Vladimirs Zeļenskis

Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

40
(atjaunots 21:56 06.07.2020)
Vācu mediji informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas iesniegt kontaktu grupai Konstitūcijas grozījumu projektu un aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis paziņopja, ka neviens nevar pieprasīt no Kijevas likumu par Donbasa statusu, vēsta RIA Novosti.

Savu viedokli viņš pauda sarunā ar presi darba vizītes laikā Odesas apgabalā sestdien.

Piektdien izdevums Spiegel, atsaucoties uz Krievijas delegācijas neoficiālu darba dokumentu, informēja, ka Maskava pieprasa no Kijevas līdz 6. jūlijam iesniegt Minskas kontaktu grupā Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu, kā arī aktivizēt centienus, lai īstenotu "Štainmeiera formulu" Donbasā. Vēlāk Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks paziņoja, ka Ukrainas delegācija "Normandijas četrinieka" valstu politisko padomnieku pārrunās nav informējusi, kad būs gatavs Konstitūcijas grozījumu projekts decentralizācijas jautājumos. Maskava pieprasa to paveikt tuvākajā laikā.

"Pirmkārt, neviens neko nevar pieprasīt no Ukrainas, mēs esam neatkarīga valsts. Man šķiet, ka šeit visiem jāpiestrādā pie retorikas. Turklāt tā jau ir starptautiskā retorika," teica Zeļenskis, atbildot uz jautājumu, vai patiešām Krievija pieprasa pieņemt likumu par Donbasa īpašo statusu līdz 6. jūliju. Translācija tika publicēta prezidenta ofisa lapā Facebook.

Tāpat Zeļenskis paziņoja, ka pagaidām nav gatavs komentēt "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku pārrunas. Pie tam valsts vadītājs piebilda: viņš informēts, ka pārrunas noritējušas labi.

Padomnieku pārrunās Berlīnē piedalījās: no Krievijas – Dmitrijs Kozaks, no Vācijas – Jans Hekkers, no Francijas – Emanuels Bons, no Ukrainas – Andrejs Jermals.

Rostovas AES, foto no arhīva
© Sputnik / Григорий Сысоев

Likumu par Donbasa īpašo statusu Augstākā rada pieņēma 2014. gadā, taču tas joprojām nav stājies spējā. Pērnā gada beigās Ukrainas parlaments to pagarināja līdz 2020. gada beigām. Dokumens paredz, ka reģiona īpašais statuss stāsies spēkā pēc vairāku noteikumu izpildes, piemēram, pēc "nelikumīgu formējumu" izvešanas no šīm teritorijām.

2014. gada aprīlī Kijeva sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februāri. ANO dati liecina, ka konfliktā dzīvības zaudējuši aptuveni 13 tūkstoši cilvēku.

Ukrainas krīzes noregulēšanas problēma tiek apspriesta dažādos formātos, tostarp arī "Normandijas formātā". Varšava ierosināja sākt pārrunas "Ženēvas formātā", tas ir, iesaistīt tajās ASV un Poliju kā Krievijas un Ukrainas kaimiņvalsti. Tomēr vienošanos par uguns pārtraukšanu izdevies panākt tikai Minskā, kontaktu grupu sarunās ar Krievijas un EDSO starpniecību.

40
Tagi:
Vladimirs Zeļenskis, Donbass, Ukraina, Krievija
Pēc temata
Savčenko pastāstīja, kā Porošenko meloja par karu Donbasā
"Veče" Kijevā beigusies ar draudiem: ko sola Zeļenskim
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus

10
(atjaunots 14:28 10.08.2020)
Latvijā aicināja Baltkrievijas valdību cienīt valsts iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un nepielietot spēku pret protestētājiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās kārtības sargu un protestētāju sadursmes, tiek ziņots Prezidenta kancelejas mājaslapā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievijas CVK paziņoja provizoriskos prezidenta vēlēšanu rezultātus. Valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka, saskaņā ar datiem, kas tika apkopoti līdz plkst. 9:00, 10. augustā, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,23% balsu, Svetlana Tihanovska – 9,90%. KF prezidents Vladimirs Putins nosūtīja Lukašenko apsveikuma telegrammu sakarā ar viņa uzvaru vēlēšanās.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā un reģionos notika nesankcionētas protesta akcijas, pret kuru dalībniekiem likumsargi pielietoja gaismas un trokšņa granātas, ūdensmetējus un citus speclīdzekļus. Saskaņā ar likumsargu sniegtajām ziņām, aizturēti aptuveni 120 cilvēki, oficiāli par aizturēšanām pagaidām netika ziņots.

Levits atzīmēja, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis. Tādēļ viņš aicināja EDSO izmeklēt notikušo, "uzklausot visas ieinteresētās puses".

"Es aicinu Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot šo vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības," uzrakstīja Levits.

Arī Latvijas ĀM izplatīja paziņojumu par to, ka Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas notikušas neatbilstoši EDSO standartiem, un pauda nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējas piedalīties vēlēšanu novērošanā. (Iepriekš EDSO DICB paziņoja, ka neplāno piedalīties vēlēšanu kampaņas monitoringā republikā epidemioloģiskās situācijas un par vēlu nosūtītā uzaicinājuma izveidot misiju dēļ.)

"Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli. Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus," teikts ĀM paziņojumā.

10
Tagi:
Baltkrievija, Egils Levits
Pēc temata
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Automobilis ielūzis bruģī Ģertrūdes ielā, foto no arhīva

Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem

12
(atjaunots 12:30 10.08.2020)
Pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jāķeras klāt galvaspilsētas labiekārtošanai, uzskata gandrīz puse respondentu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās Sabiedriskā viedokļa pētījumu centrs SKDS pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica rīdzinieku aptauju par to, ko viņi gaida no galvaspilsētas pašvaldības deputātu kandidātiem.

SKDS aptauja tika rīkota 24.-28. jūlija izlasē no 1008 respondentiem rīdzinieku, Latvijas pilsoņu vidū, kuri sasnieguši pilngadību. Izlase tika stratificēta pēc dzimuma, vecuma, ģimenes valodas un tā tālāk. Rezultātu statistiskā kļūda sastāda +/-1,9%.

Pēc 45,8% respondentu domām, pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jānodarbojas ar galvaspilsētas labiekārtošanu. Aptuveni trešdaļai aptaujāto – 30,7% – rūp ielu un ceļu stāvoklis. Pie tam vien 0,3% gaida steidzamu bērnu laukumu uzlabošanu.

Ja skatās uz citām problēmām, vismazāk rīdziniekus – 0,4% – uztrauc sporta jautājumi. Tālāk seko veselības aprūpe, tostarp rindas – 3,3%, ekonomika – 8,3%, sociālie jautājumi – 10,1%, bērnudārzi un izglītība – 11,2%, mājokļu fonds – 12,3%, sabiedriskais transports – 17,3%, domes darbs, tai skaitā korupcija – 21%.

Saskaņā ar citas SKDS aptaujas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju sarakstu viņi nobalsos, lai gan absolūtais vairums no tiem grasās iet uz vēlēšanām.

12
Tagi:
Latvija, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"