Bērnu nama audzēknis, foto no arhīva

Pagaidīs, kamēr politiķi izdomās noteikumus: Saeima nolēma neatdot bērnus ārzemniekiem

9
(atjaunots 15:19 10.07.2020)
Labklājības ministre uzskata, ka likumprojekti par adoptēšanas aizliegumu ārzemniekiem nostāda vēlmi noturēt bērnus Latvijā augstāk par viņu interesēm; līdzīgā veidā izteikušies daudzi deputāti, taču beigās iniciatīva vienalga tika apstiprināta pirmajā lasījumā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas parlaments pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu paketi, kuri aizliedz ārvalstu pilsoņiem adoptēt Latvijas bāreņus. Šī piedāvājuma apstiprināšana notika ar visnotaļ asām debatēm Saeimā.

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā no šī gada 1. septembra. Tie paredz pilnu adoptēšanas aizliegumu citu valstu piederīgajiem līdz brīdim, kamēr nestāsies spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi un citi normatīvie akti. Saeimas debatēs galvenokārt tika prezentēti divi pretēji uzskati: aizlieguma piekritēji uzskatīja, ka tādā veidā var samazināt vardarbības risku pret bērniem no Latvijas ārzemēs (kur būtībā nav kontroles pār adoptētajiem), savukārt aizlieguma pretinieki apgalvoja, ka, ja bērnu, kurš dzīvo bērnunamā, neviens neadoptē Latvijā, tad vienīgā iespēja viņam izaugt normālā ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas debašu laikā atgādināja, ka vēl 2018. gadā ārzemniekiem aizliedza adoptēt bērnus no audžuģimenēm. Viņasprāt, adoptēšana uz ārzemēm daļēji ietver sevī finanšu intereses.

Deputāte Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" atzīmēja, ka bērniem ir tiesības augt ģimenē, taču pieaugušajiem ir pienākums nodrošināt bērniem šīs tiesības: "Šodien no virtuālās tribīnes mēs jau dzirdējām un dzirdēsim daudz liecību par to, ka mēs ar šo pienākumu netiekam galā. (…) Ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai meklētu tepat, Latvijā, ģimenes, kuras būtu gatavas adoptēt bērnus."

Deputāte atzīmēja, ka ir jāaizdomājas par to, kā aizstāvēt vecāku bērnu tiesības – no 10 līdz 18 gadiem.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) sacītā, šis likumprojekts nozīmē, ka valsts vēlme noturēt bērnus Latvijā tiek likta augstāk, nekā pašu bērnu intereses. Jaunieviesums skar 141 bērna intereses, kurus varētu adoptēt ārpus Latvijas dzīvojošie ārzemnieki. Ministre norādīja, ka Latvijas ģimenes labprātāk adoptē pavisam mazus bērnus, turklāt bez veselības problēmām. Būtībā grozījumi atņem iespējas augt ģimenē vecākiem bērniem un tiem, kam ir zināmi veselības traucējumi.

Līdzīgu viedokli pauda Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"): "Mums nav morālu tiesību liegt šiem pusaudžiem pēdējo cerību un likt viņiem gaidīt, kamēr mēs sakārtosim sistēmu. Mēs viņiem tādā veidā varam liegt viņu individuālo laimi. Viņi Nav valsts īpašums."

Opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko izkritizēja faktu, ka jautājums par bērniem tiek skatīts Saeimas ārkārtas sēdē. Tāpat viņu neapmierināja atbildīgās komisijas vadītāja, deputāta Artusa Kaimiņa darba kvalitāte, jo viņš atteicās uztvert viedokļus, kuri atšķīrās no viņa uzskatiem.

Atbildes vārdā Kaimiņš paziņoja, ka komisija savu darbu ir izpildījusi, uzklausot visu pušu viedokļus, tomēr komisijas vadītājs bijis neapmierināts ar labklājības ministres Petravičas darbībām, kurai "fotografēties un filmēties patīk daudz labāk, nekā strādāt par ministri". Nedaudz vēlāk Saeimas spīkere bija spiesta pārtraukt deputāta Kaimiņa uzstāšanos, pēc tam, kad viņš paziņoja, ka viņš "nav 50 eiro banknote, lai visiem patiktu". Tādā veidā deputāts atbildēja uz sava bijušā partijas biedra Alda Gobzema pārmetumu, kurš paziņoja, ka pusotra gada darba laikā attiecīgajā komisijā Kaimiņš ir izdarījis "pilnīgi neko".

Pret likumprojektiem uzstājās KPV LV līderis Atis Zakatistovs: "Saeimai ir jāpamostas un jāaizmirst šis likumprojekts kā murgs. Šis likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar varu, likumprojekts ir vieglprātīga spēlēšanās ar simbolismu, tā ir vieglprātīga spēlēšanās ar nopietnām lietām, kas saistās ar mūsu ārpolitiku. Ja man būtu jāraksturo ar tīs pazīmēm šo likumprojektu, tad es teiktu, ka šis likumprojekts ir nežēlīgs pret bērniem, šis likumprojekts ir ārpolitiski tuvredzīgs un, iespējams pat muļķīgs. Un, treškārt, šis likumprojekts sevī ietver patvaļu – visu to sliktāko, ko likumdošanā mēs saucam par "izdzīt cauri"."

Šis likumprojekts, pēc deputāta sacītā, atņem bērniem cerību iegūt vecākus.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") aicināja tos politiķus, kuri atbalsta adopcijas aizliegumu ārzemniekiem, parādīt piemēru un pašiem adoptēt Latvijas bērnus, kuriem vienīgā iespēja nokļūt ģimenē ir aizbraukt uz ārzemēm.

Viedokļi debatēs sadalījās ne pēc klasiskās shēmas – koalīcija pret opozīciju, – bet gan acīmredzami apzīmēja pretrunas starp esošajiem un bijušajiem KPV LV locekļiem, kā arī KPV LV un "Jaunās konservatīvās partijas" pārstāvjiem. Beigās vairākiem opozīcijas deputātiem, piemēram, Borisam Cilevičam ("Saskaņa") radās sajūta, ka likumprojekts par bērniem būtībā ir kļuvis par politiskās cīņas instrumentu pašā koalīcijā.

Starp parlamentā izskanējušajiem viedokļiem bija arī tādi, ka, pieņemot likumu par adoptēšanas ierobežošanu, Latvija izrādīsies "vienā laukā ar Krieviju", kas nevar iepriecināt Nacionālo apvienību kā aktīvus grozījumu piekritējus.

Pēc spraigajām debatēm Saeima apstiprināja abus likumprojektus. Aizliegumam jāstājas spēkā no 1. septembra, taču lietās, kuras jau tiek skatītas, būs iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu par bērna adoptēšanu uz ārzemēm. Tāpat bērnus drīkstēs adoptēt ārzemnieki, kuri ir bērna radinieki.

Ministru kabinetam tiks uzdots izstrādāt kārtību, saskaņā ar kuru Latvija varētu efektīvi kontrolēt bērnu tiesību ievērošanu, kuri brauc prom pie jaunajiem vecākiem uz ārzemēm. Taču līdz tam laikam adoptēšana uz ārzemēm tiek iesaldēta.

9
Tagi:
Latvija, bērni, Saeima
Pēc temata
Latvijā katru otro bērnu adoptē ārzemnieki
Ārzemnieki vairs nevarēs aizvest bērnus no Latvijas: Saeima pie tā strādā
Petraviča: Latvijas bērnunamos joprojām dzīvo astoņsimt bērni
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā

3
(atjaunots 14:40 26.09.2020)
Vairāku iemeslu dēļ ASV līderim būs grūti atkārtot savus 2016. gadā gūtos panākumus, uzskata eksperts Sergejs Sudakovs.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps nolēma neatbildēt uz jautājumu, vai viņš var garantēt mierīgu varas nodošanu valstī saskaņā ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pie tam amerikāņu līderis nešaubās par savu uzvaru.

Iepriekš viņš paziņoja, ka varētu neatzīt vēlēšanu rezultātus sakāves gadījumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Intervijā radio Sputnik Militāro Zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka ASV veidojas neparasta situācija, kas rada valstī aizvien lielāku plaisu.

"Sākumā demokrāti un republikāņi izmantoja savstarpējus draudus, tagad Tramps ir pārkāpis visas robežas. Viņš ir gatavs vienkārši pieteikt karu un teikt: "Ja es nevaru tikt pārvēlēts, es tik un tā palikšu ASV prezidents, jo es neticu to vēlēšanu leģitimitātei, kas notiks, ka uzvarēs demokrāti." Iznāk, ka Tramps tagad vienkāršiem vārdiem apgalvo, ka ir gatavs otrajam pilsoņu karam ASV, ja viņu neatbalstīs, ja viņam liks šķēršļus ar mērķi soli pa solim attālināt viņa prezidentūru," konstatēja eksperts.

Sudakovs uzskata, ka Trampam ir tīri labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai arī sociologu viedoklis ir citāds.

"Tagad, domāju, būs diezgan grūti atkārtot to, kas bija paveikts 2016. gadā, ņemot vērā pandēmiju, ekonomisko lejupslīdi Amerikā, tagadējo milzīgo parādu, krīzi, kas nāk kopā ar hipotekāro krīzi. Taču tādus izteikumus, kā atļāvies Tramps, teikt nevajadzētu. Lieta tāda, ka sabiedrība ir pārāk sakaitēta. Šīsdienas paziņojumā, varētu teikt, lasiet starp rindām: ja nebūs taisnīgu vēlēšanu un es nepalikšu prezidenta postenī, cilvēki izies ielās, - un tas būs asiņains slaktiņš," piebilda politologs.

3
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Tramps
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju

21
(atjaunots 19:05 25.09.2020)
ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā. Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā šo soli nosauca par "gaisa tricināšanu" un pamatoja savu viedokli.

RĪGA, 25. septembris – Sputnik. ASV senatoru grupa iesniegusi likumprojektu par sankcijām pret Krieviju Alekseja Navaļnija lietā, liecina informācija Republikāņu partijas pārstāvja Marko Rubio lapā, vēsta RIA Novosti.

Dokuments paredz ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, kas, pēc dokumenta autoru domām, "iejaukti starptautisko tiesību atklātā pārkāpumā", ieskaitot Navaļnija "saindēšanu".

Likumprojekts pieprasa no ASV varasiestādēm atskaitīties Kongresam par to, kas tām zināms par Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa tuvāko aprindu finansēm. Tas uzdod Baltajam namam atbildēt uz jautājumu, vai Krievija pārkāpusi ASV likumus, kas aizliedz ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu.

Līdz ar Marko Rubio dokumentu parakstījis republikānis Mits Romnijs, kā arī demokrāti Kriss Kunss, Bens Kardins un Kriss van Hollens.

Lai likumprojekts tiktu pieņemts, tam jāsaņem atbalsts Senātā un Pārstāvju palātā, kā arī prezidenta paraksts.

Politologs Vladimirs Možegovs radio Sputnik ēterā komentēja senatoru iniciatīvu.

"Tas ir tīri publisks darbs. Kādas var būt atskaites? Tās ir absolūti nereālas lietas. Tās visas ir runas par labu nabagiem, izteikumi priekšvēlēšanu histērijas palielināšanai. Pie tam: Navaļnija lieta, drīzāk, ir demokrātu jautājums. Republikāņi tam pievienojās negribīgi, un, man šķiet, neatbalstīs to nākotnē. Jebkurā gadījumā Tramps to visu noslēdza ļoti piesardzīgi un distancēti. Un Pompeo teica, ka vajagot reaģēt, kad būs zināmi visi notiekošā fakti, ka pagaidām nav gluži skaidrs, kas notiek," konstatēja Vladimirs Možegovs.

Pēc viņa domām, amerikāņi varētu saņemt no vāciešiem informāciju par Navaļniju, taču pieprasījumi no ASV nav saņemti.

"Tas būtu kaut kāds pamats sankcijām, taču pagaidām tādi pieprasījumi nav saņemti. Tāpēc man šķiet, ka tā visa ir gaisa tricināšana. Tas ir kaut kāds tumšs stāsts, tāpēc Tramps negrib tajā ieķēpāties – demokrātu afēra, kurā vienkārši negribas ieķēpāties. Man šķiet, demokrāti pastiprināti virzīs jautājumu uz priekšu, bet Tramps no tā visa mazliet attālināsies," uzskata politologs.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā.

Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Trešdien Navaļnijs izrakstīts no stacionāra, viņa stāvoklis ir apmierinošs, ārstējošie speciālisti pieļauj, ka viņš izveseļosies pilnībā.

21
Tagi:
Novičok, Navaļnijs, Tramps
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs salīdzināja tā efektivitāti ar kodolbumbu
Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Laborante, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki atklājuši revolucionāru dabisku antibiotiku

0
(atjaunots 14:55 26.09.2020)
Atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tjumeņas valsts universitātes zinātnieki atklājuši universālu dabisku antibiotiku, kas pārvar patogēnu noturību pret farmaceitiskajiem preparātiem, vēsta RIA Novosti. Pētījuma teksts publicēts žurnālā Applied Biochemistry and Microbiology.

Autori apgalvo, ka atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

Raksta autori atzīmē, ka viens no farmakoloģijas uzdevumiem ir meklēt dabiskas antibiotikas, kas spēj cīnīties ar mikroroganismiem, kam raksturīga multirezistence (multi-drug resistant, MDR) vai absolūta rezistence (extreme-drug resistant, XDR) pret tirgū esošajām antibiotikām.

Pētnieki no TVU pirmie pasaulē nodemonstrēja no alkalofilas miceliālās sēnes Emericellopsis alkaline izdalītā peptīda emericilipsīna A unikālo īpašību. Eksperti pastāstīja, ka viela slāpē baktēriju spēju veidot bioplēvītes, tāpēc šo patogēnu rezistence pret antibiotikām tiek nivelēta.

Darba autori paskaidroja, ka izpētītās vielas galvenā terapeitiskā īpatnība ir universālā iedarbība. Pret emericilipsīnu A neaizsargātas ir ne tikai MDR un XDR baktēriju formas, bet arī gandrīz jebkuri patogēnie eikarioti, piemēram, miceliālās sēnes un raugs.

"Emericilipsīns A iedarbojas uz eikariotiem un prokariotiem, pateicoties dažādiem molekulārajiem mehānismiem. Eikarioti – sēnes un audzēju šūnas – iet bojā, jo peptīds iznīcina to šūnu membrānas, bet prokariotu virulence tiek apspiesta, pateicoties bioplēvīšu veidošanās novēršanai," pastāstīja TUV Antimikrobu rezistences labrotarorijas X-BIO vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jevgeņijs Rogožins.

Zinātnieki atzīmēja, ka emericilipsīns A palīdzēs cīnīties gan ar audzējiem, gan ar visdažādākajām bakteriālajām un sēnīšu infekcijām.

TUV speciālisti uzskata, ka emericilipsīns A ir perspektīvs gan kā patstāvīgs farmaceitiskais līdzeklis, gan kā kompleksu preparātu elements. Terapijā iespējams pielietot injekcijas vai izmantot vietējo ārstēšanu – tieši apstrādājot cietušos audus.

Pētījums veikts ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Gauzes Jauno antibiotiku zinātniski pētnieciskā institūta, Rospotrebnadzor Centrālā epidemioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta un Krievijas Zinātņu akadēmijas Šemjakina un Ovčiņņikoca Bioorganiskās ķīmijas institūta.

Nākotnē zinātnieku kolektīvs plāno pāriet no darba ar šūnu modeļiem pie preparāta izmēģinājumiem laboratorijā.

0
Tagi:
Krievija, zinātnieki
Pēc temata
Krievijas zinātnieki izdomājuši, kā gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem
"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju