Valdības locekļi Saeimas sēžu zālē, foto no arhīva

Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze

101
(atjaunots 19:58 31.07.2020)
Valdības krīze var kļūt par realitāti jau rudenī – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un strīdi par budžetu iedragās koalīcijas trauslo mieru.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Administratīvi teritoriālā reforma var kļūt par pēdējo kompromisu, kuru izdevies panākt valdošajai koalīcijai, prognozē pazīstamais politologs Filips Rajevskis avīzē "Segodņa".

Valdošās partijas neriskēja graut valdību ārkārtējās situācijas apstākļos, sevišķi ņemot vērā to, ka vissāpīgāk novadu reforma iecirta koalīcijā sēdošajiem konkurentiem - "zaļajiem zemniekiem".

Taču jau septembrī, kad būs aizritējušas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs absolūti cita situācija. Ja izrādīsies, ka divas no piecām valdošajām partijām – Jaunā konservatīvā partija un KPV LV – atkal būs piedzīvojušas fiasko, tad kompromisu koalīcijā panākt būs visnotaļ sarežģīti. Un ja Bordāna partijai jūnija reitingi vēl ļauj cerēt uz 5% barjeras pārvarēšanu, tad KPV LV no izgāšanās var glābt tikai brīnums.

Kad finanses dzied mīlas dziesmas

Jau šobrīd valdošie nespēj vienoties ne par galveno nodokļu reformu, nedz par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.

Atgādināsim, ka darba grupa nodokļu jautājumos, kuru vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, KPV LV līderis Atis Zakatistovs, faktiski uz nenoteiktu laiku pārtraukusi savu darbu. Iemesls – JKP kategoriskā prasība paaugstināt no nākamā gada neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Un tas nav vienīgais viņu ultimāts: "jaunie konservatori" uzstāj gan uz mājokļa neapliekamā minimuma ieviešanas, gan uz ģimeņu pabalsta palielinājuma.

Ļoti apšaubāmi, ka Kariņa valdībai izdosies septembrī saskaņot vairāk vai mazāk visām piecām koalīcijas partijām pieņemamu 2021. gada budžeta projektu. No vienas puses, ja arī prognozētie budžeta ienākumi nākamgad, tad tikai salīdzinot ar esošo krīzes gadu. Tātad labākajā gadījumā tie būs 2019. gada līmenī. No otras puses, vajadzības acīmredzami pieaugs: par 20% jāpalielina algas mediķiem, vismaz 120 miljonus budžetam izmaksās neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro…

Un te klāt nāk arī trīs pēc kārtas satricinošie Satversmes tiesas lēmumi attiecībā uz sociālo politiku valstī. Nav kur sprukt: no 1. janvāra būs jāpalielina praktiski visi sociālo pabalstu veidi.

Pret ko paklups?

Ar ko "jaunie konservatori" ies pie vēlētājiem nākamā gada jūnijā, kad pašvaldības vēlēšanas notiks pārējās valsts pašvaldībā? Viņiem steigšus būs vajadzīgas vismaz kaut kādas nelielas uzvaras. Pagaidām Bordāna partijas aktīvā ir tikai viens sasniegums – specializēto ekonomisko tiesu izveidošana, taču parastiem vēlētājiem šādas jurisprudences lietas īpaši nerūp.

Varas partijas var paklupt gan pret ostu reformu, gan pret mēģinājumu likvidēt "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Jā, attiecīgais likumprojekts ir izgājis pirmo lasījumu komisijās, taču pamatdarbs pie dokumenta tiks uzsākts septembrī. Klīst baumas, ka daļa valdošās koalīcijas mēģinās atlikt OIK likvidāciju vismaz uz gadu. Un tad jau KPV LV var sarīkot sacelšanos…

Kariņš, protams, ir visnotaļ pieredzējis un ļoti diplomātisks politiķis, taču arī ar viņa prasmēm var nepietikt, kad katra no piecām partijām sāks izvirzīt atbildes ultimātus.

Garlaikoties nenāksies

Teorētiski Kariņam & Co ir maza iespēja manevram: aizstāt vienu no spītīgajiem partneriem ar "rezervistiem" - "zaļajiem zemniekiem". Taču tādai aizstāšanai diez vai piekritīs "jaunie konservatori", taču bez viņiem un bez KPV LV izveidot jaunu vairākuma valdību, nepiesaistot "Saskaņu", nav iespējams.

Kopumā drīzāk ir taisnība tiem, kuri prognozē Kariņa valdībai "kritiskās dienas" jau rudens sākumā.

Starp citu, koalīcijas stabilitāti var ietekmēt arī pārrunas par varas veidošanu jaunajā Rīgas domē. Katra no valstī valdošajām partijām sapņo iesēdināt galvaspilsēta mēra krēslā tieši savu pārstāvi. Turklāt acīmredzamu favorītu pēc vēlēšanām jau noteikti nebūs… Toties arī garlaicīgi nebūs!

101
Tagi:
budžets, vēlēšanas
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru

ASV reālas aprises iegūst digitālā koncentrācijas nometne

27
(atjaunots 12:06 19.01.2021)
Gigantisko monopolu parādīšanās ir jebkuras plašas kapitālisma krīzes klasiska iezīme. Par to savulaik aizraujoši rakstīja jau Ļeņins. Tagadējā krīze izceļas ar to, ka mūsdienu monopoli, pēc būtības, ir "pliki karaļi".

Amerikāņu interneta platforma Airbnb izšķīrusies par neparastu gājienu. Populārais mājokļa nomas serviss pēkšņi atcēlis visas rezervācijas Vašingtonā ap 20. janvāri. Kompānija apsolīja kompensēt izdevumus gan īrniekiem, gan mājokļu īpašniekiem, tas ir, pārkāpj pati savas biznesa intereses klasiskā kapitālisma interpretācijā, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Lēmuma iemeslu interneta giganta vadība atklāja preses relīzē. Izrādās, biznemeņi noraizējušies par to, ka Vašingtonā Džo Baidena inaugurācijas priekšvakarā sabrauks trampisti no laukiem un sāks trakot. Airbnb īpašnieki ir tradicionāli Demokrātiskās partijas un liberālo vērtību piekritēji. Tāpēc viņi nolēmuši atstāt dzīvokļu īpašniekus galvaspilsētā bezs īrniekiem, tūristus – bez mājokļiem.

2021. gada maijā bagātākie cilvēki pasaulē plāno sanākt kopā Singapūrā uz tradicionālo Pasaules ekonomikas forumu un aplaimot cilvēci ar kaut kādu "lielo atjaunotni". Tai radikāli jānomaina attiecības starp lielākajām korporācijām un Zemes iedzīvotājiem. Reformas konkrētās aprises bija miglainas. Airbnb iniciatīva daudz ko cēlusi dienas gaismā.

Vārdu sakot, runa ir par to, ka vairākas lielākās pārnacionālās korporācijas – mediji. IT, farmaceitika, bankas – noslēgušas klasisku karteļa sazvērestību. Šie monopoli plāno darīt ar cilvēkiem visu, kas ienāk prātā.

Interneta veikala Amazon īpašniekam ir izdevīgi, ka bagātāko pasaules valstu iedzīvotāji sēž mājās un –pasūta visu viņa vietnē? Lieliski. Marinēsim cilvēkus bezgalīgos lokdaunos.

Interesanti, ka valstīs, kur patērētājiem nav naudas, neviens viņus aiz atslēgas īpaši nesēdina. Neviens neinteresējas, kā tur Āfrikā klājas ar lokdauniem. Toties pats sulīgākais patēriņa tirgus sektors – Eiropas valstu galvaspilsētu un lielāko ASV pilsētu iedzīvotāji – sēž mājās. Džefs Bezoss audzē peļņu un izputina savus konkurentus, - bankrotē miljoniem uzņēmumu mazumtirdzniecības jomā.

Farmaceitiskā kompānija Pfizer laiž klajā RNS vakcīnu un uzspiež tās masveida iepirkumus suverēnu valstu valdībām, kaut gan agrāk tamlīdzīgs līdzeklis tika izmantots tikai veterinārijā? Valdības  bez ierunām stāv miera stājā un maksā miljardus, lai arī pēc tādas vakcīnas cilvēki mirst aizdomīgi bieži.

Nupat lielākā amerikāņu aviokompānija Delta iekļāva savā melnajā sarakstā gandrīz deviņus simtus pasažieru par viņu "trampisko" viedokli. Novembrī aviokompānija liegusi uz visu mūžu savus pakalpojumus pasažierim, kurš izsauca lozungus Trampa atbalstam.

Vairs jau nav vērts runāt par digitālo gigantu patvaļu. Šodien galvenie sociālie tīkli ir īstākais cietuma pagalmiņš. Pastaigas pa riņķi stingri noteiktā virzienā. Solis pa kreisi, solis pa labi – tūlītēja konta dzēšana.

Patiesībā jau gigantisko monopolu parādīšanās ir jebkuras plašas kapitālisma krīzes klasiska iezīme. Par to savulaik aizraujoši rakstīja jau Ļeņins. Tagadējā krīze izceļas ar to, ka mūsdienu monopoli, pēc būtības, ir "pliki karaļi".

1907. gadā amerikāņu "General Electric" un vācu AEG burtiski sadalīja pasaules tirgu. Bija karteļa sazvērestība, tomēr abas korporācijas vismaz ražoja modernu tehniku. Tās būvēja rūpnīcas, deva darbu simtiem tūkstošu cilvēku, attīstīja tehnoloģijas, darīja lietderīgu darbu.

Šodien pašas varenākās korporācijas neražo neko, laiž klajā "fufeli". Bankas aizlienē klientiem dolārus, kas sadrukāti tādā skaitā, ka diezin vai ir vairs sava papīra vērti. Farmaceitikas giganti ražo apšaubāmas kvalitātes zāles un vakcīnas. Masu mediji jau sen metuši pie malas realitāti un bīda uz priekšu drausmīgu propagandu. Sociālie tīkli publicē kaķīšus.

Tam visam nav ne mazākā sakara ar klasisko kapitālismu. Šajā ziņā Ļeņins ir novecojis. Gigantisko monopolu superbagātajiem īpašniekiem bieži vien nav nekādu reālu aktīvu.

Paskatieties uz to pašu platformu Airbnb. Patiesībā tas ir milzīgs sludinājumu dēlis, kur mājokļu īpašnieki no visas pasaules demonstrē mājokļu fotogrāfijas, bet vietnes apmeklētāji tos noīrē. Vietnes īpašniekiem nepieder neviens kvadrātmetrs. Tomēr viņi regulāri piespiež mājokļu īpašniekus parakstīt kaut kāds idiotiskas deklarācijas par to, ka nav pieļaujama sieviešu, geju un melnādaino apspiešana. Un vēl kārtīgi iekasē savus procentus no katra darījuma.

Izskatās tā, it kā parasts nekustamo īpašumu aģents pēkšņi aizliegtu mājokļa īpašniekam rīkoties ar īpašumu tā, kā viņš vēlas. Un pie viena aizliedz to pašu arī potenciālajam īrniekam. Vidutāju virskundzība – lūk, kā parādās kapitālisma kārtējā globālā krīze.

Šo sistēmu mums mēģinās ietirgot Pasaules ekonomiks forumā kā "dalībnieku kapitālismu" - "stakeholders capitalism".

Tāda pati ir situācija ar Facebook. Jau 2019. gadā analītiķi rakstīja, ka kompānijas akcijas ir nopietni pārvērtētas un var izraisīt biržas krahu. Interneta platforma, kuras bagātību veidoja informācija par tās lietotājiem, toreiz maksāja 505 miljardus dolāru. Šodien tā maksā 730 miljardus – sešreiz vairāk nekā Boeing.

Tādas svārstības pieņemts pamatot ar ģeniālu inovatoru panākumiem. Tomēr patiesībā runa vienkārši ir par investoru izmisīgiem meklējumiem, kur ieguldīt naudu. Reiz tulpes sīpols Holandē maksāja vairāk nekā māja. Tas beidzās slikti, kā jau vienmēr visām finansiālajām "piramīdām".

Pārliecības trūkums par rītdienu rada visas monopolistu dīvainības. Viņi viegli zaudē naudu – kas viegli nācis, viegli gājis. Ar vienu pašu lēmumu bloķēt Trampu Zakerberga kompānija zaudēja 5% vērtības. Šķiet, peļņa viņus absolūti neinteresē. Uber, Snapchat, Tesla katru gadu fiksē zaudējumus. Viņus interesē tikai viens – stingra patērētāju kontrole. Vienkārši tāpēc, ka nekā cita viņiem nav.

Ja sāksies patiešām nopietna krīze, visa šī uzpūstā bagātība var pazust, gluži kā Pelnrušķītes kariete. Reālais sektors izdzīvots, jo tas ražo reālas lietas, bet visa inovāciju ekonomika izšķīdīs kā ziepju burbulis. Varbūt tuvā kraha apziņa rada nežēlību, ar kādu monopolu saimnieki pūlas iznīcināt reālo sektoru.

Klausa Švāba, PEF vadītāja un "Lielās atjaunotnes" galvenā ideologa grāmatās karš pieteikts atklāti. Digitālie giganti, pēc Švāba izteikuma, biznesu, darba tirgu un ikdienas dzīvi ietekmē graujoši.

Tā bija jau pirms simt gadiem. Monopolijas vienmēr ir iznīcinājušas privātos uzņēmumus un nežēlīgi likvidēja konkurentus, lēmušas nabadzībai miljoniem cilvēku. Tomēr jau toreiz bija izstrādātas metodes cīņā pret tām. Piemēram, ASV ir īsts pionieris antitrestu, antimonopolu likumdošanas jomā.

Šodien tādi likumi ir katrā civilizētā valstī. Ilgu laiku tos it kā bijās pielietot, - ka tik nenobremzēt kapitālisma brīvo attīstību un ļaut lemt tirgum.

Nokļuvis tādā pelēkā bezlikumu zonā, kapitālisms regresēja un radīja tādus monstrus kā mūsdienu globālās monopolijas. Spēcīga un suverēna nacionalā valdība pat šodien ir spējīga kontrolēt korporācijas. Valstis, kas saglabās tādu valdību, izcīnīs uzvaru jebkādos globālajos satricinājumos.

27
Tagi:
ASV
Pēc temata
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Vai sašķeltas ASV radīs lielākus draudus ārpasaulei?

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

175
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

175
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference

0
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.

ASV

Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.

"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.

Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".

Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.

Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.

Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.

"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.

Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.

Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".

"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.

Navaļnijs

Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.

"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.

Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.

"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.

Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.

Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.

"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.

Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Kalnu Karabaha

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.

Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.

"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.

Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.

Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.

"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.

"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.

Ukraina

Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".

Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.

"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.

Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.

Vakcinācija

Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.

"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.

0
Tagi:
Lavrovs