Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem

61
(atjaunots 13:02 15.06.2020)
Izmaksu summa bijušajiem pašvaldību politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts kontroles revīzija parādīja, ka bijušie pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki saņem speciālus pabalstus, kas pielīdzināti izdienas pensijai, vēsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pārbaudot to, kā dažādās pašvaldībās notiek iedzīvotāju nabadzības apkarošana, noskaidrojies, ka izmaksu summa bijušajiem politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem. "Rekordists" šajā ziņā ir mazais Dundagas novads, kur 2018. gadā pabalstos bijušajiem pašvaldības vadītājiem tika izmaksāti 9000 eiro, savukārt sociālajiem pabalstiem – 6000 eiro.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Saskaņā ar Republikas nozīmes pilsētas un novada domes deputāta statusa likumu pabalsta saņemšanai 860 eiro apmērā mēnesī drīkst pretendēt ikviens no amata aizgājušais pašvaldības priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, ja viņš ir nostrādājis amatā divus termiņus un ir sasniedzis 58 gadu vecumu. Pabalsts tiek izmaksāts līdz mūža beigām.

Bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks ir tiesīgs saņemt pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja viņam nav citu ienākumu avotu piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Ja šāds cilvēks jau saņem pensiju, tad pašvaldība kompensē viņam starpību starp pensiju un dubultās minimālās algas summu. Ja bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks atrod darbu, kur alga pārsniedz pabalsta apmēru, viņam ir pienākums atteikties no pabalsta.

Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava pastāstīja, ka revīzija tika veikta tikai 21 pašvaldībā, un norādītais pabalsts tiek izmaksāts 15 no tām.

"2018. gadā šis te kopējais apjoms, kas tika izmaksāts tikai šajās 15 pašvaldībās, ir 307 000 eiro. Un, ja mēs gribam salīdzināt, tad par šādiem līdzekļiem tajā pašā 2018. gadā GMI pabalstu varētu izmaksāt 69 pašvaldībās," atzīmēja Vārava.

Tāpat "Nekā personīga" žurnālisti atzīmē, ka pabalstu var saņemt arī politiķi, kuri zaudējuši amatu kriminālpārkāpumu dēļ.

Piemēram, pretendēt uz šīm te izmaksām ir tiesīgs bijušais Garkalnes novada mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kuru apsūdzēja pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa, viņš jau ir paziņoja, ka nepretendēs uz pabalsta izmaksāšanu.

Šie grozījumi deputātu statusa likumā tika veikti 2007. gadā, ekonomiskās izaugsmes laikā. Bijušais premjerministrs, esošais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) tolaik vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Pēc viņa sacītā, šis drošības spilvens bija paredzēts pirmās novadu reformas upuru atbalstam, kad gandrīz 500 pašvaldību vietā tika izveidotas esošās 119 un daudzi politiķi palika bez iztikas līdzekļiem.

"Protams, ka man tagad arī ir pārsteigums, ka to izmanto vēl šobrīd. Tas tajā brīdī bija nepieciešams, pie tā es palieku, tas bija nepieciešams, kaut kādā periodā noteikti jā," paziņoja Kučinskis.

2021. gadā stāsies spēkā jauna administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā darbu zaudēs aptuveni divas trešdaļas esošo novadu vadītāju un deputātu. Ja likums netiks mainīts, arī viņi saņems tiesības uz izmaksām.

61
Tagi:
Valsts kontrole, Kučinskis, pabalsts, Latvija
Pēc temata
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus

9
(atjaunots 14:28 10.08.2020)
Latvijā aicināja Baltkrievijas valdību cienīt valsts iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un nepielietot spēku pret protestētājiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits komentēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un tām sekojošās kārtības sargu un protestētāju sadursmes, tiek ziņots Prezidenta kancelejas mājaslapā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Baltkrievijas CVK paziņoja provizoriskos prezidenta vēlēšanu rezultātus. Valsts Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Lidija Jermošina paziņoja, ka, saskaņā ar datiem, kas tika apkopoti līdz plkst. 9:00, 10. augustā, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,23% balsu, Svetlana Tihanovska – 9,90%. KF prezidents Vladimirs Putins nosūtīja Lukašenko apsveikuma telegrammu sakarā ar viņa uzvaru vēlēšanās.

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Baltkrievijas galvaspilsētā un reģionos notika nesankcionētas protesta akcijas, pret kuru dalībniekiem likumsargi pielietoja gaismas un trokšņa granātas, ūdensmetējus un citus speclīdzekļus. Saskaņā ar likumsargu sniegtajām ziņām, aizturēti aptuveni 120 cilvēki, oficiāli par aizturēšanām pagaidām netika ziņots.

Levits atzīmēja, ka gan Latvija, gan Baltkrievija ir Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstis. Tādēļ viņš aicināja EDSO izmeklēt notikušo, "uzklausot visas ieinteresētās puses".

"Es aicinu Baltkrievijas varas iestādes atbrīvot šo vēlēšanu gaitā apcietinātos un respektēt visas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, tostarp vārda, preses, pulcēšanās un biedrošanās brīvības," uzrakstīja Levits.

Arī Latvijas ĀM izplatīja paziņojumu par to, ka Baltkrievijas Republikas prezidenta vēlēšanas notikušas neatbilstoši EDSO standartiem, un pauda nožēlu, ka starptautiskajiem novērotājiem no EDSO un Eiropas Padomes nebija iespējas piedalīties vēlēšanu novērošanā. (Iepriekš EDSO DICB paziņoja, ka neplāno piedalīties vēlēšanu kampaņas monitoringā republikā epidemioloģiskās situācijas un par vēlu nosūtītā uzaicinājuma izveidot misiju dēļ.)

"Aicinām Baltkrievijas valdību un tiesībsargājošās iestādes respektēt Baltkrievijas iedzīvotāju pilsoniskās brīvības un tiesības brīvi paust politisko viedokli. Spēka pielietošana pret miermīlīgiem protestētājiem nav pieņemama. Latvijas Ārlietu ministrija aicina nekavējoties atbrīvot apcietinātos protesta akciju dalībniekus," teikts ĀM paziņojumā.

9
Tagi:
Baltkrievija, Egils Levits
Pēc temata
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Automobilis ielūzis bruģī Ģertrūdes ielā, foto no arhīva

Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem

12
(atjaunots 12:30 10.08.2020)
Pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jāķeras klāt galvaspilsētas labiekārtošanai, uzskata gandrīz puse respondentu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaidās Sabiedriskā viedokļa pētījumu centrs SKDS pēc portāla LSM.lv un Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica rīdzinieku aptauju par to, ko viņi gaida no galvaspilsētas pašvaldības deputātu kandidātiem.

SKDS aptauja tika rīkota 24.-28. jūlija izlasē no 1008 respondentiem rīdzinieku, Latvijas pilsoņu vidū, kuri sasnieguši pilngadību. Izlase tika stratificēta pēc dzimuma, vecuma, ģimenes valodas un tā tālāk. Rezultātu statistiskā kļūda sastāda +/-1,9%.

Pēc 45,8% respondentu domām, pirmām kārtām jaunajam domes sasaukumam būs jānodarbojas ar galvaspilsētas labiekārtošanu. Aptuveni trešdaļai aptaujāto – 30,7% – rūp ielu un ceļu stāvoklis. Pie tam vien 0,3% gaida steidzamu bērnu laukumu uzlabošanu.

Ja skatās uz citām problēmām, vismazāk rīdziniekus – 0,4% – uztrauc sporta jautājumi. Tālāk seko veselības aprūpe, tostarp rindas – 3,3%, ekonomika – 8,3%, sociālie jautājumi – 10,1%, bērnudārzi un izglītība – 11,2%, mājokļu fonds – 12,3%, sabiedriskais transports – 17,3%, domes darbs, tai skaitā korupcija – 21%.

Saskaņā ar citas SKDS aptaujas datiem, vairāk nekā ceturtā daļa balsstiesīgo rīdzinieku joprojām nav izlēmuši, par kuru partiju sarakstu viņi nobalsos, lai gan absolūtais vairums no tiem grasās iet uz vēlēšanām.

12
Tagi:
Latvija, vēlēšanas, Rīgas dome
Pēc temata
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
"Sātanisti": krievu partijas priekšvēlēšanu plakāts pārbiedējis latviešus
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Rīgas domes vēlēšanu iecirkņi atradīsies skolās
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā