Latvijas karogs, foto no arhīva

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

24
(atjaunots 11:45 01.07.2020)
Stratēģiskos mērķus Latvijas nacionālajā attīstības plānā Pārresoru koordinācijas centrs uzstādīja vēl pirms pandēmijas perioda Latvijā, tādēļ daudzi punkti šobrīd liekas nereāli.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Nacionālais attīstības plāns tuvākajai septiņgadei, kurš tika iesniegts Saeimas ārkārtas sēdei šo ceturtdien, apgalvo, ka stratēģiskie mērķi nav simboliski, raksta avīze "Segodņa".

"Neviena darbība nav pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiku saskaņotību," daiļrunīgi tiek apgalvots dokumentā.

Atvainojiet, bet nacionālā plāna pamatkritērijus Pārresoru koordinācijas centrs noteica ar Ministru kabinetu vēl pirms "koronakrīzes". Tātad laikā, kad izpildvaras rīcībā vēl nebija daudzu miljardu plauktiņa, no kura varētu ņemt līdzekļus, apzīmējot to kā pandēmijas apkarošanu.

Šodien, pie strauji augoša bezdarba, dīvaini izskatās deklarācijas, kuras izskatās šādi: "strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos". Šoku piedzīvojošajai tautsaimniecībai de facto sadrumstalotajā ES par ņirgāšanos skan vēlmes: "Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū."

"Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā," šādas tēzes arī acīmredzami ir no "pirmskovida" pagātnes. Liekas nereāla arī "multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana". Jo Satiksmes ministrija jau aizritējušajā ziemā sāka slēgt dzelzceļa stacijas visā Latvijā!

Tā, 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Vienu var teikt droši: apkārtējās vides tīrības, putnu un dzīvnieku esamības rādītāji mežos noteikti pieaugs. Taču nevis pateicoties ekoloģiskiem pasākumiem, bet sakarā ar ražotņu slēgšanu.

Starp citu, šī gada sākumā iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

24
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

60
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

60
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems

Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

56
(atjaunots 16:30 23.02.2021)
Krievija un Baltkrievija patstāvīgi atrisinās savus iekšpolitiskos jautājumus, bet Latvijai vajadzētu padomāt pašai par savām problēmām, paziņoja deputāts Aldis Gobzems.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Latvijas rezolūcijas par Krieviju un Baltkrieviju neko nemainīs, Rīgai ir jārisina savi iekšējie jautājumi, jo problēmu sakrājies daudz, paziņoja Saeimas deputāts, partijas "Likums un kārtība" dibinātājs Aldis Gobzems radio Baltkom ēterā. Savu viedokli viņš pauda, komentējot Saeimas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā.

4. februārī Saeima pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un sprieduma pasludināšanu, kā arī pieprasīja viņu atbrīvot. Rezolūciju atbalstīja 65 deputāti, 26 politiķi balsojumā nepiedalījās.

20. februārī Saeimas Eiropas lietu komisija aicināja Briseli paplašināt pieņemtās sankcijas pret Krieviju, pamatojot lūgumu ar Alekseja Navaļnija "vajāšanu", kas it kā sākusies Krievijā.

Komentējot parlamenta lēmumu, Gobzems paziņoja, ka Latvijai vajadzētu ieņemt neitrālāku pozīciju attiecībā pret citu valstu problēmām un vairāk risināt pašai savus iekšējos jautājumus.

Politiķis konstatēja, ka valstij jāķeras pie iekšējām lietām un jāļauj Krievijas un Baltkrievijas tautām pašām risināt savas. Pēc viņa domām, Saeimas rezolūcija neko nemainīs, un Latvijai kā mazai valstij jābūt neitrālākai.

Viņš atgādināja, ka Latvijas politiķiem jārūpējas par Latvijas uzplaukumu, nevis jāštancē rezolūcijas.

Politiķis atzina, ka vēlas dzīvot bagātā Latvijā, kur cilvēki var pelnīt un labi dzīvot – pēc viņa domām, valsts jebkurā gadījumā nevar atrisināt citu valstu problēmas, lai kā to gribētos. Viņš atklāja, ka arī pats nepiekrītot daudz kam citās valstīs, taču problēmas pašu mājās ir pārlieku nopietnas, un nevar tās ignorēt.

Janvārī Aleksejs Navaļnijs atgriezās Krievijā no Vācijas. Tiesa februāra sākumā nolēma nomainīt viņam par krāpšanos piespriesto nosacīto sodu pret reālu brīvības atņemšanu uz 3,5 gadiem kolonijā, saskaņā ar KF Federālā sodu izpildes dienesta ieteikumu, ņemot vērā nosacītā soda režīma ļaunprātīgus pārkāpumus no sodītā puses. Navaļnija nosacītās sodāmības saistītas ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķērdēšanu ("Kirovļes" lieta) un vairāk nekā 30 miljonu rubļu nolaupīšanu ("Iv Roše" lieta). Navaļnijs neatzīst sevi par vainīgu nevienā lietā un apgalvo, ka viņu vajā politisku iemeslu dēļ.

Tāpat pret Navaļniju ierosināta krimināllieta par apmelošanu. Izmeklēšanas dati liecina, ka viņš publicējis sociālajos tīklos video ierakstu, kurā piedalās Lielā Tēvijas kara veterāns Ignats Artjomenko, un nāca klajā ar nepārprotami melīga rakstura komentāriem, kas nomelno kara dalībnieka godu un cieņu. Tiesa atzina Navaļniju par vainīgu un piesprieda soda naudu 850 tūkstošu rubļu apmērā.

Iepriekš ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, Krievijas Ārlietu ministrija ieteica cienīt starptautiskās tiesības un risināt savās valstīs esošās problēmas un atzīmēja, ka Rietumu politiķu izteikumi ir līdzīgi, gluži kā nokopēti. Kremlis paziņoja, ka nedomā uzklausīt izteikumus par Navaļniju, kas skan no ārvalstīm.

56
Tagi:
Navaļnijs, Aldis Gobzems
Pēc temata
Kā būtu ar krievu tiesībām Latvijā? Zaharova atgādināja par spriedumu Navaļnijam
Latvijas ĀM ir neapmierināta: Navaļnijam piespriests cietumsods
Tiesa lēmusi par sodu Navaļnijam lietā par veterāna apmelošanu
Navaļnijs piebeidzis protestus
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

0
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

0
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina