Jānis Urbanovičs

Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad

48
(atjaunots 22:31 27.05.2020)
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ierunājies par nepieciešamību audzēt valsts militāro budžetu pandēmijas radītājs ekonomiskās krīzes pašā karstumā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") pavērojis aizsardzības ministra fotogrāfiju rapša laukā un atsaucis atmiņā valsts uzpūsto militāro budžetu.

Šī gada aprīlī Nacionālo bruņoto spēku vietnē tika publicēta aizsardzības ministra Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") intervija, kurā viņš cita starpā paziņoja: "Labāk būtu, ja kādu laiku finansējums nozarei būt virs 2% no IKP. Tas ļautu palīdzēt attīstīties gan Latvijas ekonomikai, gan ļautu veidot tik ļoti nepieciešamās nacionālās rezerves."

Pagājušajā nedēļas nogalē Covid-19 pandēmijas laikā mazliet piemirstais Pabriks piesaistīja sev sabiedrības uzmanību ar fotogrāfiju, kurā viņš redzams ziedoša rapša laukā. Vienus aizkaitināja ministra prieks par eksportējamo rapsi, citi brīdināja par iespējamu alerģiju, bet Urbanoviču fotogrāfija uzvedināja uz pavisam citādām domām. 

Politiķis atgādināja, ka aizsardzības ministrs ierosinājis palielināt valsts militāro budžetu laikā, kad Latvija jau saskārusies ar pandēmijas negatīvajām ekonomiskajām sekām. Pie tam tajā pašā intervijā Pabriks ierosināja samazināt citus valsts izdevumus.

"Mēs taupīsim tur, kur mēs varam taupīt, un mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu jātaupa tur, kur mēs nedrīkstam atļauties taupīt," sacīja A. Pabriks.

"Lai dotu karavīriem vēl vairāk, nekā viņiem jau dots, acīmredzot, kādam vajadzēs atraut. Grūstošās ekonomikas apstākļos – atraut daudz, un tas būs sāpīgi. Veselības aprūpei?! Kad mediķi cīnās ar pandēmiju, kad rinda uz atliktajām vizītēm un operācijām izstiepusies uz pusgadu? Kad ārsti un medmāsas nav aizmirsuši, nav piedevuši valdošajiem "krāpšanos" ar algu pielikumu?

Izglītībai?! Kad nozari satricina nebeidzamas un pretrunīgas reformas, kad daudzi studenti apspriež iespējas mest pie malas studijas, jo tagadējos apstākļos nevar to sev atļauties?

Sociālajam atbalstam? Diezin vai to var atļauties pat Pabrika kungs," Urbanovičs konstatēja savā lapā Facebook.

Tiesa, viņš uzskata, ka pat valsts pašreizējo budžetu varētu izmantot jēdzīgāk.

"Tomēr mēs varētu atbalstīt mūsu apņēmības pilno aizsardzības ministru, tiesa, ar vienu noteikumu. Izmantot laiku starp pašreizējo un nākamo pandēmiju vai lglobālo kataklizmu un par visiem saviem 2% NATO vajadzībām uzbūvēt kara hospitāli, modernāko, tehnoloģiski nodrošinātāko, ar augstākās klases personālu. Izmantot šīs jaudas ne tikai karavīru ārstēšanai, bet gan visu Latvijas iedzīvotāju labā. Galu galā – medicīnas pakalpojumu eksportam!" novērtēja Urbanovičs.

Starp citu, Covid-19 uzliesmojuma laikā Sāremā salā Igaunijā mediķiem palīdzīgu roku sniedza karavīri, līdzās Kuresāres slimnīcai tika izvērsts lauka hospitālis ar 20 vietām, četras no tām bija aprīkotas ar MPV aparātiem.

"Kāpēc mēs nevaram nospraust sev tādus lielus un pārdomātus mērķus? Uzsildīt Latvijas ekonomiku tā, nevis pērkot militāro tehniku, kas palikusi vēl no agrākajiem kariem, un sliktas kvalitātes zābakus…" painteresējās Urbanovičs. 

Taču aizsardzības ministra ambīcijas, pēc viņa vārdiem, nesniedzas tālāk par fotosesijām rapša laukā.

48
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Artis Pabriks, budžets, Latvija
Pēc temata
Latvijas armijas diena: gadsimta mīts un skarbā realitāte
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Pirmie Eiropas Savienībā: Latvija ieņēma pirmo vietu ES militāro izdevumu ziņā
Eksperts: NATO vēlas vairāk naudas un ignorē slimnieku vajadzības
Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva

Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties

40
(atjaunots 10:32 02.07.2020)
Vācija, būdama Eiropas Savienības politiskais un ekonomiskais līderis, atvērti aicina aizdomāties par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas izbeigšanu pasaulē pirmām kārtām ir adresēts Baltijas valstīm, paziņoja portālam Baltnews Krievijas Zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra galvenais zinātniskais darbinieks Vladimirs Oļenčenko.

Pagājušajā nedēļā Merkele sniedza lielu interviju sešām Eiropas avīzēm: britu The Guardian, vācu Süddeutsche Zeitung, franču Le Monde, spāņu La Vanguardia, itāļu La Stampa un poļu avīzei Polityka. Pilns šīs intervijas tulkojums krievu valodā ir publicēts portālā InoSMI.

Par iemeslu intervijas sniegšanai kalpojis tas, ka 1. jūlijā Vācija uzņēmās prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Merkele pastāstīja žurnālistiem par Eiropas ekonomisko reakciju uz koronavīrusa pandēmiju, par savu pozīciju attiecībā uz Brexit pārrunām un par globāliem izaicinājumiem no Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas puses.

Uz jautājumu par to, vai nav pienācis laiks tam, lai Eiropas Savienība iegūtu stratēģisku autonomiju un patiesu suverenitāti, Merkele atbildēja sekojoši:

"Paskatieties uz pasauli. Paskatieties uz Ķīnu un Indiju. Šodien ir pārliecinoši iemesli tam, lai paliktu uzticīgiem Transatlantiskajai aizsardzības sabiedrībai un mūsu kopējam "kodola lietussargam". Protams, Eiropai šajā kontekstā jānes nozīmīgāks slogs, nekā tā to darījusi "aukstā kara" periodā. Mēs esam izauguši ar pārliecību par to, ka ASV vēlas būt pirmā pasaules lielvalsts. Ja Amerika šobrīd vēlēsies pēc savas gribas atvadīties no šīs lomas, mums vajadzēs dziļi aizdomāties par šādu situāciju," sacīja viņa.

Pēc Oļenčenko domām, Merkeles paziņojums par ASV hegemonijas beigām pirmām kārtām ir vērsts uz Eiropas Savienības "jauniņajiem", tai skaitā Baltijas valstīm.

"Visticamāk, viņas aicinājums ir adresēts kolēģiem Eiropas Savienībā, vērsts uz to, lai viņi pārkārtojas un sāk aizdomāties par to, ka ir nepieciešams pieradināt sevi pie daudzpolārās dzīves. Un te ir jāsaprot, ka visi viņas vārdi ir adresēti laikam pirmkārt tām valstīm, kuras attiecīgi nesen pievienojušās Eiropas Savienībai. Tā ir Austrumeiropa (Bulgārija, Rumānija), Balkānu valstis (Horvātija, Slovēnija), tās ir Baltijas valstis," sacīja Oļenčenko.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Eksperts uzsvēra, ka Merkele nav pirmais politiķis, kurš runā par nepieciešamību pārskatīt pasaules kārtību un ASV lomu tajā.

"Francijas prezidents Makrons arī ir izteicis šo ideju, tiesa, netiešā veidā. Viņš runāja par to, ka NATO ir mirusi, taču ir jāsaprot, kas stāv aiz šī formulējuma. Lieta tajā, ka NATO amerikāņu komponente sastāda vairāk nekā 60%, tātad pilnībā iespējams uztvert Makrona vārdus kā ASV vājuma konstatāciju," atgādināja Oļenčenko.

Politologs atzīmēja tā fakta svarīgumu, ka Vācija, būdama ES flagmanis, kā arī tās politiskais un ekonomiskais līderis, atklāti aicina aizdomātie par pasauli, kur nebūs vienīgā līdera ar ASV priekšgalā. Viņaprāt, par pēdējo pilienu, kurš pārpildīja Berlīnes pacietības mēru, kļuva sankciju ieviešana pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" 2019. gadā.

40
Tagi:
Merkele, Vācija, ASV
Pēc temata
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Eksperts par "Ziemeļu straumi 2": ASV vēl nav sapratuši Vācijas smalkos mājienus
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Latvijas karogs, foto no arhīva

Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam

18
(atjaunots 11:45 01.07.2020)
Stratēģiskos mērķus Latvijas nacionālajā attīstības plānā Pārresoru koordinācijas centrs uzstādīja vēl pirms pandēmijas perioda Latvijā, tādēļ daudzi punkti šobrīd liekas nereāli.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Nacionālais attīstības plāns tuvākajai septiņgadei, kurš tika iesniegts Saeimas ārkārtas sēdei šo ceturtdien, apgalvo, ka stratēģiskie mērķi nav simboliski, raksta avīze "Segodņa".

"Neviena darbība nav pretrunā ar stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot politiku saskaņotību," daiļrunīgi tiek apgalvots dokumentā.

Atvainojiet, bet nacionālā plāna pamatkritērijus Pārresoru koordinācijas centrs noteica ar Ministru kabinetu vēl pirms "koronakrīzes". Tātad laikā, kad izpildvaras rīcībā vēl nebija daudzu miljardu plauktiņa, no kura varētu ņemt līdzekļus, apzīmējot to kā pandēmijas apkarošanu.

Šodien, pie strauji augoša bezdarba, dīvaini izskatās deklarācijas, kuras izskatās šādi: "strādāt cienīgu darbu atbilstoši savām spējām un vēlmēm, augt un dzīvot drošā vidē un būt sociāli aizsargātam līdzvērtīgi visos Latvijas reģionos". Šoku piedzīvojošajai tautsaimniecībai de facto sadrumstalotajā ES par ņirgāšanos skan vēlmes: "Produktivitātes paaugstināšana panākama ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai un pārdošanai globālajā tirgū."

"Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir gan ģimeni atbalstošai nodokļu un pabalstu sistēmai, gan arī atbalsta sistēmai kopumā," šādas tēzes arī acīmredzami ir no "pirmskovida" pagātnes. Liekas nereāla arī "multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" izveidošana". Jo Satiksmes ministrija jau aizritējušajā ziemā sāka slēgt dzelzceļa stacijas visā Latvijā!

Tā, 137 dokumenta lappuses balstās uz ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, kuri tika nodemonstrēti pirmskrīzes gados, un nekādā veidā neļauj novērtēt, cik ātri atkopsies (un vai vispār atkopsies) LR ekonomika no Covid-19 sekām.

Vienu var teikt droši: apkārtējās vides tīrības, putnu un dzīvnieku esamības rādītāji mežos noteikti pieaugs. Taču nevis pateicoties ekoloģiskiem pasākumiem, bet sakarā ar ražotņu slēgšanu.

Starp citu, šī gada sākumā iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

18
Tagi:
Nacionālais attīstības plāns, Latvija
Pēc temata
Analītiķis: Baltijas valstis nevar atļauties "zaļo" enerģētiku
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes