Protesta akcija pret novadu reformas apstiprināšanas pie Saeimas

Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk

28
(atjaunots 09:54 30.05.2020)
Vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta administratīvi teritoriālo reformu, kuru jau gadu pastiprināti virza valdošā koalīcija, turklāt tās pretinieku skaits nav īpaši mazāks; Kurzemē ar Pūces projektu ir neapmierināts katrs otrais.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji neviennozīmīgi vērtē administratīvi teritoriālās reformas projektu, kurš paredz pašvaldību skaita samazināšanu no 119 līdz 42. Attiecīgas aptaujas rezultātus Facebook publicēja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Izskatās, ka kopumā sabiedrībā patlaban ir diezgan neviennozīmīga attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu. Tikai 36% to pašreizējā izpildījumā atbalsta. Savukārt 33% to neatbalsta. Ļoti daudziem (31%) par to nav viedokļa. Vismazākais atbalsts varētu būt Kurzemē – tur to 50% neatbalsta," uzrakstīja Kaktiņš.

Saskaņā ar publicēto statistiku, situācija Latvijas reģionos stipri atšķiras. Visvairāk reformas piekritēju ir Vidzemē, lai gan arī tur to ir mazāk nekā puse – 47%. Pret ir 33% vidzemnieku. Latgalē reformu atbalsta nedaudz mazāk – 45% respondentu, taču arī tās pretinieku ir mazāk – 29%.

Vismazāk to, kam nav konkrēta viedokļa par Pūces projektu, ir Zemgalē – vien 21%. par reformu šajā reģionā uzstājas 42%, pret – 37%.

Visvairāk vienaldzīgo šajā jautājumā Latvijā ir Rīgā – 45%, un tas nav nekāds brīnums, jo likumprojekts galvaspilsētu neskar. Kopumā 31% rīdzinieku ir par reformu, 24% - pret, kas ir vismazāk Latvijā.

Divos citos reģionos Pūces projekta pretinieku ir vairāk, nekā piekritēju – tā ir Pierīga un Kurzeme. Pierīgā pret reformu ir 39%, savukārt par 36%. Kurzemē pret reformu ir katrs otrais (50%), par ir vien katrs ceturtais (25%).

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, otrdien, 26. maijā, ārkārtas sēdē Saeima ķērās klāt administratīvi teritoriālās reformas apspriešanai trešajā lasījumā. Šoreiz projekts tiek virzīts paātrinātā tempā – ne tikai dēļ tā, ka koalīcija kontrolē parlamenta vairākumu, bet arī pateicoties jaunajai attālināto sēžu sistēmai "e-Saeima", kura ir ne vien neierasta, bet arī satur sevī virkni trūkumu, kas liek šķēršļus pilnvērtīgai diskusijai.

Tajā pašā dienā pie Saeimas sapulcējās divi piketi – pret pašu reformu un tās apstiprināšanu attālinātā režīmā.

28
Tagi:
Latvija, novadu reforma
Pēc temata
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
"Fokusēties nav iespējams": koronavīruss paātrinājis novadu reformas pieņemšanu
Lauksaimnieki izveda traktorus Strenču ielās: tuvojas novadu reforma
ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem

9
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai, klāsta ASV politiķi.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā sistematizē savu "Krievijas propagandas" koncepciju. Cita starpā "propagandas" definīcija pielāgota Krievijas medijiem ar valsts finansējumu, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai. Šī ekosistēma balstās uz pieciem elementiem: valdības oficiālā saziņa, valsts finansētā globālā apraide, piemērotu resursu kultivācija, sociālo tīklu izmantošana kā ierocis un dezinformācija ar darbības palīdzību kibertelpā. Kremlis ir atbildīgs par šīs taktikas un platformu kultivēšanu – tā ir daļa no Kremļa programmas informācijas izmantošanai ieroča līmenī," teikts pārskatā.

Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti.

Valsts departaments apgalvo, ka "Krievijas dezinformācijai" pretī likts organizēts darbs, ko ASV plāno atbalstīt tieši.

"Dezinformācijas un propagandas ekosistēmai, ko Krievija turpina kultivēt, ir oponenti. Tai stājas pretī plaukstoša dezinformācijas apkarošanas sabiedrība, ko veido valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē, kuri atsakās paciest šo taktiku. Valsts departaments piedāvā šo pārskatu kā ieguldījumu kopīgajā darbā," stāsta dokumenta autori.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

9
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?

18
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Fakts, ka aukstais karš ar Ķīnu ir neizbēgams, un, domājams, tas ietvers sankcijas, ekonomisko sakaru ierobežošanu, savstarpēju spiegošanu un, iespējams, pat vardarbīgas konfrontācijas formas, liek Rietumu ekspertiem meklēt kaut kādu maģisku uzvaras metodi pār Pekinu.

Gandrīz visi Vašingtonā, Londonā vai Briselē apspriestie "Ķīnas drakona nožņaugšanas" varianti paredz kaut kādas plašas pret Ķīnu vērstas koalīcijas dibināšanu, lai kopīgiem spēkiem izolētu, neitralizētu un salauztu Ķīnu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kas tika izmantota cīņā pret PSRS, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Motivējošo principu līmenī nekāda daudzveidība nav manāma, toties nopietna problēma aust to īstenošanas līmenī. Tagad tās risināšanā lauž šķēpus prezidenti, premjerministri, diplomāti un analītiķi.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lieta tāda, ka dažās Eiropas valstīs un ASV "analītikas centros"jau rodas pamatots iespaids: virkne ES valstu (it īpaši šajā ziņā izceļas Vācija, Francija un Itālija), kā arī dažas Āzijas valstis nez kāpēc nemaz nevēlas piedalīties jaunajā aukstajā karā pret Ķīnu un tēlot ASV bandiniekus. Vēl vairāk, tām pat negribas maksāt ASV par uzvaru karā (par to liecina mūžīgie trači par Vācijas un Francijas nevēlēšanos maksāt 2% no IKP par amerikāņu "militāro jumtu") un tās pat nav gatavas nekavējoties pievienoties aizliegumam, piemēram, Ķīnas kompānijas Huawei 5G tīkliem paredzēto iekārtu piegādēm ES. Tas neiedomājami kaitina "antiķīnas vanagus" Vašingtonā un Londonā. Ņemot vērā Eiropas paziņojumus par nodomu faktiski radīt pašiem savu armiju un Makrona deklarācijas par vēmi īstenot neatkarīgu (tas ir, ne Ķīnai labvēlīgu, taču arī ne amerikai pakļautu) ārpolitiku, aug augumā aizdomas par to, ka nebūs viegli sapulcēt plašu Ķīnai naidīgu aliansi. Vienlaikus vairojas mēģinājumi rast risinājumu problēmai.

Autoritatīvais žurnāls "Foreign Affairs", ko laiž klajā ietekmīgais "smadzeņu centrs Council on Foreign Relations ("Starptautisko attiecību padome"), analizēja divus minētās problēmas risinājumus. Vienu no tiem var nosacīti nodēvēt par "Donalda Trampa pieeju", otru – par "Borisa Džonsona pieeju". Ņemot vērā Council on Foreign Relations kolosālo iespaidu uz amerikāņu elites un proamerikāniskās eiropiešu elites domāšanu (pats "smadzeņu centrs" ir vairāku populāru sazvērestības teoriju varonis – to uzskata teju vai par ASV "ēnu valdību), ir vērts paskatīties uz metodēm, ko ieteikts izmantot amerikanocentriskās pasaules kārtības krīzes atrisināšanai un sekmīgai cīņai ar "Ķīnas problēmu". Turklāt tām ir arī tiešs sakars ar Krieviju.

"Foreign Affairs" raksts nāca klajā ar virsrakstu "Demokrātiju padome var izglābt daudzveidību" (daudzveidību starptautiskajās attiecībās – red. piez.), tomēr piedāvātās metodes tik un tā ir orientētas uz Vašingtonas hegemonijas faktisku saglabāšanu pasaulē (vismaz Rietumos), un starpība slēpjas tikai konkrētos amerikāņu hegemonijas saglabāšanas paņēmienos.

Autoritatīvā amerikāņu izdevuma autori savos spriedumos balstās uz slēdziena par to, ka pašreizējā pasaules kārtība nepārprotami iet bojā un galvenos draudus rada nevis koronavīruss, bet gan Ķīna un Krievija.

"Taču pat pirms koronavīrusa pandēmijas daudzpusīgā sistēma, ko Savienotās Valstis palīdzēja būvēt pēc Otrā pasaules kara, tik tikko tiek galā ar aktuālākajām problēmām. Covid-19 parādīja, ka karalis ir kails, taču patiesībā karalis jau zināmu laiku bija apģērbts nabadzīgi.

Donalds Tramps
© REUTERS / Chris Jackson/Pool

Tā kā pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz Indijas un Klusā okeāna reģiona pusi, struktūras ar globālām ambīcijām vairs nespēja pretendēt uz līdera opozīcijām bez vērā ņemamas pārstāvniecības reģionā. Taču G7, kas parādījās pēc naftas šoka 1973. gadā, ārpus Eiropas un Atlantijas reģiona robežām ir tikai viens loceklis – Japāna. Savukārt G20, kas radās pēc 1997. gada finanšu krīzes Āzijā un parādīja savu lielo nozīmi 2008. gada globālās finanšu krīzes periodā, ir pārāk atšķirīga gan no politiskā viedokļa, gan savās iespējās risināt starptautiskas problēmas. Vienlaikus ANO Drošības Padomei kaitējumu nodarījusi agresīvā autoritārisma atdzimšana Ķīnā un Krievijā.

Diagnoze ir ļoti drosmīga: "Viss ir pagalam, nekas nedarbojas!" 

Tā nu klajā nāk divi ierosinājumi. Vienu ieteicis Tramps, otru – Džonsons.

"Džonsons pirmais nāca klajā ar jaunās struktūras ideju. Maijā viņš ieteica veidot desmit vadošo demokrātiju aliansi – G7 plus Austrālija, Indija un Dienvidkoreja, nosaukt to par D10 un tajā koordinēt politiku telekomunikāciju jomā un izstrādāt alternatīvu Ķīnas tirgus līderim Huawei, kura dominējošais stāvoklis 5G tehnoloģiju jomā radījis vispārējas drošības problēmas. Drīz vien pēc tam Tramps atcēla G7 tikšanos, kas bija ieplānota jūnijā, un ieteica tās vietā formātu G11 samitā rudenī. Viņš pārspēja Džonsona ierosinājumu: Trampa grupa ietver ne vien D10 valstis, bet arī Krieviju."

"Foreign Affairs" eksperti neiesaka uzņemt Krieviju šajā klubā, viņi dod priekšroku D10 variantam, tas ir, Džonsona shēmai, taču tas nav galvenais. Ļoti interesanti ir šī ietekuma motīvi: pat ja Krieviju kaut kādā veidā izdosies pārliecināt stāties cīņā pret Ķīnu, Trampa shēma tik un tā izskatīsies ļoti slikti un bezperspektīvi ilgtermiņa perspektīvā, jo tās pamatā pārsvarā būs karš pret Ķīnu, toties Džonsona shēmā ir kaut kas pozitīvs, kaut kāda apvienojoša ideja, kas ļaus veidot nevis "aliansi pret Ķīnu", bet "aliansi par visu labo".

Protams, starp pozitīvajiem aspektiem ir tukšu lozungu virkne: "demokrātija", "brīvība", "cilvēktiesības". Amizanti, ka tādas pozitīvas dienas kārtības parādīšanās tiek likta pretī Vašingtonas tagadējais ārpolitikai: "Savienotās Valstis var stāties pretī Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūas investīciju bankai, iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un Krievijas atbalstītajam gāzesvadam "Ziemeļu straume 2", taču AS būs grūti pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat, ja tās nepiedāvās pārliecinošas alternatīvas. Vašingtona nevar kaut ko uzvarēt, liekot lietā neko."

Šai pieejai ir problēma: diezin vai "demokrātija" un "brīvība" ar etiķeti "Made in USA" aizvietos Krievijas gāzi Vācijai un Ķīnas investīcijas – Itālijai. Te varētu uzpeldēt amerikāņu nauda, taču tādas attiecības Vašingtonai nav vajadzīgas, vienalga, kas stāvētu pie valsts stūres: gan Baidenam, gan Trampam vajadzīgas kolonijas, tomēr diezin vai izdosies atkal nospiest ES un ceļiem, vienalga, D10 vai G11 formātā. Par Krieviju pat runas nav.

18
Tagi:
ekonomika, karš, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju
Maiks Pompeo apsūdz Ķīnu par "impēriskām" ambīcijām
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām

Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena

0
(atjaunots 13:38 06.08.2020)
1945. gada 6. augusts – Japānai tā bija viena no baismīgākajām dienām vēsturē.

Šodien aprit 75 gadi, kopš ASV nometa kodolbumbu Hirosimā. Ievainojumi un radiācija aiznesa trešo daļu iedzīvotāju, pilsēta bija gandrīz noslaucīta no Zemes virsas. Trīs dienas vēlāk tika nomesta vēl viena bumba – Nagasaki.

Traģēdijā gāja bojā vairāk nekā 450 tūkstoši cilvēku, izdzīvojušie vēl joprojām cieš no slimībām, ko radījusi radiācija.

"Mazulis" un "Resnulis". Tā dēvēja kodolbumbas, kas uzsprāga Hirosimā un Nagasaki. Gluži nevainīgi vārdi, baismīgi gruveši, neiedomājams upuru skaits. Kopš dienas, kad pasaule ieraudzīja jauno ieroci, pagājuši 75 gadi. Vai cilvēce ir guvusi mācību?

0