Vācu telekanāls nosaucis par "okupantiem" padomju karavīrus VDR

53
(atjaunots 21:30 23.05.2020)
Patlaban austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju, lai arī iepriekš Rietumu karaspēku grupas klātbūtne kaitināja vietējos iedzīvotājus.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Vācu telekanāls MDR laidis klajā sižetu, kas veltīts PSRS un Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) attiecībām. Padomju militārais kontingents tajā nodēvēts par okupācijas varu, vēsta RIA Novosti.

Pagājušā gadsimta 80.gados VDR un PSRS draudzību gan Maskava, gan austrumu Berlīne apzināti uzturēja tikai formālā un bezpersoniskā līmenī, apgalvo materiāla autori.

"Privātie sakari starp VDR dislocētajiem padomju karavīriem un vietējiem iedzīvotājiem nekur nepazuda, notika pat kāzas. Tomēr krievi VDR līdz viņu aiziešanai daudzu acīs pārsvarā bija okupanti. Kaitināja viņu manevri, militārās tehnikas izdangātie ceļi un lauki, kā arī virsnieku sievas, kas no rītiem sapirka visu veikalos. Kad krievi beidzot aizgāja, tā saucamā "draudzība" bija jau sen aizmirsta," klāsta sižetā.

Pie tam publikācijas autori apliecināja, ka tagad austrumvācieši, pateicoties savai vēsturiskajai atmiņai, atbalsta attiecību uzlabošanu ar Krieviju.

"Tomēr vienmēr, kad kaut kas notiek, piemēram, karš vai vēlēšanas austrumvācieši pārsvarā reaģē citādi nekā rietumvācieši. Tas saistīts ar viņu vēsturi," materiālā sniegts Halles-Vitenbergas universitātes jauno laiku vēstures profesora Zilkes Satukova viedoklis.

Rietumu karaspēku grupas radīšanas vēsture saistīta ar Vācijas pēckara iekārtas politisko un ekonomisko principu īstenošanu, ko izstrādāja sabiedrotās valstis. Pēc Otrā pasaules kara Vācijas teritorija saskaņā ar Deklarāciju par Vācijas sakāvi, tika sadalīta četrās okupācijas zonās: padomju, amerikāņu, angļu un franču. 1945.gada jūnijā okupācijas režīma īstenošanai padomju zonā daļa bruņoto spēku no 1. un 2. Baltkrievijas, kā arī 1. Ukrainas frontes sastāva tika apvienoti Padomju okupācijas spēku grupā Vācijā.

KF prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Pēc VDR dibināšanas (1949.gads) šī grupa atbilstoši Ģenerālštāba direktīvai no 1954.gada 26.marta tika nosaukta par Padomju bruņoto spēku grupu Vācijā. 70.-80. gados tā bija cīņasspējīgākā Padomju armijas operatīvi stratēģiskā grupa, paredzēta galveno uzdevumu risināšanai Varšavas līguma dalībvalstu Apvienoto bruņoto spēku operācijās. 1989.gada jūnijā tika pārdēvēta par Rietumu karaspēka grupu.

1990.gada septembrī VFR kanclers Helmuts Kols un PSRS prezidents Mihails Gorbačovs parakstīja līgumu, kas paredzēja visu Vācijas teritorijā dislocēto padomju spēku izvešanu līdz 1994.gadam. Pēc PSRS sabrukuma ar Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina dekrētu no 1992.gada 4.marta RKG pārgāja Krievijas Federācijas jurisdikcijā, kas uzņēmās pienākumu turpināt karaspēka izvešanu. Tā tika noslēgta 1994.gada 31.augustā.

53
Tagi:
Vācija, PSRS
Pēc temata
Kārtējais Latvijas AM izlēciens: "padomju karaspēki neatbrīvoja Rīgu no vāciešiem"
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, foto no arhīva

Latvijas ĀM vadītājs komentēja jautājumu par vēstnieka atsaukšanu no Minskas

5
(atjaunots 14:08 28.09.2020)
ES valstu vēstnieki Baltkrievijā var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Situāciju Baltkrievijā var atrisināt tikai tās iedzīvotāji, ir jāizslēdz iejaukšanās no ārpasaules, paziņoja Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs. Tāpat viņš paziņoja, ka Rīga neatsauks savu vēstnieku no Minskas.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Notikumi Baltkrievijā ir nonākuši līdz stadijai, kas šaha spēlē tiek dēvēta par patu, kas nozīmē, ka neviens vairs nevar uzvarēt, taču arī zaudēt pagaidām nevēlas. No vienas puses, protesti nerimstas, no otras puses, varas vertikāle vēl nav sākusi kustēties, paziņoja Latvijas Televīzijas ēterā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa sacītā, ES un starptautiskās sabiedrības galvenais uzdevums ir sniegt maksimālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem, neiejaucoties valsts iekšlietās.

"Lai kā mums varbūt dažreiz gribētos emocionāli kaut kā vēl vairāk atbalstīt, vēl vairāk izdarīt, šo situāciju reāli var atrisināt tikai baltkrievi paši, vēlams, bez iejaukšanās no ārpuses, vienalga, vai tā būtu Krievija vai kāds cits spēlētājs," sacīja Rinkēvičs.

Viņš piebilda, ka Rīga negrasās atsaukt savu vēstnieku Minskā, jo vēstnieki var spēlēt svarīgu lomu, aizstāvot pilsoņu intereses un tiekoties ar vietējās opozīcijas pārstāvjiem. " Tiem, kas varbūt domā, ka šobrīd vislabākais būtu atsaukt vēstnieku, lai izrādītu vēl vienu simbolisku žestu, es teiktu, ka no politiska un praktiska viedokļa tā būtu ļoti nepareiza rīcība. ES dalībvalstu vēstniekiem būtu jāuzturas Minskā, ar savu rīcību praktiski demonstrējot nostāju, nevis sēžot katram savā galvaspilsētā un neko vairs nespējot izdarīt," sacīja Rinkēvičs.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.

Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.

Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

5
Tagi:
vēstnieks, Baltkrievija, Latvija, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā

28
(atjaunots 14:40 26.09.2020)
Vairāku iemeslu dēļ ASV līderim būs grūti atkārtot savus 2016. gadā gūtos panākumus, uzskata eksperts Sergejs Sudakovs.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps nolēma neatbildēt uz jautājumu, vai viņš var garantēt mierīgu varas nodošanu valstī saskaņā ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pie tam amerikāņu līderis nešaubās par savu uzvaru.

Iepriekš viņš paziņoja, ka varētu neatzīt vēlēšanu rezultātus sakāves gadījumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Intervijā radio Sputnik Militāro Zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka ASV veidojas neparasta situācija, kas rada valstī aizvien lielāku plaisu.

"Sākumā demokrāti un republikāņi izmantoja savstarpējus draudus, tagad Tramps ir pārkāpis visas robežas. Viņš ir gatavs vienkārši pieteikt karu un teikt: "Ja es nevaru tikt pārvēlēts, es tik un tā palikšu ASV prezidents, jo es neticu to vēlēšanu leģitimitātei, kas notiks, ka uzvarēs demokrāti." Iznāk, ka Tramps tagad vienkāršiem vārdiem apgalvo, ka ir gatavs otrajam pilsoņu karam ASV, ja viņu neatbalstīs, ja viņam liks šķēršļus ar mērķi soli pa solim attālināt viņa prezidentūru," konstatēja eksperts.

Sudakovs uzskata, ka Trampam ir tīri labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai arī sociologu viedoklis ir citāds.

"Tagad, domāju, būs diezgan grūti atkārtot to, kas bija paveikts 2016. gadā, ņemot vērā pandēmiju, ekonomisko lejupslīdi Amerikā, tagadējo milzīgo parādu, krīzi, kas nāk kopā ar hipotekāro krīzi. Taču tādus izteikumus, kā atļāvies Tramps, teikt nevajadzētu. Lieta tāda, ka sabiedrība ir pārāk sakaitēta. Šīsdienas paziņojumā, varētu teikt, lasiet starp rindām: ja nebūs taisnīgu vēlēšanu un es nepalikšu prezidenta postenī, cilvēki izies ielās, - un tas būs asiņains slaktiņš," piebilda politologs.

28
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Tramps
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus