NATO bataljons Polijā, foto no arhīva

Dmitrijs Peskovs pastāstīja, kādos apstākļos Polija varētu radīt draudus Krievijai

31
(atjaunots 12:09 21.06.2020)
Krievijas prezidenta preses sekretārs uzskata, ka Krievijas un Polijas attiecības patlaban ir zemākā līmenī nekā jebkad.

RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Polija var radīt draudus Krievijai gadījumā, ja piešķirs savu teritoriju NATO militārās infrastruktūras vajadzībām, Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pastāstīja Krievijas "Pervij kanal" ēterā.

"Pati par sevi Polija diezin vai var apdraudēt Krieviju. Taču, kā valsts, kas gatava piešķirt savu teritoriju trešo valstu vai tādas organizācijas, kā Ziemeļatlantijas alianse, militārajai infrastruktūrai, tā mums rada apdraudējumu," teica Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Peskovs atzīmēja, ka Krievijas un Polijas attiecības patlaban ir zemākā līmenī nekā jebkad. 

Tāpat viņš atgādināja, ka Maskava vienmēr ir iebildusi pret NATO virzību uz austrumiem un norādījusi, cik nevēlams ir alianses infrastruktūras dreifs šajā virzienā.

"Jums ir zināms Krievijas Federācijas viedoklis par to, ka NATO militārās infrastruktūras pakāpeniskais dreifs mūsu robežu virzienā ir nevēlams un bīstams. Mums tas ir nepatīkami, un, pats galvenais, tas liek mums veikt pasākumus, lai garantētu mūsu valsts drošību," uzsvēra Peskovs.

Iepriekš Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pastāstīja, ka Polija cer, ka turp tiks pārvietota vismaz daļa amerikāņu karavīru no Vācijas. Patlablan Polijas teritorijā dislocēti aptuveni pieci tūkstoši amerikāņu karavīru.

"Protams, lēmums ir Savienoto Valstu, prezidenta Trampa ziņā, taču mēs ceram, ka kontingents Polijā pastāvīgi pieaugs," klāstīja Moraveckis. Viņaprāt, amerikāņu spēki valstij esot vajadzīgi aizsardzībai no Krievijas, bet spēku pārvietošana uz Poliju "pastiprinās visu NATO".

31
Tagi:
Peskovs, draudi, Krievija, Polija
Pēc temata
Pentagona pundurmanevri Polijā un NATO mācības Baltijas jūrā – pret ko tās organizētas?
Ar veselu NATO nepietiek: Baltija un Polija apvienojas pret Krieviju
"Peļu skribināšanās pagaldē": eksperts par NATO plāniem Polijā un Baltijā
Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

8
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

8
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

28
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

28
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Covid-19 eksprestestēšana, foto no arhīva

Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību

0
(atjaunots 19:57 20.10.2020)
Bez maksas Covid-19 testu varēs veikt tikai tie, kas būs saņēmuši ārsta nosūtījumu, turklāt Veselības ministrija sola samazināt gaidīšanas laiku analīžu nodošanai līdz divām dienām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrija tuvākajā laikā plāno izmainīt Covid-19 testēšanas kārtību. Turpmāk, lai nodotu analīzes, būs nepieciešams ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums, vēsta Тvnet.lv.

Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores Santa Līviņas sacītā, šāds solis ir jāsper, lai atrisinātu izveidojušos rindu problēmu.

Līviņa paskaidroja, ka šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas veikt Covid-19 testu. Rezultātā laboratorijas saskaras ar paaugstinātu slodzi, bet klientiem ilgāk nākas gaidīt iespēju nodot analīzes.

Lai samazinātu rindas un gaidīšanas laiku līdz divām dienām, Veselības ministrija piedāvā veikt bezmaksas Covid-19 testus tikai ar ārsta nosūtījumu.

Pašlaik Latvijā koronavīrusa testu par brīvu var veikt ikviens gribētājs, iepriekš piesakoties pa tālruni 8303.

Vakar tika ziņots, ka diennakts laikā tika veikts 4171 Covid-19 izmeklējums. Tika reģistrēti 115 jauni inficēšanās gadījumi, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs. Trīs cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – viņu vecums bija starp 65 un 85 gadiem.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vai nav citas slimības?": Covid dēļ pacients ar insultu nonācis slimnīcā pēc divām dienām
Kas nopircis biļetes? Latvijas opera atceļ izrādes Covid-19 dēļ
Žurnālisti šokējusi dīvainā reakcija par sievietes nāvi no Covid-19
Nedēļas statistika: 50 cilvēki saslimuši ar Covid-19 pēc kora mēģinājuma