PSRS karogs, Ļeņina krūšutēls un Latvijas PSR karogs

Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu

64
(atjaunots 16:03 15.05.2020)
Kā mēģinājumi aprēķināt zaudējumus, ko nesusi dzīve PSRS sastāvā sabalsojas ar reālitāti, kāpēc "padomju okupācijas" idejas uzspiešana kaitē pašai Latvijai un kāpēc latviešu elite vēlas turpināt tādus kolektīvās pašiedvesmas seansos.

14. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Latvija bija PSRS donors, un atdeva kopējā budžetā 48% no saviem ienākumiem. Tiesa, viņš tā arī nav sniedzis savu aplēšu skaidru pamatojumu. Tas vēlreiz norāda, ka aiz viņa izteikumiem slēpjas politiskie motīvi – vēlme atbalstīt tādus latviešu vēlētāju uzskatus, lai viņi nemeklētu alternatīvu informāciju, kas neatbilst oficiālajai doktrīnai.

Nacionālā izklaide

Latvijas amatpersonas periodiski klāsta, kā Latvija ekonomiski cietusi, būdama PSRS sastāvā, un runā par nepieciešamību saņemt kompensāciju no Krievijas. Bijušais diplomāts un vēsturnieks Vladimirs Simindejs atgādināja, ka tādas runas klīst jau aptuveni trīsdesmit gadus – pirmie politiski motivēti izteikumi par šo tēmu parādījās jau Tautas frontes laikā 1990. gadā.

"Tolaik tika izdota brošūra latviešu un krievu valodā, kur tāpat, kā tieslietu ministrs Jānis Bordāns mēģināja pierādīt, "kurš kam un cik ir parādā". Tomēr bija ņemts diezgan šaurs norēķinu sektors, kurš neatklāja patiesās saimnieciskās un ekonomiskās attiecības starp Latvijas PSR, centru un citām Savienības republikām," atzīmēja Simindejs. Viņš tādus aprēķinus nosauca par "nacionālo izklaidi".

Tiesa, 2005. gadā Saeimas uzdevumā tika izveidota zaudējumu skaitīšanas komisija, kas saskaitīja 200 miljardus latu. 2009. gadā komisiju slēdza, bet 2013. gada nogalē tika pieņemts lēmums atjaunot tās darbību. Komisijas locekļi aizrautīgi atkal ķērās pie lietas, steigšus paziņojot, ka Latvijas Padomju Savienības Latvijai nodarītie kopējie zaudējumi provizoriski pārsniedz 300 miljardus eiro.

Tiesa, 2016. gadā sniegtā gala atzinumā komisija tomēr ir apvaldījusi savu apetīti un apstājusies uz summas 185 miljardu eiro apmērā. Pēc komisijas locekļu secinājumiem, līdz 1940. gadam Latvijas ekonomika bijusi viena no attīstītākajām Eiropā, un, ja tā nebūtu pievienota PSRS, tad varētu attīstīties tikpat veiksmīgi kā Somija. Nosauktais skaitlis ir IKP, ko Latvija nav saņēmusi salīdzinājumā ar Somijas IKP.

Dzīve sapņu pasaulē

Tēzi par to, ka Latvija varētu doties pa Somijas ceļu, jau 1990. gadā publicēja ekonomikas zinātņu doktors, profesors Modris Šmulders brošūrā "Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības", uz ko vēlāk bieži atsauksies komisijas locekļi. Tiesa, Šmulders savā brošūrā ņem vērā IKP datus tikai no 1925. līdz 1934. gadam, bez pēdējiem sešiem neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas gadiem, jo šajā laikā dzīves līmenis Somijā ievērojami pārsniedza Latviju.

Interesanti, ka viens no komisijas locekļiem Jānis Kalniņš savos darbos arī norādīja uz Šmuldera tēzes nevērtību, atzīmējot, ka 30. gados Somija ir sasniegusi augstākas attīstības tempus nekā Latvija. Diemžēl komisijas izdotajās grāmatās Kalniņa aprēķini netiek sniegti, lai gan viņa dati nepārprotami norāda, ka apgalvojumi par Latvijas un Somijas pirmskara ekonomiskā modeļa līdzību nav korekti.

Līdzīgs viedoklis ir arī Simindejam - viņš uzskata, ka nav pamatu runāt par to, ka Latvija noteikti dzīvotu kā Somija vai arī labāk.

"Tas viss atgādina zīlēšanu kafijas biezumos, neņemot vērā politiskos, militāros, politiskos un sociālekonomiskos faktorus. Tāpēc neuzskatu tādus pieņēmumus par absolūtu patiesību. Drīzāk man šķiet, tie ir sapņi – noteiktas personas vēlas, lai tā būtu," stāsta vēsturnieks.

Kurš kuru dotēja?

Spriežot par to, vai Latvija varētu būt PSRS donors, Simindejs norāda: tādam apgalvojumam nav pamata un piedāvā paskatīties uz dzīves līmeņa izmaiņām republikā.

"Domāju, ka kopumā var salīdzināt datus par dzīves līmeni, kuri viennozīmīgi liecina, ka šis rādītājs Latvijā ir ievērojami pieaudzis: 1989. gadā tā dzīvoja acīmredzami labāk nekā 1946. vai 1965. gadā. Un tas ir ne tikai Latvijas PSR, bet arī Savienības centra nopelns," viņš uzsvēra.

Simindejam piekrīt arī cits vēsturnieks Viktors Guščins, kurš pievērsa uzmanību faktam, ka preču patēriņa un ražošanas attiecība neliecināja par labu Latvijai.

"Pēc 1990. gada datiem, Latvija uz vienu iedzīvotāju ir ražojusi preces par kopējo summu 16,5 tūkstošu ASV dolāru apmērā, turklāt patērēja preces par kopējo summu 26,9 tūkst. ASV dolāru apmērā. Tas ir, Padomju Savienība pievienoja Latvijas PSR kopējam budžetam 10,4 tūkstošus ASV dolāru uz katru iedzīvotāju," viņš norādīja.

"No šī viedokļa, — Guščins turpina, — apgalvot, ka Latvija bija PSRS donors, vispār nenākas. Un šīs zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbībai ir nevis zinātnisks, bet vienīgi politisks raksturs, tāpat kā visai tā saucamai teorijai par Latvijas okupāciju piecdesmit pēckara gadu laikā. Tā pasliktina attiecības ar Krieviju, tātad kaitē neatkarīgās Latvijas valsts interesēm."

Kolektīvā pašiedvesma

Līdzīgs uzskats ir arī partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam. Viņš domā, ka "drudžaina procentu aprēķināšana norāda, cik maz par sevi pārliecināti ir cilvēki, kuri pūlas diskutēt par šo tēmu."

"Ar šo "žonglēšanu" ar cipariem viņi cenšas kaut ko pierādīt, lai gan nevar piemērot pašreizējās ekonomikas realitāti tiem laikiem. (…) Daudzas lietas, ko Latvija piegādāja kopējā tirgū, gūstot peļņu, tika ražotas, pateicoties zemām energonesēju cenām, kas tika piegādāti no citām Savienības republikām, pārsvarā no KPFSR," uzsver politiķis.

Runājot par to, kāda iemesla dēļ varasvīri nāk klajā ar tādiem izteikumiem, Mitrofanovs norādīja, ka tas tiek darīts speciāli, lai atbalstītu latviešu vēlētāju pārliecību: ceļš, kādā iet valsts, izraudzīts pareizi.

"Tā ir kolektīva terapija, lai latviešu iedzīvotājiem nebūtu šaubu par izvēles pareizību. Nebeidzami jāliek atkārtot, ka Padomju Savienībā bija slikti, ka latvieši pēkšņi nenostātos Krievijas un savu krievvalodīgo līdzpilsoņu pusē," viņš paziņoja.

Pēc viņa domām, tamlīdzīga pārliecība tiek iedvesta arī tāpēc, lai latvieši nemeklētu alternatīvu informāciju un neveidotu no meinstrīma atšķirīgu paradigmu.

"Latviešu auditorija ir "visēdāja", un patērē to informāciju, ko atradīs. Lai tā atteiktos no "nepareiziem" uzskatiem, tā ir jātur stingros ideoloģiskajos rāmjos. Tāpēc tiek praktizētas kolektīvās mantras par briesmīgo dzīvi Padomju Savienībā pastāvīgi, līdz pašiedvesmai," rezumēja Mitrofanovs.
64
Tagi:
Latvija, PSRS, kompensācija, okupācija
Pēc temata
ASV Valsts departaments publicēja paziņojumu par PSRS Baltijas valstu "okupāciju"
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Koronavīruss Latvijā nav iemesls izmest no prāta "okupāciju"
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

63
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

63
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

73
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

73
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

0
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

0
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī