PSRS karogs, Ļeņina krūšutēls un Latvijas PSR karogs

Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu

58
(atjaunots 16:03 15.05.2020)
Kā mēģinājumi aprēķināt zaudējumus, ko nesusi dzīve PSRS sastāvā sabalsojas ar reālitāti, kāpēc "padomju okupācijas" idejas uzspiešana kaitē pašai Latvijai un kāpēc latviešu elite vēlas turpināt tādus kolektīvās pašiedvesmas seansos.

14. maijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Latvija bija PSRS donors, un atdeva kopējā budžetā 48% no saviem ienākumiem. Tiesa, viņš tā arī nav sniedzis savu aplēšu skaidru pamatojumu. Tas vēlreiz norāda, ka aiz viņa izteikumiem slēpjas politiskie motīvi – vēlme atbalstīt tādus latviešu vēlētāju uzskatus, lai viņi nemeklētu alternatīvu informāciju, kas neatbilst oficiālajai doktrīnai.

Nacionālā izklaide

Latvijas amatpersonas periodiski klāsta, kā Latvija ekonomiski cietusi, būdama PSRS sastāvā, un runā par nepieciešamību saņemt kompensāciju no Krievijas. Bijušais diplomāts un vēsturnieks Vladimirs Simindejs atgādināja, ka tādas runas klīst jau aptuveni trīsdesmit gadus – pirmie politiski motivēti izteikumi par šo tēmu parādījās jau Tautas frontes laikā 1990. gadā.

"Tolaik tika izdota brošūra latviešu un krievu valodā, kur tāpat, kā tieslietu ministrs Jānis Bordāns mēģināja pierādīt, "kurš kam un cik ir parādā". Tomēr bija ņemts diezgan šaurs norēķinu sektors, kurš neatklāja patiesās saimnieciskās un ekonomiskās attiecības starp Latvijas PSR, centru un citām Savienības republikām," atzīmēja Simindejs. Viņš tādus aprēķinus nosauca par "nacionālo izklaidi".

Tiesa, 2005. gadā Saeimas uzdevumā tika izveidota zaudējumu skaitīšanas komisija, kas saskaitīja 200 miljardus latu. 2009. gadā komisiju slēdza, bet 2013. gada nogalē tika pieņemts lēmums atjaunot tās darbību. Komisijas locekļi aizrautīgi atkal ķērās pie lietas, steigšus paziņojot, ka Latvijas Padomju Savienības Latvijai nodarītie kopējie zaudējumi provizoriski pārsniedz 300 miljardus eiro.

Tiesa, 2016. gadā sniegtā gala atzinumā komisija tomēr ir apvaldījusi savu apetīti un apstājusies uz summas 185 miljardu eiro apmērā. Pēc komisijas locekļu secinājumiem, līdz 1940. gadam Latvijas ekonomika bijusi viena no attīstītākajām Eiropā, un, ja tā nebūtu pievienota PSRS, tad varētu attīstīties tikpat veiksmīgi kā Somija. Nosauktais skaitlis ir IKP, ko Latvija nav saņēmusi salīdzinājumā ar Somijas IKP.

Dzīve sapņu pasaulē

Tēzi par to, ka Latvija varētu doties pa Somijas ceļu, jau 1990. gadā publicēja ekonomikas zinātņu doktors, profesors Modris Šmulders brošūrā "Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības", uz ko vēlāk bieži atsauksies komisijas locekļi. Tiesa, Šmulders savā brošūrā ņem vērā IKP datus tikai no 1925. līdz 1934. gadam, bez pēdējiem sešiem neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas gadiem, jo šajā laikā dzīves līmenis Somijā ievērojami pārsniedza Latviju.

Interesanti, ka viens no komisijas locekļiem Jānis Kalniņš savos darbos arī norādīja uz Šmuldera tēzes nevērtību, atzīmējot, ka 30. gados Somija ir sasniegusi augstākas attīstības tempus nekā Latvija. Diemžēl komisijas izdotajās grāmatās Kalniņa aprēķini netiek sniegti, lai gan viņa dati nepārprotami norāda, ka apgalvojumi par Latvijas un Somijas pirmskara ekonomiskā modeļa līdzību nav korekti.

Līdzīgs viedoklis ir arī Simindejam - viņš uzskata, ka nav pamatu runāt par to, ka Latvija noteikti dzīvotu kā Somija vai arī labāk.

"Tas viss atgādina zīlēšanu kafijas biezumos, neņemot vērā politiskos, militāros, politiskos un sociālekonomiskos faktorus. Tāpēc neuzskatu tādus pieņēmumus par absolūtu patiesību. Drīzāk man šķiet, tie ir sapņi – noteiktas personas vēlas, lai tā būtu," stāsta vēsturnieks.

Kurš kuru dotēja?

Spriežot par to, vai Latvija varētu būt PSRS donors, Simindejs norāda: tādam apgalvojumam nav pamata un piedāvā paskatīties uz dzīves līmeņa izmaiņām republikā.

"Domāju, ka kopumā var salīdzināt datus par dzīves līmeni, kuri viennozīmīgi liecina, ka šis rādītājs Latvijā ir ievērojami pieaudzis: 1989. gadā tā dzīvoja acīmredzami labāk nekā 1946. vai 1965. gadā. Un tas ir ne tikai Latvijas PSR, bet arī Savienības centra nopelns," viņš uzsvēra.

Simindejam piekrīt arī cits vēsturnieks Viktors Guščins, kurš pievērsa uzmanību faktam, ka preču patēriņa un ražošanas attiecība neliecināja par labu Latvijai.

"Pēc 1990. gada datiem, Latvija uz vienu iedzīvotāju ir ražojusi preces par kopējo summu 16,5 tūkstošu ASV dolāru apmērā, turklāt patērēja preces par kopējo summu 26,9 tūkst. ASV dolāru apmērā. Tas ir, Padomju Savienība pievienoja Latvijas PSR kopējam budžetam 10,4 tūkstošus ASV dolāru uz katru iedzīvotāju," viņš norādīja.

"No šī viedokļa, — Guščins turpina, — apgalvot, ka Latvija bija PSRS donors, vispār nenākas. Un šīs zaudējumu aprēķināšanas komisijas darbībai ir nevis zinātnisks, bet vienīgi politisks raksturs, tāpat kā visai tā saucamai teorijai par Latvijas okupāciju piecdesmit pēckara gadu laikā. Tā pasliktina attiecības ar Krieviju, tātad kaitē neatkarīgās Latvijas valsts interesēm."

Kolektīvā pašiedvesma

Līdzīgs uzskats ir arī partijas "Latvijas Krievu savienība" līdzpriekšsēdētājam Miroslavam Mitrofanovam. Viņš domā, ka "drudžaina procentu aprēķināšana norāda, cik maz par sevi pārliecināti ir cilvēki, kuri pūlas diskutēt par šo tēmu."

"Ar šo "žonglēšanu" ar cipariem viņi cenšas kaut ko pierādīt, lai gan nevar piemērot pašreizējās ekonomikas realitāti tiem laikiem. (…) Daudzas lietas, ko Latvija piegādāja kopējā tirgū, gūstot peļņu, tika ražotas, pateicoties zemām energonesēju cenām, kas tika piegādāti no citām Savienības republikām, pārsvarā no KPFSR," uzsver politiķis.

Runājot par to, kāda iemesla dēļ varasvīri nāk klajā ar tādiem izteikumiem, Mitrofanovs norādīja, ka tas tiek darīts speciāli, lai atbalstītu latviešu vēlētāju pārliecību: ceļš, kādā iet valsts, izraudzīts pareizi.

"Tā ir kolektīva terapija, lai latviešu iedzīvotājiem nebūtu šaubu par izvēles pareizību. Nebeidzami jāliek atkārtot, ka Padomju Savienībā bija slikti, ka latvieši pēkšņi nenostātos Krievijas un savu krievvalodīgo līdzpilsoņu pusē," viņš paziņoja.

Pēc viņa domām, tamlīdzīga pārliecība tiek iedvesta arī tāpēc, lai latvieši nemeklētu alternatīvu informāciju un neveidotu no meinstrīma atšķirīgu paradigmu.

"Latviešu auditorija ir "visēdāja", un patērē to informāciju, ko atradīs. Lai tā atteiktos no "nepareiziem" uzskatiem, tā ir jātur stingros ideoloģiskajos rāmjos. Tāpēc tiek praktizētas kolektīvās mantras par briesmīgo dzīvi Padomju Savienībā pastāvīgi, līdz pašiedvesmai," rezumēja Mitrofanovs.
58
Tagi:
Latvija, PSRS, kompensācija, okupācija
Pēc temata
ASV Valsts departaments publicēja paziņojumu par PSRS Baltijas valstu "okupāciju"
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Koronavīruss Latvijā nav iemesls izmest no prāta "okupāciju"
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

19
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

19
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu
Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska , foto no arhīva

Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu

38
(atjaunots 10:00 11.08.2020)
Baltkrievijā vēlēšanu dienā un nākamajā dienā notika protesti, tajos piedalījās cilvēki, kuri nebija apmierināti ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, saskaņā ar kuriem uzvarēja esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta kandidāts Svetlana Tihanovska aizbrauca uz Lietuvu, paziņoja savā Twitter Baltijas republikas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs, vēsta Sputnik Lietuva.

"Svetlana Tihanovska ir drošībā. Viņa ir Lietuvā," teikts Lietuvas iestādes vadītāja publikācijā.

Aizritējušajā svētdienā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Kandidātu vidū bija esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko un Tihanovska. Drīz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un nacionālā exit poll rezultātu paziņošanas, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarēja Lukašenko, Minskā un citās Baltkrievijas lielākajās pilsētās sākās protesta akcijas.

Baltkrievijas kārtības sargi pielietoja gaismas un trokšņu granātas, ūdensmetējus un gumijas lodes. Situāciju izdevās stabilizēt.

Tomēr pirmdien protesti turpinājās, milicija veica aizturēšanas.

Saskaņā ar provizoriskajiem CVK datiem, Lukašenko ieguva 80,08%, Tihanovska – 10,09%, viņa ir otrajā vietā. Viņas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus. Saskaņā ar Tihanovskas komandas apgalvojumiem, iecirkņu dati visos republikas rajonos liecina, ka viņa esot ieguvusi 70-80%.

38
Tagi:
protesti, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Levits aicina atbrīvot Baltkrievijā arestētos protestu dalībniekus
Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

0
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

0
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība