ASV

ASV Valsts departaments publicēja paziņojumu par PSRS Baltijas valstu "okupāciju"

129
(atjaunots 22:30 11.05.2020)
Saskaņā ar Amerikas valsts sekretāra un dažu Eiropas ministru versiju, Baltijas valstis tika nelikumīgi "anektētas".

RĪGA, 9. maijs – Sputnik. ASV Valsts departaments Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienas gaidās publicējis savstarpēju paziņojumu, kurā teikts par nelikumīgu Padomju Savienības Baltijas valstu "okupāciju", vēsta Sputnik Lietuva.

Paziņojumu sastādījuši ASV valsts sekretārs un Baltijas valstu, Polijas, Bulgārijas, Čehijas, Ungārijas, Rumānijas un Slovākijas ārlietu ministri.

Paziņojumā tiek apgalvots, ka laikā, kad 1945. gada maijs pielika punktu Otrajam pasaules karam Eiropā, tas neatnesa brīvību visai Eiropai.

"Kontinenta centrālā un austrumu daļa palika komunistisko režīmu varā gandrīz 50 gadus. Baltiju nelikumīgi okupēja un anektēja, un Padomju Savienība izmantoja dzelzs varu pār citām nebrīvē turētajām nācijām, izmantojot apspiedošo militāro spēku, represijas un ideoloģisko kontroli," teikts dokumentā.

Tāpat dokumentā tiek atzīmēts, ka valstis kopīgi strādā pie spēcīgas un brīvas Eiropas izveidošanas.

"Nākotnei ir jābalstās uz vēstures faktiem un taisnīguma attiecībā uz totalitāro režīmu upuriem. Mēs esam gatavi dialogam ar visiem, kas ir ieinteresēts šo principu īstenošanā. Vēstures notikumu pārvaldīšana, kuri noveda pie Otrā pasaules kara un Eiropas sadalīšanas pēc kara, ir nožēlu raisošas vēstures falsifikācijas pūles," sacīts dokumentā.

Iepriekš Lietuvā tika sastādīta rezolūcija, kurā apgalvots, ka 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta starp nacistisko Vāciju un Padomju Savienību mērķis bija "iznīcināt Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valstiskumu".

Tāpat rezolūcijā tika nosodīta "dezinformācija" no Krievija puses attiecībā uz Molotova-Ribentropa pakta "attaisnošanu" un skanēja aicinājums Eiropas Parlamentam, citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu parlamentiem, starptautiskajām organizācijām "nesamierināties un kopīgiem spēkiem pretoties vēstures revizionismam un dezinformācijai" no Krievijas puses.

Taču VFR ĀM vadītājs Haiko Māss nosauca par "nekrietniem" centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, atgādinot, ka to iesāka tieši nacistiskā Vācija, savukārt centieni pārlikt vainu uz citām valstīm tikai un vienīgi sašķeļ Eiropu.

Tāpat viņš uzsvēra, ka tie, kas sēj šaubas un uzspiež citām tautām noziedznieka lomu, tie ceļ netaisnību upuriem un instrumentalizē vēsturi.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka Māsa vārdi novelk svītru zem centieniem kaut ko izskaidrot rietumu partneriem. Pēc viņas sacītā, daži no viņiem pat tādos piemiņas datumos cenšas sagrozīt vēsturi, nolikt priekšgalā politiskos mērķus un izvirza Krievijai savā melīgumā un liekulībā baisas pretenzijas.

Virzīšanās pie vēstures pārrakstīšanas

Pēc PSRS sabrukuma Baltijas varasiestādes regulāri rīko vajāšanas akcijas pret tiem, kas nepiekrīt šo valstu oficiālajai pozīcijai saistībā ar "padomju okupāciju". Tāpat Baltijas republiku vadība rosina rusofobisku politiku, pakļaujot sabiedriskai nosodīšanai tos, kas pozitīvi atsaucas par šo valstu padomju pagātni.

Krievija uzsvēra, ka Baltijas republikām nav tiesiska pamatojuma kaut ko pieprasīt, un nosauca viņu pretenzijas attiecībā uz "padomju okupāciju" par absurdām.

Tāpat Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS 1940. gadā nebija pretrunā ne ar vienu tā laika starptautisko tiesību pantu. Starp valstīm nenotika militārs konflikts, savukārt vietējās varasiestādes neaizliedza padomju karaspēkiem ienākt Baltijas republiku teritorijā un pauda acīmredzamu piekrišanu. Turklāt padomju periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā darbojās nacionālās varas iestādes.

Krievijas varasiestādes vairākas reizes paziņojušas, ka atsevišķas Eiropas valstis cenšas pārrakstīt vēsturi. Prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka KF ir pienākums nodrošināt patiesības saglabāšanu par Lielo Tēvijas karu un pretoties tās vēstures falsifikācijas centieniem.

129
Tagi:
okupācija, PSRS, Lielais Tēvijas karš
Pēc temata
"Mēs bijām naudas donori PSRS": Latvija izvēlēsies zaudējumu aprēķināšanas tehniku
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
"Mana dzīve dārgi izmaksās ienaidniekiem": kā snaipere Ērika Gaile medīja fašistus
Pirmais latvietis – PSRS varonis: kā Pols Armāns cīnījās ar fašistiem Eiropā
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

6
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

6
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

13
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

13
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu