Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijai nepatīk: Ķīnā aizturēti par spiegošanu aizdomās turēti Kanādas pilsoņi

41
(atjaunots 12:48 21.06.2020)
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iesaka Ķīnai nekavējoties atbrīvot Kanādas pilsoņus, ko ĶTR varasiestādes tur aizdomās par nacionālās drošības pārkāpumiem.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs savā lapā Twitter nodemonstrēja Latvijas skarbumu – politiķis pauž solidaritāti ar Kanādu un nosoda Ķīnas rīcību.

Iepriekš kļuva zināms, ka Ķīnas varasiestādes arestējušas divus Kanādas pilsoņus – Maiklu Kovrigu un Maiklu Speivoru. Vīrieši tika aizturēti pērnā gada decembrī sakarā ar iespējamiem valsts nacionālās drošības likumu pārkāpumiem. Īsāk sakot, kanādieši tiek turēti aizdomās par spiegošanu.

Latvijas ārlietu ministrs nespēja ignorēt tādu faktu. Viņš publicēja aicinājumu Ķīnai nekavējoties atbrīvot arestētos vīriešus, ko "Ķīnas varasiestādes apsūdzējušas formāli".

"Mēs uzskatām šīs apsūdzības par nepamatotām," Rinkēvičs uzsvēra savā publikācijā.

Iepriekš Ķīnas ziņu aģentūra Xinhua, atsaucoties uz valsts amatpersonu ziņojumu, vēstīja, ka pilsonis Maikls Kovrigs pārkāpis Ķīnas likumus no 2017. gada, nodarbodamies ar spiegošanu un valsts noslēpumu saturošas informācijas zādzībām.

Savukārt Maikls Speivors turēts aizdomās kā Kovriga galvenā kontaktpersona, kas sniedzis viņam visu nepieciešamo informāciju, vēsta RIA Novosti.

Tomēr medijiem patiešām radies iespaids, ka Kanādas pilsoņi arestēti, atmaksājot par Ķīnas kompānijas Huawei finanšu direktores Menas Vaņdžou arestu pēc ASV pieprasījuma.

Tomēr Xinhua uzsvēra, ka Kovriga un Speivora lieta tiek izmeklēta atbilstoši likumam, viņu tiesības aizdomās turamo statusā tiks ievērotas. Tiks nodrošināta konsulārā dienesta piekļuve Kanādas pilsoņiem.

41
Tagi:
Kanāda, Ķīna, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Trampa komanda saņēmusi ķīlnieci – ķīniešu miljardiera meitu
Huawei – jauns ASV uzbrukuma objekts ekonomiskajā karā pret Ķīnu
"Retzemju bumba": Ķīnas jaunais ierocis pret ASV
Krievija ir sašutusi par ASV uzbrukumiem Huawei
Mediķu protesta akcija pie Saeimas

"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"

66
Koronavīrusa aizsegā politiķi ceļ nodokļus un apstiprina budžetu attālinātās sēdēs, kas nepieļauj rūpīgas diskusijas; ar varasvīru voluntārismu neapmierinātie fermeri rīt pulcēsies piketā pie Saeimas un aicina pievienoties visus, kam nav vienaldzīgas viņu problēmas.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Rīt, pl. 10:00 Latvijas fermeri pie Saeimas organizēs protesta akciju "Atdod karoti" pret mikrouzņēmumu nodokļu režīma ierobežojumiem un citām pārmaiņām nodokļu sistēmā. Mītiņa organizators, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis Gundars Jankovs intervijā Neatkarīgā atzīmēja, ka savā nodokļu reformā valdība nerēķinās ar cilvēkiem.

Cita starpā viņš iebilst pret mikrouzņēmumu režīma pakāpenisko likvidāciju. Finanšu ministrija plāno, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri patlaban strādā šajā režīmā, nākamgad tādu iespēju zaudēs un meklēs darba vietas parastajā nodokļu režīmā. Tomēr vēl nav zināms, vai tādas darba vietas būs.

Jankovs uzskata, ka mikrouzņēmumi ir ļoti svarīgs mazā biznesa elements.

"Var diskutēt par formām un summām, no kurām cik vajadzētu maksāt nodoklī, bet ir daudz piemēru, kad mazie uzņēmēji, kas sāka strādāt mikrouzņēmuma režīmā, ar laiku nostiprinājās, paplašināja biznesu un pārgāja strādāt vispārējā nodokļu režīmā.

Nedomāju, ka vajag iznīcināt mikrouzņēmumus - vajadzēja, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) neļauj darboties viltus mikrouzņēmumiem, kur redzamas shēmas apakšā," uzsvēra Jankovs.

Runa ir par gadījumiem, kad darba devējs, piemēram, piespieda darbiniekus aiziet no darba un reģistrēt mikrouzņēmumu, lai ietaupītu uz nodokļu rēķina. Jankovs iesaka pielikt punktu šādai praksei reģistrācijas posmā – Uzņēmumu reģistram ir rūpīgāk jāpārbauda viņu darbs.

"Tur taču bija jāredz, jārīkojas, ja uzreiz vienlaikus desmiti un simti iet projām no darba un visi dibina mikrouzņēmumus.

Piekrītu, ka ir nepieciešams šo mikrobiznesu sakārtot, taču ne tagad kovida laikā un kovida aizsegā.

Tagad attālinātā režīmā bez pietiekami nopietnām diskusijām budžets tiek tempā triekts uz pieņemšanu," konstatēja Jankovs.

Viņš atgādināja, ka 28. oktobrī nodokļu izmaiņu pretiniekus aicina pievienoties protesta akcijai pie Saeimas. Mītiņus organizē arī Pašvaldību savienība un kultūras darbinieki.

"Šīs akcijas rīkos dažādas organizācijas un par dažādām tēmām, bet ir viens vienojošais motīvs - neapmierinātība ar valdības paviršo un voluntāro darbu pie budžeta un nodokļu izmaiņām," norādīja Jankovs.

Viņš uzsvēra, ka ZZS valdības rīcībā saskata absolūtu nerēķināšanos ar reģionu cilvēku interesēm: Ministru kabinets atbalsta tikai lielos uzņēmumus, taču par to, kas notiks ar cilvēkiem laukos, nedomā nemaz.

66
Tagi:
MUN, Rīga, protesti, ZZS
Pēc temata
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma
Vairāk nekā tūkstotis mediķu piedalījās protesta akcijā Rīgā
Latvijas prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri, foto no arhīva

Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas

32
(atjaunots 12:17 27.10.2020)
Valsts kanceleja vēlas, lai ierēdņu atalgojums vairāk atbilstu darba apmaksai privātajā sektorā, bet prēmiju un piemaksu daļa divkārt saruktu. Algu palielināšanai valsts pārvaldē būs vajadzīgi papildu līdzekļi no budžeta, uzsver Valsts kontrole.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Valstī top liela valsts pārvaldē strādājošo atlīdzības sistēmas reforma, kas paredz palielināt algas virknei valsts augstāko amatpersonu, piemēram, Valsts prezidentam un premjeram. Valsts kontrole ir neapmierināta ar reformas norisi, vēsta TV3.

Jautājums par atalgojumiem valsts pārvaldē un ierēdniecībā ir krietni pasens, taču nekādas izmaiņas nav sekojušas. Rezultātā izveidojusies neviendabīga sistēma. Piemēram, ir turīgākas un mazāk turīgas ministrijas, un lai gan visiem valsts sekretāriem fiksētā alga ir aptuveni 2400 eiro uz papīra, katra iestāde atbilstoši savai rocībai šo summu ceļ uz augšu ar dažādām piemaksām un prēmijām. Faktiski tās ir automātiskas, nevis par tiešām labi padarītu darbu. Sistēmu jau gadiem ilgi kritizē Valsts kontrole.

"Mēs šobrīd gribam šo sistēmu, kas 10 gadu nav grozīta un šobrīd jau plīst pa visām šuvēm, pārskatīt.

Gribam noteikt konkurētspējīgas pamatalgas, pamatīgi revidējot šīs piemaksas, mazinot šo piemaksu apjomu no 60%, kas ir šobrīd, līdz maksimums 30%, bet ļoti sasaistīt ar katra individuālā cilvēka sniegumu," norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

"Tas, ka mums mainās vadītāji, nozīmē, ka mums ir ļoti grūti noturēt vēsturisko atmiņu, mums ir grūti noturēt konsekvencei attīstībai, mums ir grūti noturēt līderību valsts pārvaldē," saka Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja Katri Vintiša.

Būtiskākais reformā ir jauna, no 2022. gada darba tirgus situācijai līdz 80% pietuvināta amata grupu skala ar tām piemērojamo minimālo, vidējo jeb ieteicamo un maksimālo atalgojumu. Tas būs krietni lielāks nekā patlaban, bet iecerēts samazināt dažādās piemaksas.

Pirmā grupa ir augstākā līmeņa vadītāji – ministriju valsts sekretāri, lielu iestāžu priekšnieki. Atbilstoši iecerētajai formulai šogad augstākajā kategorijā ieteicamā fiksētā alga būtu divreiz lielāka nekā patlaban – 5100 eiro.

Pērn Valsts kanceleja norādīja, ka iecerētā reforma papildu naudu no valsts budžeta neprasīšot. Tā vien atraisīšot rokas iestādēm brīvāk rīkoties ar līdzekļiem un celt algas darbiniekiem un ietaupītā un optimizācijas rēķina.

Tagad izskatās citādi, jo likumprojekts pēc hierarhijas loģikas paredz celt atalgojumu vairumam valsts augstāko amatpersonu. Prezidentam, premjeram, Saeimas spīkeram, ministriem, tiesu priekšsēdētājam. Atbilstoši formulai un prognozei 2022. gadā prezidentam, premjeram un citiem mēneša atalgojums pārsniegtu 7000 eiro.

"Pirmkārt, mums ir jāparaugās uz to, kā mūsu augstākās šobrīd amatpersonas ir atalgotas. Ja tie ir lieli uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, tad vadības algas ir 8000 līdz 12 000, varbūt pat vairāk. Mūsu augstāko amatpersonu algas nesasniedz pat pusi no tā," norādīja Vintiša.

Tāpat augstāko amatpersonu algas iepaliekot iepretim situācijai citās Eiropas Savienības valstīs.

Vienlaikus algas Saeimā un valdībā attieksies tikai uz laiku pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām un secīgi Ministru kabineta izveides. Līdz tam jādzīvo pašreizējā sistēmā.

Valsts kontrole ar atalgojuma reforma virzību nav apmierināta: valsts pārvaldes reformas plāns paredz, ka vispirms tiek samazināts darbinieku skaits, iegūts finanšu resurss, tiek definēti skaidri sasniedzamie rezultāti un tad celtas algas. Tagad ar pēdējo jautājumu tiekot skriets pa priekšu, turklāt, visticamāk, tāpat būs nepieciešama papildu nauda no valsts budžeta.

"Šie papildu līdzekļu pieprasījumi būs. Tas, kas ir ļoti slikti – tas viss nav apzināts. Nevar virzīt kaut kādu likumprojektu, kas uzliks saistības valstij, nezinot, kāda ir kopējā papildus vajadzīgā summa," saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kancelejā norāda, ka nodarbināto skaits pēdējos gados ir samazinājies – pat par 7%, taču neprecizēja, kāds līdzekļu apmērs ietaupīts un vai tas jau nav pārdalīts citām lietam. Tāpat tiekot jau domāts arī par sasniedzamo darbības kritēriju noteikšanu iestādēm un amatpersonām.

Personāla atlases kompānijā "Amrop" stāsta, ka precīzus datus par algu atšķirībām publiskajā un privātajā sektorā ir grūti iegūt, taču tie varētu būt 25-30%. Augstākajā līmenī šķēre varētu būt lielāka, bet tas esot loģiski. Atbildība, darba sarežģītība un risks privātajā sektorā ir lielāks.

"Valsts uzņēmumi – viņi nerada, kā saka, nauda vai pievienotu vērtību. Tur ir svarīgi efektīvi apsaimniekot," saka "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga Ārste-Avotiņa.

Lai gan Valsts kancelejas vēlme atalgojuma sistēmu sakārtot ir apsveicama, bieži vien iemesls, kāpēc cilvēki nekandidē konkursos uz valsts pārvaldi, ir politiskais fons, nevis atalgojums.

"Viņi izvēlas nekandidēt tā dēļ, ka viņi uzskata, ka tas konkurss ir butaforija," saka Ārste-Avotiņa.

Valdības dienaskārtībā reforma bija jau šonedēļ, taču tika atlikta par nedēļu. Tomēr neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību dēļ koalīcijā patlaban nolemts ar tās virzību piebremzēt.

32
Tagi:
alga, prezidents, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvieši sūdzas par bosiem un ierēdņiem: Informatoru aizsardzības likums darbojas
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, foto no arhīva

Igaunijas ĀM vadītājs neatbalstīja "tūrisma burbuli" ar Sanktpēterburgu

0
(atjaunots 19:52 29.10.2020)
Igaunijas valdība pagaidām nav apspriedusi brīvas pārvietošanās iespēju ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu nav sajūsmā par autobusu kompānijas Lux Express piedāvāto ideju izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju, pastāstīja viņš Radio 4 raidījumā "Lieliskais četrinieks".

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Taču, pēc Reinsalu sacītā, Ministru kabinets šo ideju neapsprieda, savukārt pats viņš to neatbalsta.

"Pirmkārt, es neesmu dzirdējis, ka piedāvājums par tūrisma burbuli ar Pēterburgu vai Ļeņingradas apgabalu būtu izskanējis Somijas valdības līmenī. Spēkā esošie Somijas noteikumi šādu iespēju neparedz. Taču Igaunijas valdība piedāvāja izveidot šādu burbuli Somijas virzienā, un somi vienkārši to pieņēma zināšanai. Kas attiecas uz brīvu pārvietošanos ar Krieviju pandēmijas apstākļos… es pret to attiecos piesardzīgi, teikšu godīgi," sacīja Reinsalu.

Šādas attieksmes iemesls, pēc viņa sacītā, ir Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita izaugsme Eiropā, tostarp Igaunijā un Krievijā.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka brīvas pārvietošanās veicināšana nav pamatota no veselības viedokļa," paskaidroja ministrs.

Pēc Reinsalu sacītā, valdība šo jautājumu nav apspriedusi, jo oficiāli tas netika izvirzīts.

"Šāda piedāvājuma nav uz valdības apspriešanas galda, jo to neviens arī nav izdarījis – nedz no Krievijas puses, nedz šeit Igaunijā, līdz ar to, šāda piedāvājuma arī nav. Un es uzsvēršu, ka visi šie lēmumi un ierobežojumi, kas tiek ieviesti gan Eiropas robežu ietvaros, gan ar trešajām valstīm, tie nav politiski, tie izriet tikai un vienīgi no tautas veselības apsvērumiem. Ierobežojumus, kurus Krievija ieviesa attiecībā pret Igauniju, Eiropu un otrādi, tie visi ir attiecīgi vienādi," sacīja ĀM vadītājs.

Saskaņā ar vakardienas datiem, kumulatīvā 14 dienu saslimstība Igaunijā sastādīja 52,07 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
tūrisms, koronavīruss, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Igaunijā aicina nedēmonizēt braucienus uz ārzemēm