Eiro naudaszīmes, foto no arhīva

Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem

76
(atjaunots 13:02 15.06.2020)
Izmaksu summa bijušajiem pašvaldību politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem.

RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Valsts kontroles revīzija parādīja, ka bijušie pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki saņem speciālus pabalstus, kas pielīdzināti izdienas pensijai, vēsta telekanāla TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pārbaudot to, kā dažādās pašvaldībās notiek iedzīvotāju nabadzības apkarošana, noskaidrojies, ka izmaksu summa bijušajiem politiķiem dažviet pārsniedz summas, kas tiek izmaksātas maznodrošinātiem iedzīvotājiem. "Rekordists" šajā ziņā ir mazais Dundagas novads, kur 2018. gadā pabalstos bijušajiem pašvaldības vadītājiem tika izmaksāti 9000 eiro, savukārt sociālajiem pabalstiem – 6000 eiro.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Saskaņā ar Republikas nozīmes pilsētas un novada domes deputāta statusa likumu pabalsta saņemšanai 860 eiro apmērā mēnesī drīkst pretendēt ikviens no amata aizgājušais pašvaldības priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, ja viņš ir nostrādājis amatā divus termiņus un ir sasniedzis 58 gadu vecumu. Pabalsts tiek izmaksāts līdz mūža beigām.

Bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks ir tiesīgs saņemt pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja viņam nav citu ienākumu avotu piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Ja šāds cilvēks jau saņem pensiju, tad pašvaldība kompensē viņam starpību starp pensiju un dubultās minimālās algas summu. Ja bijušais pašvaldības vadītājs vai viņa vietnieks atrod darbu, kur alga pārsniedz pabalsta apmēru, viņam ir pienākums atteikties no pabalsta.

Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava pastāstīja, ka revīzija tika veikta tikai 21 pašvaldībā, un norādītais pabalsts tiek izmaksāts 15 no tām.

"2018. gadā šis te kopējais apjoms, kas tika izmaksāts tikai šajās 15 pašvaldībās, ir 307 000 eiro. Un, ja mēs gribam salīdzināt, tad par šādiem līdzekļiem tajā pašā 2018. gadā GMI pabalstu varētu izmaksāt 69 pašvaldībās," atzīmēja Vārava.

Tāpat "Nekā personīga" žurnālisti atzīmē, ka pabalstu var saņemt arī politiķi, kuri zaudējuši amatu kriminālpārkāpumu dēļ.

Piemēram, pretendēt uz šīm te izmaksām ir tiesīgs bijušais Garkalnes novada mērs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kuru apsūdzēja pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā. Tiesa, viņš jau ir paziņoja, ka nepretendēs uz pabalsta izmaksāšanu.

Šie grozījumi deputātu statusa likumā tika veikti 2007. gadā, ekonomiskās izaugsmes laikā. Bijušais premjerministrs, esošais Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS) tolaik vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Pēc viņa sacītā, šis drošības spilvens bija paredzēts pirmās novadu reformas upuru atbalstam, kad gandrīz 500 pašvaldību vietā tika izveidotas esošās 119 un daudzi politiķi palika bez iztikas līdzekļiem.

"Protams, ka man tagad arī ir pārsteigums, ka to izmanto vēl šobrīd. Tas tajā brīdī bija nepieciešams, pie tā es palieku, tas bija nepieciešams, kaut kādā periodā noteikti jā," paziņoja Kučinskis.

2021. gadā stāsies spēkā jauna administratīvi teritoriālā reforma, kuras gaitā darbu zaudēs aptuveni divas trešdaļas esošo novadu vadītāju un deputātu. Ja likums netiks mainīts, arī viņi saņems tiesības uz izmaksām.

76
Tagi:
Valsts kontrole, Kučinskis, pabalsts, Latvija
Pēc temata
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Aug kā sēnes pēc lietus: ierēdņu algas Latvijā augušas par 6%
Budžets 2020: ministrijas prasa miljardu eiro un 800 jaunas ierēdņu vietas
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

2
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

2
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

18
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

18
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu