Latvijas Saeimas vēlēšanas, foto no arhīva

Lojalitāte partijām krītas: iedzīvotāji izvēlas, par ko balsot

27
(atjaunots 12:01 22.06.2020)
Aizvien mazāks skaits iedzīvotāju ir stabils kādas konkrētas partijas elektorāts, daudz vairāk ir to, kas maina savas simpātijas vai izvēlas "mazāko ļaunumu".

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju katrās vēlēšanās balso par vienu un to pašu partiju, turklāt pēdējo septiņu gadu laikā rādītājs nopietni samazinājies, parādīja pētījumu centra SKDS aptauja. Rezultātus savā lapā Twitter publicējis centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Kopš 2013. gada politiskajām partijām lojālo vēlētāju īpatsvars visu balsstiesīgo vidū ir samazinājies no 26% līdz 19%. Izsakot citiem vārdiem: patlaban tikai apmēram katrs piektais balsstiesīgais apgalvo, ka ir lojāls pret kādu no partijām. 4/5 nebūtu uzskatāmas par lojālām," pastāstīja Kaktiņš.

Septiņu gadu laikā paaugušās citas vēlētāju grupas. No 28% līdz 32% pieaudzis cilvēku skaits, kuru simpātijas mainās no vienām vēlēšanām līdz otrām un katru reizi balso par to partiju, kas viņam patīk vislabāk. No 25% līdz 26% pieaudzis to cilvēku skaits, kuri mēģina no piedāvātajiem variantiem izvēlēties "mazāko ļaunumu" – partiju, kas nodarīs sabiedrībai mazāko kaitējumu.

Mazliet (no 20% līdz 22%) vairāk ir to, kuri nevar konkrēti atbildēt uz jautājumu par piederību kādai no vēlētāju grupām, vai principiāli nepiedalās vēlēšanās.

Iepriekš vēstīts, ka šogad Latvijā vasara būs karsta, lai arī šajā periodā politiskā dzīve parasti sastingst. Šoreiz partijas sākušas aktīvi gatavoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kas ieplānotas 29. augustā.

27
Tagi:
vēlēšanas, aptauja, SKDS
Pēc temata
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Rīgas domes vēlēšanas atkal tiek pārceltas
Latvijā sāksies parakstu vākšana referendumam par tiešām prezidenta vēlēšanām
Grauj uzticēšanos vēlēšanām: vai CVK pareizi izvēlējusies Rīgas domes vēlēšanu dienu

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

13
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

13
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

33
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

33
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Operāciju zāle, foto no arhīva

Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ

0
(atjaunots 08:05 26.10.2020)
Liela veselības aprūpes iestāde Latvijā, kas nodarbojas ar traumu ārstēšanu un ortopēdiskajām operācijām, informēja, ka daļa pakalpojumu tiek uz laiku apturēti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca Rīgā informēja, ka uz laiku tiek atceltas plānveida operācijas Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ, slimnīca pavēstīja savā lapā Facebook.

Ziņojumā teikts, ka līdz epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai atceltas plānveida operācijas, samazināts ambulatoro konsultāciju apjoms, atceltas ambulatorās fizioterapijas nodarbības un medicīnas studentu klātienes praktiskās apmācības slimnīcā.

Iepriekš jau vēstīts, ka reģionālās slimnīcas Rīgas apkaimē norūpējušās par to, ka pēdējā laikā uz tām tiek nogādāts lielāks pacientu skaits no galvaspilsētas.

Lielākās slimnīcas Rīgā uzņem tikai pacientus ar akūtām slimībām smagā stāvoklī, hroniskos slimniekus sūta uz apkaimes slimnīcām. Šī shēma devusi iespēju optimāli sadalīt slimnīcu jaudas.

Veselības ministrija akcentēja, ka cilvēkus nosūta uz zemāka līmeņa slimnīcām tikai gadījumā, ja to pieļauj viņu veselības stāvoklis.

0
Tagi:
veselība, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā
Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē
Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām
Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19