi:
budžets, vēlēšanas
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

1
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

1
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

26
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

26
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

0
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

0
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu