Jānis Urbanovičs

Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad

49
(atjaunots 22:31 27.05.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierunājies par nepieciešamību audzēt valsts militāro budžetu pandēmijas radītājs ekonomiskās krīzes pašā karstumā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") pavērojis aizsardzības ministra fotogrāfiju rapša laukā un atsaucis atmiņā valsts uzpūsto militāro budžetu.

Šī gada aprīlī Nacionālo bruņoto spēku vietnē tika publicēta aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") intervija, kurā viņš cita starpā paziņoja: "Labāk būtu, ja kādu laiku finansējums nozarei būt virs 2% no IKP. Tas ļautu palīdzēt attīstīties gan Latvijas ekonomikai, gan ļautu veidot tik ļoti nepieciešamās nacionālās rezerves."

Pagājušajā nedēļas nogalē Covid-19 pandēmijas laikā mazliet piemirstais Pabriks piesaistīja sev sabiedrības uzmanību ar fotogrāfiju, kurā viņš redzams ziedoša rapša laukā. Vienus aizkaitināja ministra prieks par eksportējamo rapsi, citi brīdināja par iespējamu alerģiju, bet Urbanoviču fotogrāfija uzvedināja uz pavisam citādām domām. 

Politiķis atgādināja, ka aizsardzības ministrs ierosinājis palielināt valsts militāro budžetu laikā, kad Latvija jau saskārusies ar pandēmijas negatīvajām ekonomiskajām sekām. Pie tam tajā pašā intervijā Pabriks ierosināja samazināt citus valsts izdevumus.

"Mēs taupīsim tur, kur mēs varam taupīt, un mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu jātaupa tur, kur mēs nedrīkstam atļauties taupīt," sacīja A. Pabriks.

"Lai dotu karavīriem vēl vairāk, nekā viņiem jau dots, acīmredzot, kādam vajadzēs atraut. Grūstošās ekonomikas apstākļos – atraut daudz, un tas būs sāpīgi. Veselības aprūpei?! Kad mediķi cīnās ar pandēmiju, kad rinda uz atliktajām vizītēm un operācijām izstiepusies uz pusgadu? Kad ārsti un medmāsas nav aizmirsuši, nav piedevuši valdošajiem "krāpšanos" ar algu pielikumu?

Izglītībai?! Kad nozari satricina nebeidzamas un pretrunīgas reformas, kad daudzi studenti apspriež iespējas mest pie malas studijas, jo tagadējos apstākļos nevar to sev atļauties?

Sociālajam atbalstam? Diezin vai to var atļauties pat Pabrika kungs," Urbanovičs konstatēja savā lapā Facebook.

Tiesa, viņš uzskata, ka pat valsts pašreizējo budžetu varētu izmantot jēdzīgāk.

"Tomēr mēs varētu atbalstīt mūsu apņēmības pilno aizsardzības ministru, tiesa, ar vienu noteikumu. Izmantot laiku starp pašreizējo un nākamo pandēmiju vai lglobālo kataklizmu un par visiem saviem 2% NATO vajadzībām uzbūvēt kara hospitāli, modernāko, tehnoloģiski nodrošinātāko, ar augstākās klases personālu. Izmantot šīs jaudas ne tikai karavīru ārstēšanai, bet gan visu Latvijas iedzīvotāju labā. Galu galā – medicīnas pakalpojumu eksportam!" novērtēja Urbanovičs.

Starp citu, Covid-19 uzliesmojuma laikā Sāremā salā Igaunijā mediķiem palīdzīgu roku sniedza karavīri, līdzās Kuresāres slimnīcai tika izvērsts lauka hospitālis ar 20 vietām, četras no tām bija aprīkotas ar MPV aparātiem.

"Kāpēc mēs nevaram nospraust sev tādus lielus un pārdomātus mērķus? Uzsildīt Latvijas ekonomiku tā, nevis pērkot militāro tehniku, kas palikusi vēl no agrākajiem kariem, un sliktas kvalitātes zābakus…" painteresējās Urbanovičs. 

Taču aizsardzības ministra ambīcijas, pēc viņa vārdiem, nesniedzas tālāk par fotosesijām rapša laukā.

49
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Artis Pabriks, budžets, Latvija
Pēc temata
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Pirmie Eiropas Savienībā: Latvija ieņēma pirmo vietu ES militāro izdevumu ziņā
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

15
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

15
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

30
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

30
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes