PSRS karogs, Ļeņina krūšutēls un Latvijas PSR karogs

Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu

56
(atjaunots 16:03 15.05.2020)
Kā mēģinājumi aprēķināt zaudējumus, ko nesusi dzīve PSRS sastāvā sabalsojas ar reālitāti, kāpēc "padomju okupācijas" idejas uzspiešana kaitē pašai Latvijai un kāpēc latviešu elite vēlas turpināt tādus kolektīvās pašiedvesmas seansos.

14. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Latvija bija PSRS donors, un atdeva kopējā budžetā 48% no saviem ienākumiem. Tiesa, viņš tā arī nav sniedzis savu aplēšu skaidru pamatojumu. Tas vēlreiz norāda, ka aiz viņa izteikumiem slēpjas politiskie motīvi – vēlme atbalstīt tādus latviešu vēlētāju uzskatus, lai viņi nemeklētu alternatīvu informāciju, kas neatbilst oficiālajai doktrīnai.

Nacionālā izklaide

Latvijas amatpersonas periodiski klāsta, kā Latvija ekonomiski cietusi, būdama PSRS sastāvā, un runā par nepieciešamību saņemt kompensāciju no Krievijas. Bijušais diplomāts un vēsturnieks Vladimirs Simindejs atgādināja, ka tādas runas klīst jau aptuveni trīsdesmit gadus – pirmie politiski motivēti izteikumi par šo tēmu parādījās jau Tautas frontes laikā 1990. gadā.

"Tolaik tika izdota brošūra latviešu un krievu valodā, kur tāpat, kā tieslietu ministrs Jānis Bordāns mēģināja pierādīt, "kurš kam un cik ir parādā". Tomēr bija ņemts diezgan šaurs norēķinu sektors, kurš neatklāja patiesās saimnieciskās un ekonomiskās attiecības starp Latvijas PSR, centru un citām Savienības republikām," atzīmēja Simindejs. Viņš tādus aprēķinus nosauca par "nacionālo izklaidi".

Tiesa, 2005. gadā Saeimas uzdevumā tika izveidota zaudējumu skaitīšanas komisija, kas saskaitīja 200 miljardus latu. 2009. gadā komisiju slēdza, bet 2013. gada nogalē tika pieņemts lēmums atjaunot tās darbību. Komisijas locekļi aizrautīgi atkal ķērās pie lietas, steigšus paziņojot, ka Latvijas Padomju Savienības Latvijai nodarītie kopējie zaudējumi provizoriski pārsniedz 300 miljardus eiro.

Tiesa, 2016. gadā sniegtā gala atzinumā komisija tomēr ir apvaldījusi savu apetīti un apstājusies uz summas 185 miljardu eiro apmērā. Pēc komisijas locekļu secinājumiem, līdz 1940. gadam Latvijas ekonomika bijusi viena no attīstītākajām Eiropā, un, ja tā nebūtu pievienota PSRS, tad varētu attīstīties tikpat veiksmīgi kā Somija. Nosauktais skaitlis ir IKP, ko Latvija nav saņēmusi salīdzinājumā ar Somijas IKP.

Dzīve sapņu pasaulē

Tēzi par to, ka Latvija varētu doties pa Somijas ceļu, jau 1990. gadā publicēja ekonomikas zinātņu doktors, profesors Modris Šmulders brošūrā "Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības", uz ko vēlāk bieži atsauksies komisijas locekļi. Tiesa, Šmulders savā brošūrā ņem vērā IKP datus tikai no 1925. līdz 1934. gadam, bez pēdējiem sešiem neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas gadiem, jo šajā laikā dzīves līmenis Somijā ievērojami pārsniedza Latviju.

Interesanti, ka viens no komisijas locekļiem Jānis Kalniņš savos darbos arī norādīja uz Šmuldera tēzes nevērtību, atzīmējot, ka 30. gados Somija ir sasniegusi augstākas attīstības tempus nekā Latvija. Diemžēl komisijas izdotajās grāmatās Kalniņa aprēķini netiek sniegti, lai gan viņa dati nepārprotami norāda, ka apgalvojumi par Latvijas un Somijas pirmskara ekonomiskā modeļa līdzību nav korekti.

Līdzīgs viedoklis ir arī Simindejam - viņš uzskata, ka nav pamatu runāt par to, ka Latvija noteikti dzīvotu kā Somija vai arī labāk.

"Tas viss atgādina zīlēšanu kafijas biezumos, neņemot vērā politiskos, militāros, politiskos un sociālekonomiskos faktorus. Tāpēc neuzskatu tādus pieņēmumus par absolūtu patiesību. Drīzāk man šķiet, tie ir sapņi – noteiktas personas vēlas, lai tā būtu," stāsta vēsturnieks.

Kurš kuru dotēja?

Spriežot par to, vai Latvija varētu būt PSRS donors, Simindejs norāda: tādam apgalvojumam nav pamata un piedāvā paskatīties uz dzīves līmeņa izmaiņām republikā.

"Domāju, ka kopumā var salīdzināt datus par dzīves līmeni, kuri viennozīmīgi liecina, ka šis rādītājs Latvijā ir ievērojami pieaudzis: 1989. gadā tā dzīvoja acīmredzami labāk nekā 1946. vai 1965. gadā. Un tas ir ne tikai Latvijas PSR, bet arī Savienības centra nopelns," viņš uzsvēra.

Simindejam piekrīt arī cits vēsturnieks Viktors Guščins, kurš pievērsa uzmanību faktam, ka preču patēriņa un ražošanas attiecība neliecināja par labu Latvijai.

"Pēc 1990. gada datiem, Latvija uz vienu iedzīvotāju ir ražojusi preces par kopējo summu 16,5 tūkstošu ASV dolāru apmērā, turklāt patērēja preces par kopējo summu 26,9 tūkst. ASV dolāru apmērā. Tas ir, Padomju Savienība pievienoja Latvijas PSR kopējam budžetam 10,4 tūkstošus ASV dolāru uz katru iedzīvotāju," viņš norādīja.

"No šī viedokļa, — Guščins turpina, — apgalvot, ka Latvija bija PSRS donors, vispār nenākas. Un šīs zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbībai ir nevis zinātnisks, bet vienīgi politisks raksturs, tāpat kā visai tā saucamai teorijai par Latvijas okupāciju piecdesmit pēckara gadu laikā. Tā pasliktina attiecības ar Krieviju, tātad kaitē neatkarīgās Latvijas valsts interesēm."

Kolektīvā pašiedvesma

Līdzīgs uzskats ir arī partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam. Viņš domā, ka "drudžaina procentu aprēķināšana norāda, cik maz par sevi pārliecināti ir cilvēki, kuri pūlas diskutēt par šo tēmu."

"Ar šo "žonglēšanu" ar cipariem viņi cenšas kaut ko pierādīt, lai gan nevar piemērot pašreizējās ekonomikas realitāti tiem laikiem. (…) Daudzas lietas, ko Latvija piegādāja kopējā tirgū, gūstot peļņu, tika ražotas, pateicoties zemām energonesēju cenām, kas tika piegādāti no citām Savienības republikām, pārsvarā no KPFSR," uzsver politiķis.

Runājot par to, kāda iemesla dēļ varasvīri nāk klajā ar tādiem izteikumiem, Mitrofanovs norādīja, ka tas tiek darīts speciāli, lai atbalstītu latviešu vēlētāju pārliecību: ceļš, kādā iet valsts, izraudzīts pareizi.

"Tā ir kolektīva terapija, lai latviešu iedzīvotājiem nebūtu šaubu par izvēles pareizību. Nebeidzami jāliek atkārtot, ka Padomju Savienībā bija slikti, ka latvieši pēkšņi nenostātos Krievijas un savu krievvalodīgo līdzpilsoņu pusē," viņš paziņoja.

Pēc viņa domām, tamlīdzīga pārliecība tiek iedvesta arī tāpēc, lai latvieši nemeklētu alternatīvu informāciju un neveidotu no meinstrīma atšķirīgu paradigmu.

"Latviešu auditorija ir "visēdāja", un patērē to informāciju, ko atradīs. Lai tā atteiktos no "nepareiziem" uzskatiem, tā ir jātur stingros ideoloģiskajos rāmjos. Tāpēc tiek praktizētas kolektīvās mantras par briesmīgo dzīvi Padomju Savienībā pastāvīgi, līdz pašiedvesmai," rezumēja Mitrofanovs.
56
Tagi:
Latvija, PSRS, kompensācija, okupācija
Pēc temata
ASV Valsts departaments publicēja paziņojumu par PSRS Baltijas valstu "okupāciju"
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Koronavīruss Latvijā nav iemesls izmest no prāta "okupāciju"
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
Angela Merkele un Donalds Tramps, foto no arhīva

Vācijas kanclere sūdzas par grūtībām sadarbībā ar ASV

13
(atjaunots 12:17 29.05.2020)
Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Eiropas Savienības sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā to vēlētos ES, taču transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas ārpolitikas pamats, paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas svarīgākais partneris ir ASV. Es saprotu, ka sadarbība ar ASV veidojas sarežģītāk, nekā mēs vēlētos. Tas attiecas uz klimatisko un tirdzniecības politiku, kā arī jautājumu par starptautisko organizāciju lomu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju," norādīja Merkele, uzstājoties Konrāda Adenauera fonda pasākumā, iepazīstinot ar Vācijas mērķiem gaidāmajā prezidentūrā ES.

Tomēr, viņa atzīmēja, ka transatlantiskās attiecības, sadarbība un savienība ar ASV un NATO ir valsts ārpolitikas un drošības politikas centrālais un nesošais balsts. Kanclere piebilda, ka "ne tikai šo attiecību saglabāšana, bet arī nostiprināšana ir mūsu nacionālajās un Eiropas interesēs".

Pēc viņas vārdiem, starptautiskās kārtības, miera un stabilitātes aspektā, kā arī svarīgāko izaicinājumu pārvarēšanā Eiropa un ASV ir atkarīgas viena no otras.

"Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropa nav neitrāla. Eiropa ir politisko Rietumu daļa. Ja Eiropa vēlas saglabāt sevi un savas vērtības šajā pasaulē – mēs to vēlamies, un tas ir jāpaveic, - mums tas izdosies, kad mēs saņemsim savu likteni savās rokās, taču rīkosimies arī kā uzticami Rietumu interešu un vērtību apvienības partneri. Tā ir vienota veseluma daļa, vienas medaļas divas puses," piebilda Merkele.

13
Tagi:
ASV, Vācija, Merkele, NATO
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Pati tumšākā stunda: pasaules līderi parādījuši savu nekompetenci
Eiropa izmetīs no prāta: eksperts komentē skandālu ap CIP totālo spiegošanu
Politologs: Merkeles vizīte Maskavā parādīja Krievijas patieso nozīmi pasaulē
Rokasspiedieni, "Megxit" un mazliet krieviski: Berlīnē tikušies līderi
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins, foto no arhīva

Jaunā "ļaunuma impērija": profesors pastāstīja, ar ko Ķīna aizkaitinājusi ASV

36
(atjaunots 14:42 28.05.2020)
Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. ĶTR un ASV attiecību krasā saasināšanās notikusi koronavīrusa pandēmijas fonā, abu valstu valdības nākušas klajā ar skarbiem paziņojumiem. Vašingtona apsūdz Ķīnu par nespēju apturēt koronavīrusa izplatīšanos, faktu slēpšanu un aizkavētu reakciju. Savukārt Ķīna uzskata, ka ASV tīšām cenšas nepieļaut abu valstu tirdzniecības darījuma izpildi.

Ķīnas un ASV attiecību saasināšanās iemesli ir dziļi, kompleksi un sistemātiski, paziņoja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta un Ekonomikas augstskolas profesors, vēstures zinātņu doktors Sergejs Luzjaņins videokonferences laikā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

"Viens no redzamajiem iemesliem ir ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu cerības, mēģinājums izmantot Ķīnu iekšējā elektorālajā cīņā. Pamata iemesli saistīti ar Vašingtonas un Pekinas ģeopolitisko sāncensību. Ķīna pirmā atbrīvojās no koronavīrusa pandēmijas un pirmā atjauno ekonomiku. Tas kļuvis par vēl vienu aizkaitinājuma faktoru ASV," atzīmēja Luzjaņins.

Eksperts uzskata, ka pandēmija saasinājusi vecās abpusējās pretrunas, kas iezīmējās jau valstu tirdznieciski ekonomiskās sadursmes ietvaros.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Toreiz vija tehnoloģiskās pretrunas, kas saistītas ar tirdzniecības darījumu un savstarpējiem kompromisiem. Šodien Vašingtona paceļ tās augstākā un bīstamākā līmenī, papildina ar vērtību un civilizācijas idejām, apsūdzot visā Pekinu un Ķīnas Komunistisko partiju. Tāpat kā savulaik Reigans nosauca Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju", tāpat arī šodien Tramps cenšas aprakstīt Ķīnu kā valsti, kur viss ir šausmīgs – gan politika, gan ekonomika, gan vērtības. Tās ir kompleksais amerikāņu vēstījums, absolūti nepamatots, taču ļoti bīstams," uzsvēra Luzjaņins.

Profesors atzīmēja, ka Trampa vēstījums rada milzu draudus pasaulei.

"Vašingtonas un Pekinas konfrontācija nav izdevīga ne pasaulei, ne Krievijai – kā Ķīnas stratēģiskajam partnerim. Protams, KF un ĶTR izmantos visus iespējamos instrumentus, lai stabilizētu situāciju, taču jāpatur prātā, ka ASV un Ķīnas konflikts attīstās... Pie tam Tramps cenšas norādīt, ka pastāv kaut kāda vienota pret Ķīnu vērsta fronte, kuras patiesībā nav un nebūs. Bloku sistēma atkāpjas pagātnē un pat ASV tuvas valstis nevēlas, lai tās ievilktu šajās pretrunās," paskaidroja Luzjaņins.

Marta beigās Ķīnas valdība informēja, ka koronavīrusa epidēmija valstī ir beigusies, fiksēti 84 102 infekcijas gadījumi, no kuriem 4638 beigušies letāli. ASV ieņem pirmo vietu pasaulē saslimušo (1 662 768 cilvēki) un mirušo (98 223) skaita ziņā. Koronavīrusa epidēmija, kas gada sākumā izplatījās no Ķīnas, aptvērusi gandrīz visu pasauli, fiksēti vairāk nekā 5,5 miljoni inficēto, no kuriem gandrīz 347 tūkstoši ir miruši, vairāk nekā 2,2 miljoni – izveseļojušies.

36
Tagi:
ekonomika, pandēmija, koronavīruss, ASV, Ķīna
Pēc temata
Mediji: Rietumu specdienesti apsūdz Ķīnu par svarīgu faktu iznīcināšanu
AP: Ķīna slēpusi datus par koronavīrusu, lai palielinātu medikamentu krājumus
Le Monde žurnālisti pareģo: ASV zaudēs līdera pozīcijas pandēmijas rezultātā
Donalds Tramps izvirzījis ultimātu PVO
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju