Egils Levits

Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, prātīgi tērēt naudu

87
(atjaunots 23:05 20.06.2020)
Prezidents aicināja deputātus neatsaukt atmiņā priekšvēlēšanu solījumus un klientūras interesles, sadalot līdzekļus ekonomikas atjaunošanai. Levits uzskata, ka Latvijai jāpievērš uzmanība "zaļajam kursam", kas atbilst latviešu kultūrai.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Sācies Latvijas tautsaimniecības atjaunošanas periods, turklāt valstij ir labas starta pozīcijas, kas jāizmanto prātīgi, paziņoja prezidents Egils Levits, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē. Runas teksts publicēts valsts vadītāja vietnē.

"Mēs atrodamies unikālā situācijā, ka ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir nevis, kā mēs to esam pieraduši, jāsavelk jostas, bet gan stratēģiski un ātri jāiegulda ievērojami līdzekļi, kas tagad Eiropas Savienības kopējā atveseļošanās plāna ietvaros būs mūsu rīcībā," paziņoja prezidents.

Viņš uzskata par vajadzīgu padomāt, kā šo naudu iztērēt.

"Taču vienmēr paturēsim prātā – mēs aizņemamies uz nākotnes rēķina. Tādēļ mums šie līdzekļi ir jāiegulda nākotnē. Jāiegulda tā, lai tie dotu vislielāko pievienoto vērtību, veicinātu eksportu un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, radītu labākas iespējas ieiet pasaules tirdzniecības ķēdēs un nišās un dotu vislielāko kopējo labumu," uzsvēra Levits.

Līdzekļu sadalē viņš aicināja balstīties uz stratēģiskiem apsvērumiem, kopīgām valsts interesēm un domāt par sabiedrības un ekonomikas labklājību.

"Nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai konkrētas klientūras intereses šajā diskusijā nav vērā ņemamas," paziņoja valsts vadītājs.

Pēc politiķa domām, krīzes ietekme Latvijā būs atkarīga no tā, cik tālredzīga, mērķtiecīga, gudra un dinamiska būs valdības rīcība.

Pie tam Levits atgādināja, ka Eiropas Savienība ir uzņēmusi kursu "zaļās"ekonomikas attīstības virzienā.

"Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto sava izdevīgā starta pozīcija, lai šo zaļo pagriezienu veiktu kā viena no pirmajām dalībvalstīm," uzskata valsts vadītājs.

Viņaprāt, "zaļās" ekonomikas apsvērumiem jābūt noteicošajiem, sadalot līdzekļus, kas piešķirti cīņai ar koronavīrusa krīzi.

""Zaļais kurss" atbilst latviešu kultūrai un mentalitātei. Ar Eiropas Savienības atbalstu tam ir vējš burās, un būtu muļķīgi to neizmantot," atzīmēja Latvijas prezidents.

87
Tagi:
ekonomiskā krīze, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne – medīt zaķus
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

18
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

18
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

35
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

35
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

0
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19