Valdības locekļi Saeimas sēžu zālē, foto no arhīva

Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze

96
(atjaunots 19:58 31.07.2020)
Valdības krīze var kļūt par realitāti jau rudenī – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un strīdi par budžetu iedragās koalīcijas trauslo mieru.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Administratīvi teritoriālā reforma var kļūt par pēdējo kompromisu, kuru izdevies panākt valdošajai koalīcijai, prognozē pazīstamais politologs Filips Rajevskis avīzē "Segodņa".

Valdošās partijas neriskēja graut valdību ārkārtējās situācijas apstākļos, sevišķi ņemot vērā to, ka vissāpīgāk novadu reforma iecirta koalīcijā sēdošajiem konkurentiem - "zaļajiem zemniekiem".

Taču jau septembrī, kad būs aizritējušas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs absolūti cita situācija. Ja izrādīsies, ka divas no piecām valdošajām partijām – Jaunā konservatīvā partija un KPV LV – atkal būs piedzīvojušas fiasko, tad kompromisu koalīcijā panākt būs visnotaļ sarežģīti. Un ja Bordāna partijai jūnija reitingi vēl ļauj cerēt uz 5% barjeras pārvarēšanu, tad KPV LV no izgāšanās var glābt tikai brīnums.

Kad finanses dzied mīlas dziesmas

Jau šobrīd valdošie nespēj vienoties ne par galveno nodokļu reformu, nedz par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.

Atgādināsim, ka darba grupa nodokļu jautājumos, kuru vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, KPV LV līderis Atis Zakatistovs, faktiski uz nenoteiktu laiku pārtraukusi savu darbu. Iemesls – JKP kategoriskā prasība paaugstināt no nākamā gada neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Un tas nav vienīgais viņu ultimāts: "jaunie konservatori" uzstāj gan uz mājokļa neapliekamā minimuma ieviešanas, gan uz ģimeņu pabalsta palielinājuma.

Ļoti apšaubāmi, ka Kariņa valdībai izdosies septembrī saskaņot vairāk vai mazāk visām piecām koalīcijas partijām pieņemamu 2021. gada budžeta projektu. No vienas puses, ja arī prognozētie budžeta ienākumi nākamgad, tad tikai salīdzinot ar esošo krīzes gadu. Tātad labākajā gadījumā tie būs 2019. gada līmenī. No otras puses, vajadzības acīmredzami pieaugs: par 20% jāpalielina algas mediķiem, vismaz 120 miljonus budžetam izmaksās neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro…

Un te klāt nāk arī trīs pēc kārtas satricinošie Satversmes tiesas lēmumi attiecībā uz sociālo politiku valstī. Nav kur sprukt: no 1. janvāra būs jāpalielina praktiski visi sociālo pabalstu veidi.

Pret ko paklups?

Ar ko "jaunie konservatori" ies pie vēlētājiem nākamā gada jūnijā, kad pašvaldības vēlēšanas notiks pārējās valsts pašvaldībā? Viņiem steigšus būs vajadzīgas vismaz kaut kādas nelielas uzvaras. Pagaidām Bordāna partijas aktīvā ir tikai viens sasniegums – specializēto ekonomisko tiesu izveidošana, taču parastiem vēlētājiem šādas jurisprudences lietas īpaši nerūp.

Varas partijas var paklupt gan pret ostu reformu, gan pret mēģinājumu likvidēt "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Jā, attiecīgais likumprojekts ir izgājis pirmo lasījumu komisijās, taču pamatdarbs pie dokumenta tiks uzsākts septembrī. Klīst baumas, ka daļa valdošās koalīcijas mēģinās atlikt OIK likvidāciju vismaz uz gadu. Un tad jau KPV LV var sarīkot sacelšanos…

Kariņš, protams, ir visnotaļ pieredzējis un ļoti diplomātisks politiķis, taču arī ar viņa prasmēm var nepietikt, kad katra no piecām partijām sāks izvirzīt atbildes ultimātus.

Garlaikoties nenāksies

Teorētiski Kariņam & Co ir maza iespēja manevram: aizstāt vienu no spītīgajiem partneriem ar "rezervistiem" - "zaļajiem zemniekiem". Taču tādai aizstāšanai diez vai piekritīs "jaunie konservatori", taču bez viņiem un bez KPV LV izveidot jaunu vairākuma valdību, nepiesaistot "Saskaņu", nav iespējams.

Kopumā drīzāk ir taisnība tiem, kuri prognozē Kariņa valdībai "kritiskās dienas" jau rudens sākumā.

Starp citu, koalīcijas stabilitāti var ietekmēt arī pārrunas par varas veidošanu jaunajā Rīgas domē. Katra no valstī valdošajām partijām sapņo iesēdināt galvaspilsēta mēra krēslā tieši savu pārstāvi. Turklāt acīmredzamu favorītu pēc vēlēšanām jau noteikti nebūs… Toties arī garlaicīgi nebūs!

96
Tagi:
budžets, vēlēšanas
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

9
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

9
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

50
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

50
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu