Attīstībai/Par! un Progresīvo saraksts, foto no ahīva

"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie": iekšējās konkurences gaidās

32
(atjaunots 14:26 17.07.2020)
"Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" cer iegūt varu Rīgā, ja valdības partijām izdosies iegūt vairākumu; kas ir kopējā sarakstā, kādus mērķus viņi uzstāda un kas noteiks galvaspilsētas attīstību viņu uzvaras gadījumā.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Andrejs Solopenko. Apvienība "Attīstībai/Par!" kopā ar partiju "Progresīvie" iesniedza CVK kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanām, kurā piesaistīja ne vien pieredzējušus politiķus, bet arī daudzus sabiedriskos aktīvistus, kuri līdz šim nav piedalījušies vēlēšanās. Jo savā programmā bloks plāno galvaspilsētas attīstību ne tikai centrā, bet arī mikrorajonos, solot padarīt Rīgu par atvērtu, zaļu un cilvēkiem draudzīgu metropoli.

Gatavi pārņemt varu savās rokās

Apvienība "Attīstībai/Par!" veiksmīgi uzstājās 2018. gada Saeimas vēlēšanās, spējot nevis vienkārši iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību 13. Saeimā, bet arī iekļūt valdošajā koalīcijā. 2019. gadā partija spēja ievest savu deputātu Eiropas Parlamentā, kas parāda, ka tā ne vien spējusi nostiprināties valsts politiskajā skatuvē, bet ir gatava arī pastumt malā daudzus konkurentus. Tādējādi liberālā latviešu elektorāta balsu piesaistīšanas stratēģija kopumā ir sevi attaisnojusi un atnesusi kārotās dividendes.

"Progresīvie" nevar palielīties ar šādiem panākumiem. Šī politiskā spēka aktīvos ir tikai daži pašvaldību deputāti divos Latvijas reģionos, savukārt 13. Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas tam beidzās ar neveiksmi. "Progresīvie" ieguva aptuveni 3% balsu un nespēja ievest savus pārstāvjus šajās likumdošanas iestādēs, kas arī noteica šīs partijas lēmumu piedalīties vēlēšanās kopējā sarakstā. Jo viņiem būtu samērā grūti iekļūt Rīgas domē vienatnē.

Taču kopējs starts ar "Attīstībai/Par!" sniedz "Progresīvo" kandidātiem labas izredzes, sevišķi, ņemot vērā to, ka šiem diviem politiskajiem spēkiem ir ļoti līdzīgs elektorāts. Saskaņā Pētījumu centra SKDS aptauju, kopējo sarakstu var atbalstīt 23% Rīgas vēlētāju, kas šodien sniedz blokam otro vietu un iespēju izveidot lielu frakciju Rīgas domē. "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" cer arī uz varas pārņemšanu galvaspilsētā, ar nosacījumu, ka kopā ar citām valdības partijām viņiem būs vairāk nekā puse vietu domē.

Skaists žests

Par priekšvēlēšanu saraksta līderi apvienība izvirzījusi parlamentā pirmo reizi ievēlēto Mārtiņu Staķi, kurš, balotējoties Rīgas domē, nolēmis atteikties no Saeimas deputāta mandāta, lai parādītu apņēmību cīnīties par mēra krēslu. No vienas puses, tas ir ļoti labs solis, kura mērķis ir piekritēju piesaistīšana, taču ir vērts atcerēties, ka Staķis noteikti tiks ievēlēts galvaspilsētas pašvaldībā, un viņam tik un tā nāktos nolikt savu mandātu, tikai dažus mēnešus vēlāk.

Protams, parasta Rīgas domes deputāta alga ir daudz zemāka, nekā Saeimas deputātam, un ja Staķis nekļūs par pilsētas mēru, tad viņa ienākumi ievērojami samazināsies. Tiesa, Staķis joprojām turpina būt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kur vidēji algas ir augstākas, nekā deputātiem. Tā, parasti Saeimas deputāts saņem mēnesī aptuveni 2963 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt parlamentārā sekretāra ienākumi par to pašu periodu sastāda 3361 eiro.

Tādēļ naudā Staķis praktiski neko nezaudēs, jo parlamentārā sekretāra amatu viņš drīkst savienot ar amatu domē, kas labs drošības spilvens gadījumā, ja mēra amatu viņš neiegūs. Turklāt nevajag aizmirst, ka pirms ievēlēšanas Saeimā viņš nodarbojās ar kafijas biznesu, kurš joprojām nes viņam ienākumus dividenžu veidā. Tādēļ Staķa lēmums nolikt deputāta mandātu, lai koncentrētos uz Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņu, nav ne vairāk kā skaists žests un politisks aprēķins.

Pazīstamie partijas locekļi un rajonu aktīvisti

Sarakstā iekļauti arī citi pazīstami partijas locekļi, kuri ir kopējā blokā. Otrajā numurā ierindojies "Progresīvo" valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs, kurš neveiksmīgi balotējās Saeimas vēlēšanās, taču šoreiz viņam ir visai labas izredzes iekļūt domē. Iespēja iegūt mandātu ir arī "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājam Edmundam Cepurītim, kurš startē astotajā vietā, ar nosacījumu, ka viņa partija motivēs pietiekamu skaitu savu piekritēju piedalīties vēlēšanās.

Neskaitot viņus, no "Progresīvo" līderiem sarakstā ir Antoņina Ņenaševa. Taču viņas izredzes iekļūt domē tomēr ir zemākas, jo pēc iepriekšējo kampaņu rezultātiem - Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās - viņa zaudēja pozīcijas, kas liecina par mazāku vēlētāju uzticību viņai.

No "Latvijas attīstībai" atkārtoti ievēlēti pašvaldībā vēlas bijušie deputāti: Anete Jēkabsone-Žogota, Iveta Ratinīka, Viesturs Zeps, Andris Bačkurs un Ojārs Judrups, kuri ierindojušies samērā augstās vietās.

Tai pašā laikā bijušais deputāts Māris Mičerevskis atkal startē pēdējais. Iepriekšējās vēlēšanās, pateicoties vēlētāju atbalstam, viņš pacēlās sestajā vietā, kas nodrošināja viņam iekļūšanu domē, un šoreiz, spriežot pēc visa, viņš ir nolēmis atkārtot savu veiksmi. Vēl sarakstā ir iekļauti daži sabiedriskie aktīvisti: Selīna Vancāne no Teikas, Alija Turlaja no Sarkandaugavas un Kaspars Gailītis no Mežaparka. Protams, viņiem nav vislabākās vietas, taču, ja šie cilvēki patiešām ir aktīvi un labi zināmi savās priekšpilsētās, tad viņi var pacīnīties par deputātu mandātiem.

Investīcijas 350 miljonu apmērā

Tieši dažādu mikrorajonu biedrību darbība var noteikt tālāku Rīgas attīstību, ja "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" bloks iegūs varu galvaspilsētā. Viņu priekšvēlēšanu programmā skaidri tiek runāts par atvērtuma un sabiedriskās dalības nozīmi korupcijas apkarošanā. "Mēs būsim atvērti apkaimju iniciatīvām, iesaistīsim tās lēmumos, veidosim līdzdalības budžetu. Pilsētai viena centra vietā būs vairāki," tiek uzsvērts dokumentā.

Turklāt apvienība plāno investēt vismaz 350 miljonus eiro ekonomikas "uzsildīšanā", sociālajā drošībā un pilsētvides savešanā kārtībā – ielu, trotuāru un tiltu remontā. Vēl kandidāti sola īstenot mūsdienīgu mājokļa stratēģiju, kas ļaus palielināt pašvaldības mājokļu pieejamību un samazināt apkures rēķinus. Tāpat "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" uzskata par nepieciešamu attīstīt jaunus maršrutus un izveidot vienotu transporta sistēmu ar Pierīgu.

Nepalika malā arī dzelzceļš – arī to vēlas iekļaut kopējā transporta tīklā, tieši kā projektu Rail Baltica, kurš "padarītu Rīgu zaļāku un atvērtāku, lai tas savienotu, nevis norobežotu apkaimes". Vispār par sadarbības nozīmi programmā tiek runāts daudz, kas arī ir skaidrs, jo bloku taču veido trīs partijas "Latvijas attīstībai", Kustība "Par!" un "Progresīvie". Savukārt gadījumi, kad viena politiskā spēka piekritēji svītroja vēlēšanās cita spēka kandidātus, nav retums, kas, tiesa, negatīvi ietekmē frakcijas darbu un tās programmas izpildi.

32
Tagi:
vēlēšanas, Rīgas dome
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

15
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

15
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

15
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

15
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums