Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

88
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

88
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Maiks Pompeo

Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem

9
(atjaunots 07:26 14.08.2020)
Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas talibiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudējis Krievijai ar "milzīgu atmaksu", ja apstiprināsies ziņas par to, ka KF esot maksājusi talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām Afganistānā, vēsta RIA Novosti.

"Ja krievi piedāvā naudu par amerikāņu vai citu rietumnieku slepkavībām, nāksies samaksāt milzīgu cenu. To es norādīju ārlietu ministram Lavrovam. Es zinu, ka arī mūsu militārpersonas ir runājušas ar viņu līderiem (Krievijas militāro vadību, - red.). Mēs to necietīsim," teica Pompeo intervijā, kuras tekstu publicēja Valsts departaments.

Savukārt Krievijas zinātņu akadēmijas profesors, politoloģijas zinātņu doktors Aleksandrs Gusevs intervijā radio Sputnik pauda savu viedokli, kāda iemesla dēļ šis paziņojums nācis klajā.

"ASV ir izstrādājušas noteiktu politiku, taktiku attiecībās ar Krieviju: tagad – talibi, iepriekš bija apsūdzības par iejaukšanos vēlēšanās. Tas turpināsies. Vienkārši meklēs negatīvas tendences Krievijas aspektā. Viņi rīkojas asimetriski, nevis ārpolitiskās tendences gultnē – te kiberdrošība, te vēlēšanas, te sameklēja Skripaļus, tagad – talibi. Tāpēc varam gaidīt, ka sankciju spiediens pret Krieviju turpināsies... Viss ir vienkārši un banāli: Savienotās Valstis ir uzsēdušās sankciju zirga mugurā un jās uz priekšu ilgi jo ilgi. Paši talibi ziņoja, ka nekāda sazvērestība ar Krieviju nav bijusi, un patiesībā mums tas nav vajadzīgs. Tomēr ASV to "atrod". Pēc tam "atradīs" vēl kaut ko," teica Aleksandrs Gusevs.

Taliban kustības kaujinieki, foto no arhīva
© AFP 2019 / Noorullah Shirzada

Jūnija beigās avīze The New York Times publicēja rakstu, kurā apgalvoja: Krievijas militārais izlūkošanas dienests ir kā esot piedāvājis prēmijas ar talibiem saistītajiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas Ārlietu ministrija nosauca rakstu par viltojumu, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka šīs apsūdzības saistītas ar iekšpolitisko cīņu pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs.

Prezidents Donalds Tramps savukārt uzskata, ka raksts ir pasūtīts. Viņš atklāja, ka amerikaņu izlūkdienests nav uzskatījis The New York Times informāciju par uzticības vērtu.

Iepriekš "Taliban" pārstāvis Suheils Šahins intervijā RIA Novosti ziņas par "darījumu ar Krieviju" nosauca par kļūdainiem un nepamatotiem. Pēc viņa domām, tādu informāciju, iespējams, izplatījusi valdība Kabulā.

9
Tagi:
sankcijas, Maiks Pompeo, ASV, Krievija, Afganistāna
Pēc temata
WP: Krievijas un talibu "sazvērestības" dēļ gājuši bojā vairāki ASV karavīri
ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas "sazvērestību" ar talibiem
Nē, tā nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības
"Nepamatoti apgalvojumi": Krievijas ĀM novērtēja jaunāko NYT rakstu
Protesti Baltkrievijā

Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā

50
(atjaunots 17:10 13.08.2020)
Protesti Baltkrievijā tiek koordinēti no Polijas, tādēļ nav brīnums, ka tā visā vaino Krieviju, uzskata eksperts.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā ir jāievieš pret Krieviju, paziņoja Polijas Radio ēterā Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Masveida protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs – Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu. Nesankcionētās akcijas, kuras joprojām turpinās, nežēlīgi apspiež kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielieto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Rīt notiks ES Ārlietu padomes ārkārtas sēde, kurā vairāku valstu ārlietu ministri, tostarp Latvijas, grasās piedāvāt ieviest sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām. VFR ĀM vadītājs Haiko Māss paziņoja, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā var pamudināt ES valstis pārskatīt lēmumu par sankciju atcelšanu attiecībā pret šo valsti. Par sankciju ieviešanas iespēju paziņoja arī Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.

Tomēr, kā apgalvo Sariušs-Voļskis, sankcijas ir jāievieš pret Krieviju.

"Tas, jo varētu izdarīt Eiropas Savienība, ko varētu piedāvāt Polija, - piemērot sankcijas pret Krieviju, nevis pret Baltkrieviju. Jo tas izskatās pēc zobena, nevis rokas sodīšanas. Ja neitralizētu Krievijas iejaukšanās vai pat aneksijas lomu, tad, domāju, baltkrievi paši tiks galā ar demokrātijas būvēšanu," paziņoja Sariušs-Voļskis.

Tāpat viņš pauda nožēlu par nepietiekami skarbu Eiropas Savienības reakciju uz notikumiem Baltkrievijā.

"Attieksmei pret to, kas darās Baltkrievijā, jābūt absolūti citādai, ja ne tas, ka šodien tie, kam pieder vara ES, nostāda attiecības un biznesu ar Krieviju augstāk par demokrātisko kustību atbalstīšanu Baltkrievijā, kaut kādā nozīmē atzīstot, ka tā ir Krievijas ietekmes teritorija," teic deputāts.

Viņaprāt, ES reakcija uz notikumiem Baltkrievijā "ir nepietiekama, kaut kādā mērā apkaunojoša un maz drosmīga".

Atzīmēsim, ka Sariušs-Voļskis Eiropas Parlamentā pārstāv partiju "Eiropas konservatori un reformisti". Viņa partijas biedri ir Latvijas eirodeptuāti Dace Melbārde un Roberts Zīle.

NVS valstu institūta Baltkrievijas nodaļas vecākais zinātniskais darbinieks Jurijs Barančiks pauda viedokli radio Sputnik ēterā, ka ar šo piedāvājumu poļu politiskie aktīvisti nodeva informāciju, kas patiesībā stāv aiz masveida nekārtību organizācijas Baltkrievijā.

"Šis piedāvājums ir no sērijas "uz zagļa arī cepure deg". Jo ir jau skaidrs, ka protestus Baltkrievijā iniciēja Rietumi, tostarp Polija. Bet ja paskatās, uz kurieni bēg Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti – gan atzītie, gan neatzītie, tad mēs redzam, ka viņi brauc prom uz Rietumiem (Svetlana) Tihanovska, piemēram, uz Lietuvu aizbrauca. Koordinē to visu Polija. Kanāls Nexta (Baltkrievijā populārais Telegram kanāls, kurš pazīstam ar savu opozicionāro ievirzi – red.), kurš atrodas Varšavā, īsteno ļoti nopietnu infomrācijas darbu. Tam ir nepieciešama liela specifiski sagatavotu cilvēku komanda, kuri labi pārzin saturu un virzības metodes. Tādēļ ir skaidrs, kam uz galvas cepure deg," pateica Jurijs Barančiks.

50
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Pie Baltkrievijas vēstniecības sienām Rīgā notika baltkrievu protestētāju atbalsta akcija

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu