Baltais nams apšauba informācijas patiesīgumu par Krievijas atbalstu talibiem

21
(atjaunots 22:25 28.06.2020)
Baltā nama administrācija uzsvēra, ka amerikāņu presē publicēti neprecīzi izlūkdienestu dati.

RĪGA, 28. jūnijs - Sputnik. Izdevuma New York Times publicētā informācija par to, ka Krievija esot ieteikusi talibiem par atalgojumu "medīt" amerikāņu karavīrus Afganistānā, ir neprecīza, ne ASV prezidentam Donaldam Trampam, ne viceprezidentam Maikam Pensam tamlīdzīgi ziņojumi nav iesniegti, informēja Baltais nams, vēsta RIA Novosti.

Administrācijas preses sekretāre Keilija Makinani pastāstīja, ka no izlūkdienesta ik dienas tiekot saņemti tūkstošiem ziņojumu, kas tiekot stingri kontrolēti. "Lai arī Baltais nams parasti nekomentē domājamos izlūkdienestu datus vai iekšējās apspriedes, tomēr CIP direktors, padomnieks nacionālās drošības jautājumos un štāba priekšnieks var apstiprināt, ka ne prezidents, ne viceprezidents nebija informēti par Krievijas iespējamām galvu medībām," teikts paziņojumā.

Baltais nams uzsvēra: tas norāda nevis uz "izlūkošanas domājamo datu priekšrocībām, bet gan uz New York Times raksta neprecizitātēm".

Iepriekš avīze New York Times, atsaucoties uz anonīmiem amerikāņu specdienestu pārstāvjiem, klāstīja, ka Krievijas kara izlūkdienests it kā esot piedāvājis atalgojumu ar talibiem saistītiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu karavīriem Afganistānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedza.

Krievijas vēstniecība ASV pieprasīja no Vašingtonas adekvātu reakciju uz draudiem, ko saņem diplomāti melīgo ziņu dēļ. Krievijas ĀM norādīja, ka NYT publicējusi nepatiesu informāciju.

Vēlāk arī radikālā kustība "Taliban" noliedza apgalvojumus par to, ka tā būtu saņēmusi naudu no Krievijas kara izlūkošanas dienesta par uzbrukumiem Afganistānā.

21
Tagi:
Krievijas vēstniecība, New York Times, ASV
Pēc temata
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
Kāpēc ASV uzaudzināja monstru: ben Ladena labākais draugs
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus
Juris Pūce, foto no arhīva

Jurists: Pūces liktenis tagad ir tautas rokās

34
(atjaunots 13:45 22.11.2020)
Ja Latvijas sabiedrība uzskatīs viņa demisiju par pietiekamu sodu, tad, iespējams, Jurim Pūcem ir iespēja turpināt politisko karjeru.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Pēc jurista, tiesību aizstāvja un Eiropas Parlamenta konsultanta Alekseja Dimitrova domām, bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces nākotne pēc nesenā skandāla un demisijas būs pilnībā atkarīga no Latvijas sabiedrības attieksmes pret viņu, raksta Mixnews.lv.

Jurists atzīmēja, ka gadījumā, ja vēlētāji izlems, ka Pūces aiziešana no amata viņam ir pietiekams sods, tad viņš varēs saglabāt mandātu un turpināt savu politisko darbību.

"Bet ja tur būs daudz izsvītrojumu, un viņš nesaņems parlamenta deputāta mandātu, mēs nonāksim pie secinājuma, ka, izrādās, ar to bijis par maz," pastāstīja Dimitrovs.

Neskaitot pārējo, Pūces stāvokli ietekmēs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas rezultāti.

"Ja tiks atrasti kaut kādi pārkāpumi, tad ar otro mēģinājumu cilvēks noliks arī parlamenta deputāta mandātu," sacīja viņš.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā Pūce atstāja ministra amatu pēc tam, kad kļuva zināms par viņa nodomu izmantot deputātu caurlaidi Rīgas autostāvvietās. Pēc aizsardzības ministra Arta Pabrika domām, "Attīstībai/Par!" pārstāvja Jura Pūces atkāpšanās no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata ir nopietns zaudējums valdībai.

34
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministrs "padežurēs" VARAM vadītāja vietā: Pūcem meklē aizvietotāju
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju
Juris Pūce atkāpjas no ministra amata
Trampa atbalstītāju protesta akcija Fēniksā, foto no arhīva

"Es uzvarēju, starp citu": Tramps uzskata, ka paliks savā amatā

41
(atjaunots 20:39 21.11.2020)
Kopā ar paziņojumu par zāļu cenu samazināšanu ASV vēl esošais prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka uzvarēja vēlēšanās.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Vēl esošais ASV prezidents Donalds Tramps preses konferences laikā Baltajā namā paziņoja žurnālistiem, ka ir uzvarējis vēlēšanās, vēsta RIA Novosti.

Tramps sapulcēja žurnālistus šonedēļ pirmajā preses konferencē, lai paziņotu par zāļu cenu samazināšanas iniciatīvu. Pie reizes viņš nolēma lieku reizi atgādināt, ka pagaidām nav zaudējis vēlēšanās.

"Es uzvarēju, starp citu. Bet nekas, mēs visu noskaidrosim. Gandrīz 74 miljoni balsu," paziņoja Tramps, atgādinot, ka pilnībā ir veltījis sevi cīņai par amerikāņiem, un visi to redz.

Tiesa, Amerikas līderis nolēma neatbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Deva vārdu ierēdņiem un aizgāja.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī, taču jaunā Baltā nama saimnieka vārds joprojām oficiāli nav paziņots. ASV prezidenta kandidāts Džo Baidens pats sevi nosauca par uzvarētāju un saņēma apsveikumus no kolēģiem citās valstīs, izņemot saprātīgi atturējušos Krieviju.

Tramps cenšas izcīnīt balsis tiesā. ASV galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Trampa darbiniece Emīlija Mērfija tāpat nesteidz parakstīt dokumentus par vairāk nekā 6 miljonu dolāru piešķiršanu Baidena štābam, kas ir nepieciešami varas nodošanas nodrošināšanai.

Taču Baidena palīgs Rons Klains paziņoja, ka šonedēļ GSA atbalstīs varas pārejas uzsākšanu pie jaunā līdera. Taču nedēļa tuvojas izskaņai, un tas joprojām tā arī nav noticis.

41
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Donalds Tramps
Pēc temata
Baidens pasludināja sevi par uzvarētāju ASV vēlēšanās, Tramps ieķēries krēslā
Tramps apliecina, ka uzvarējis vēlēšanās, Baidena štābs apgalvo pretējo
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Kurš ir pelnījis izmeklēšanu: Tramps vai Baidens?
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

0
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"