Nacionālās apvienības deputāti

"Patiesā vēsture" Orvela stilā: Saeima pieņēma Uzvaras dienu nomelnojošu rezolūciju

107
(atjaunots 20:50 13.05.2020)
Latviešu nacionālisti uzstāj, ka Eiropa nebūs vienota, kamēr nepieņems viņu vēstures traktējumu, kur Otrā pasaules kara iemesls ir Molotova-Ribentropa pakts, bet padomju kareivji-atbrīvotāji ir "okupanti"; Saeimā bija daudz gribētāju izskaidrot šīs pozīcijas absurdumu.

RĪGA, 8. maijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Uzvaras dienas gaidās, kā jau bija gaidāms, Nacionālās apvienības deputāti "izvilka" cauri parlamentam kārtējo rezolūciju, kas ir veltīta Otrā pasaules kara beigām. Deputāti aicināja Eiropu "pareizi izprast 75. gadus vecus notikumus". Tiesa, rezolūciju Saeimā sagaidīja neviennozīmīgi.

Kā reiz Saeimā atzīmēja, periodiski, dažas reizes gadā Nacionālās apvienības deputāti iesniedz Saeimas apspriešanai kaut kādu dokumentu, kas saistīts ar Latvijas vēsturi. Ar realitāti tam parasti nav nekāda sakara. Tikpat maz kopīga tam ir ar centieniem kaut kādā veidā uzlabot sociālo vai ekonomisko dzīvi valstī. Vienīgais tā mērķis ir uzdzīt bailes un atgādināt Nacionālās apvienības vēlētājiem šī politiskā spēka pastāvēšanas jēgu.

Visas Eiropas labā…

Parasti šādu dokumentu parādīšanās ir saistīta ar kaut kādiem vēsturiskiem datumiem. Tā iznācis arī šoreiz. Vienlaikus pirms divām piemiņas dienām – oficiālā – 8. maija un neoficiālā, taču daudz plašāk atzīmētā – 9. maija – Nacionālā apvienība Ārlietu komisijā sagatavoja lēmuma projektu "Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē".

Šajā dokumentā tostarp atzīmēts: "Otrais pasaules karš bija postošākais konflikts Eiropas vēsturē, ko izraisīja nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 23. augusta Neuzbrukšanas līgums, dēvēts arī par Molotova-Ribentropa paktu, un tā slepenie protokoli, ar kuriem divi totalitārie režīmi sadalīja Eiropu savās ietekmes sfērās. (…)pēc nacistiskā režīma sakāves un Otrā pasaules kara beigām Eiropa tika sašķelta divās daļās ar atšķirīgiem likteņiem – kontinenta rietumu daļai miers atnesa galīgu atbrīvošanu no totalitārisma, bet Eiropas austrumu daļa ilgstoši palika komunistu režīma kontrolē…"

Dokumenta autori pauž nožēlu, ka "Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju". Dokumenta autoru uztraukumu raisa "Krievijas Federācijas centieni revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs". Līdz ar to tika izdarīts sekojošs secinājums: "Eiropa nevar būt vienota, kamēr tās vēsturiskā atmiņa ir sašķelta", tādēļ "jāveicina visaptverošs skatījums uz Eiropas vēsturi nolūkā nepieļaut totalitāru režīmu atdzimšanu, jāsargā visu Eiropas valstu suverenitāte un neatkarība, jāstiprina Eiropas un tās iedzīvotāju vienotība…".

Ārlietu komisijas vārdā uzstājās deputāts no Nacionālās apvienības Rihards Kols. Viņš atzīmēja tostarp, ka "Baltijas valstīm Otrā pasaules kara beigās nenozīmēja atbrīvošanu un uzvaru pār absolūto ļaunumu, bet gan neatkarības zaudēšanu un viena ļaunuma nomaiņu ar otru ļaunumu. Latvija, Lietuva un Igaunija bija vienīgās nāciju līgas sastāvā bijušās Eiropas valstis, kuru suverenitāte pēc Otrā pasaules kara tā arī netika atjaunota". Savas uzstāšanās beigās deputāts savienoja to visu ar mūsdienu reālijām: "Mūsdienu Latvijas sabiedrotie: NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis ir guvuši mācību no vēstures. Tādēļ šodien arī mēs neesam vieni. Miera saglabāšana ir mūsu pienākums kara un tirānijas upuru priekšā. Viņi mums ir atstājuši atmiņas, kas liek mums nodrošināt, lai šādi notikumi nekad neatkārtotos. Tāpēc mums ir jāatkārto, jāpārapstiprina un jāatgādina zināmais…"

Par savu vēstures procesu izpratni klātesošajiem pastāstīja deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Linda Ozola: "Visas trīs Baltijas republikas visā okupācijas periodā no sava budžeta ir dotējušas PSRS budžetu 30–48 procentu apmērā un Latvijā tie bija pat maksimums, respektīvi, 48 procenti. Un tikai mazāk nekā puse no šīm Baltijas dotācijām Maskava atgrieza investīciju un dotāciju veidā, bet izlietoja to represīvo iestāžu, pamatā represīvo iestāžu kā VDK, PSRS armija, vajadzībām."

Orvels un vēstures mācība

Rezolūcijas teksts un deputātu-iniciatoru paziņojumi nevarēja neizraisīt atbildes uzstāšanos. Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs savā runā skāra dažus Eiropas vēstures momentus: "Tagad es vēlos pieskarties tēmai par kopēju izpratni par kara vēsturi Eiropā. Problēma ir tāda, ka maz ticams, ka šāds vērtējums var būt, piemēram, no oficiālās Prāgas un no to trīs miljonu Sudetendeutschen pēctečiem, kuri pēc kara tika piespiedu kārtā izsūtīti no zemēm, kuras viņi apdzīvoja vismaz 1000 gadus. Sudetu vāciešu kultūra Bohēmijā un Morāvijā tika neatgriezeniski iznīcināta…"

Deputāts Didzis Šmits ironiski atzīmēja: "Un šajā sakarā, es domāju, varētu iet tālāk, varētu rosināt, ka vajag uzrakstīt Eiropā vienoto patiesās vēstures grāmatu, izskatīt šeit trijos lasījumos, pēc tam visos Eiropas parlamentos vienīgo patieso vēsturi, un par atkāpi un interpretāciju tās sodīt maksimāli bargi... Orvels uzrakstījis priekšā kā. "1984" precīzi apraksta, kā varētu tālāk iet."

Un atbildes kārtā uz JKP deputātes uzstāšanos: "Absurditāte arī šajā tekstā, kur es absolūti oponēju Lindai Ozolai, kura saka, ka Eiropa varbūt vienota tikai tad, ja viņai būs pilnīgi vienota izpratne aptuveni par vēsturi. Šis ir absurditātes tāds augstākais punkts, jo tāda izpratne vienota nebūs nekad ne starp valstīm, ne starp cilvēkiem. Es nerunāju par Latviju tikai, ja. Francūžiem Normandijā būs pilnīgi cita uztvere vēsturiskā notikumu, nekā tā, kas bija tiem, kas bija Korsikā. (…) Un patiesībā, ja mēs gribam par kaut ko vienoties gan valstu starpā, gan indivīdu starpā, tad labākais un efektīvākais veids, ir kā reize nolikt malā to, par ko mēs nevaram ne objektīvi, ne subjektīvi vienoties – par katra izpratni par vēsturiskajiem notikumiem, kuros mēs vairs nevaram atgriezties, ne viņus mainīt, ne mainīt viņu interpretāciju, ja."

Tautas uzmanība ir jānovērš

Aldis Gobzems izskaidroja rezolūcijas parādīšanās iemeslu Saeimas darba kārtībā: "Es domāju, ka visai loģiski, ka šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā ir šāds jautājums un loģiski tas ir tā iemesla dēļ – mēs šodien esam atteikuši mediķiem, atteikuši bērniem ar invaliditāti, atteikuši patentu maksātājiem, atteikuši uzņēmējiem un tādā garā. Mūsu valstī tranzīts ir beidzies. Mūsu valstī ostas ir tukšas. Un tāpēc ir loģiski, ka pēc šādiem darbiem, kad sabiedrībā sāk valdīt arvien lielāka neapmierinātība. (…)

Tad, protams, ir jāuzliek kaut kas dienaskārtībā ārpus kārtas. Jāuzliek par okupāciju, par to, ko mēs, kā mans kolēģis, iepriekšējais runātājs teica, mēs nevaram ne izmainīt, ne tas kaut ko šodienas apstākļos nozīmē, tad, kad Latvijā ir krīze. Un tas ir tas instruments, ar kuru ir strādāts pēdējos 30 gadus, tad, kad tiek, atvainojos, apzagta Latvijas tauta, vai netiek viņai palīdzēts, tiek uzlikts temats "Krievi nāk!", vai tiek uzlikts "Ļaunie kaimiņi", vai "Tie, kas nesaprot kaut ko Eiropā". (…)

Bet nu ir pienācis brīdis, kad cilvēki sāk atvērt acis un saprot, ka ar šādu bubuli neko nevar vairs panākt. Krievi jau sen ir atnākuši, un karš sen ir beidzies, ir paaudzes nomainījušās. Un šodienas apstākļos mums būs tāpat, gribat jūs to vai negribat, izmantojat dienesta stāvokli, vai neizmantojat, liekot šādus jautājumus dienaskārtībā, būs jāatgriežas pie tā, ka būs jāatbalsta mediķi, būs jāatbalsta bērni ar invaliditāti un būs jābeidz runāt skaistas runas par demogrāfiju, demokrātiju un visu pārējo, ko mēs paslēpjam zem vārdiem "vienlīdzība". Tas būs jāizmaina. Un šī divkosība, kas ir šajā ēkā, būs jāizbeidz. Cilvēkiem acis sāk atvērties arvien vairāk, un diemžēl vairs nestrādā tie instrumenti, ar kuriem jūs esat nodarbojušies pēdējos 30 gadus."

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzrunāja rezolūcijas autorus un aizstāvjus ar sekojošu repliku: "Visiem tiem, kas uzskata, kas nopietni uzskata, ka, ja nebūtu Molotova-Ribentropa pakta, tad nebūtu arī Otrā pasaules kara. Jūs ar šo tikai kaut ko komunicējat, nu, par to, ka Hitlers... viss, nu, nav parakstīts šis līgums, tad viss, viss, tās Hitlera un nacistiskās Vācijas ambīcijas pierimtu, teiktu: "Labi, viss, mums nekāds ne lebensraum(?)... nekas, mums nekur nav vajadzīgs. Ne no Lielbritānijas, ne no tur Krievijas, ne no kā."(…) Jūs ar šo tikai skaidri rādāt visiem, ka jūs ne tikai nezināt vēsturi, jūs to arī nesaprotat. (…)

Otra lieta. (…) Es domāju, ka katram krievvalodīgajam cilvēkam... vai nu tas... krievam, ukrainim, es domāju, arī daudziem latviešiem, ģimenē ir cilvēki, kas aktīvi piedalījās šajā Otrajā pasaules karā. Mans vecvectēvs karoja šajā karā, divreiz ievainots... Un jūs ziniet, visiem tiem, kas tagad piedāvā viņu un vairākus citus viņam līdzīgus cilvēkus pielīdzināt nacistiem, nu, šeit jums varu pateikt tikai vienu, kā pateica kolēģis Šmita kungs, ir lietas, par kurām mēs nevarēsim vienoties nekad. Nekad! Saprotiet mani? Tāpēc šeit nav nekāda mēģinājuma saliedēt cilvēkus mūsu valstī, Kola kungs. Es domāju, ka jūs to arī ļoti labi saprotat. Ar šo notiek tikai tieši pretējais. Un es domāju, ka tāds arī jūsu mērķis patiesībā."

Neraugoties uz to, rezolūcija tika pieņemta. Par nobalsoja 65 deputāti, pret balsoja 11. Atturējušos nebija.

107
Tagi:
Otrais pasaules karš, Saeima
Pēc temata
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
"Mana dzīve dārgi izmaksās ienaidniekiem": kā snaipere Ērika Gaile medīja fašistus
Saskaņas pārstāvji Andris Morozovs, Konstantins Čekušins, Anna Vladova un Sandris Bergmanis iesniedz sarakstus Rīgas domes vēlēšanām, foto no arhīva

Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā

8
(atjaunots 12:29 19.09.2020)
Pēc nākamajām parlamenta vēlēšanām "Saskaņas" frakcija Saeimā var kļūt ievērojami mazāka; kā tas ietekmēs partijas nākotni?

RĪGA, 19. septembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc piedzīvotās sakāves Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņa" saskārusies ar nopietnu iekšējo krīzi, kura pasliktinājusies pēc Saeimas deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanas no partijas, kuri kritiski izteikušies par tagadējo partijas kursu un pārmaiņu nepieciešamību.

Spriežot pēc visa, "Saskaņas" vadība nevēlas neko mainīt, kas liek aizdomāties par nākotni, kura sagaida šo partiju.

Pārmaiņu nepieciešamība

Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" tika izveidota 2010. gada aprīlī, apvienojot trīs politiskos spēkus: Egila Rutkovska Sociāldemokrātisko partiju, "Jauno centru", kuru vadīja Sergejs Dolgopolovs, kā arī Tautas saskaņas partiju, kuras līderis Jānis Urbanovičs ir vienīgais visu Latvijas Saeimu deputāts, sākot no 1995. gada. 2011. gada janvārī "Saskaņai" pievienojās Daugavpils Pilsētas partija ar Vitāliju Azareviču tās priekšgalā.

Partiju atbalsta pārsvarā krievvalodīgie vēlētāji. Pēdējo četru Saeimas sasaukumu garumā tā nemainīgi saņēma lielāko balsu skaitu, kas ļāva tai izveidot Saeimā vislielāko frakciju. Tiesa, citu politisko spēku nevēlēšanās veidot ar "Saskaņu" valdošo koalīciju dēļ, tā nemainīgi palika opozīcijā. Tikmēr galvaspilsētas pašvaldībā tā bija pie varas un pēdējo 10 gadu garumā veiksmīgi kontrolēja Rīgas domi.

Taču pēdējo gadu laikā partija atrodas nopietnā krīzē, tā saistīta ar korupcijas skandāliem galvaspilsētas pašvaldībā, kuri piespieda toreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu aiziet no Rīgas domes un balotēties Eiropas Parlamentā. Tāpat Ušakovs atteicās no partijas valdes priekšsēdētāja amata, kuru atkal ieņēma Jānis Urbanovičs, un nolēma nebalotēties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Saskaņas" saraksta priekšgalā, noliekot savā vietā jaunu un ne īpaši pazīstamu politiķi Konstantīnu Čekušinu.

Protams, ka šāda nomaiņa, kopā ar neskaidru priekšvēlēšanu reklāmu, nevairoja atbalstu partijai, bet gan, tieši pretēji, atstūma daudzus piekritējus. "Saskaņa" saņēma vēsturiski zemu balsu skaitu un zaudēja varu Rīgā. Sabiedriskā viedokļa aptaujas liecina, ka partija zaudē popularitāti arī visas Latvijas mērogā, kas acīmredzami norāda uz pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā Vjačeslava Dombrovska vārdi par to, ka Saeimas vēlēšanas 2022. gadā "Saskaņai" kļūs par pēdējām, var izrādīties pravietiski.

Ceļš marginalizācijas virzienā

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka ievērojams reitinga kritums "Saskaņai" "ir līdzīgs nāvei". Jo pēc Rīgas domes zaudēšanas partijas priekšā stāv vēl viena problēma – Saeimas vēlēšanas, kurās partiju noteikti gaida jau trešā pēc kārtas parlamenta frakcijas samazināšanās.

"Katrs otrais viņu deputāts riskē neiekļūt jaunajā 14. Saeimā un palikt bez mandāta," uzskata politologs.

Latvijas politologs Filips Rajevskis, foto no arhīva
из личного архива Филиппа Раевского

Pēc viņa sacītā, partijai steidzami jāaizdomājas par savu nākotni, ja tā vēlas saglabāt savu frakciju pienācīgā līmenī. Tiesa, viņaprāt, lielu ietekmi uz Latvijas politiku frakcijas samazināšanās tomēr neradīs, jo "Saskaņa" atrodas opozīcijā. Pašai partijai sekas acīmredzami būs nepatīkamas.

"Partija var sākt radīt marginālu iespaidu saviem politiskajiem konkurentiem un tiem, ar ko tā sadarbojas. Tas nozīmē, ka "Saskaņu" sāks mazāk uztvert nopietni valsts politiskajā dzīvē," uzsvēra Rajevskis.

Turklāt pret Dombrovska vārdiem par pēdējām vēlēšanām "Saskaņai" eksperts attiecās skeptiski.

"Tas tomēr ir ilgtermiņa process, un es nedomāju, ka partija tik jau ātri pazudīs, taču balsu un attiecīgi mandātu skaita samazināšanās to sagaida, un tas nozīmē, ka tā pakāpeniski pārtaps mikropartijā," atzīmēja viņš.

Paaudžu maiņas nepieciešamība

Lai gan "Saskaņa" pazaudēja Rīgu, runāt par šīs partijas drīzajām beigām tomēr nevajag, uzskata cits politologs Ojārs Skudra.

"Jaunākā SKDS centra aptauja parāda, ka popularitātes reitingā "Saskaņa" joprojām ieņem līderpozīcijas. Jā, atbalsts tai ir stipri nokrities, taču citām partijām tas ir vēl zemāks. Tādēļ kopējā tendence pagaidām nav mainījusies un nerada īpašu satraukumu. Turklāt, ja paskatās uz viņu Rīgas domes frakcijas vidējo vecumu, tad tas sastāda 53 gadus, tātad tur nav sirmgalvji," atzīmēja viņš.

Tiesa, pēc viņa sacītā, jaunās paaudzes pārstāvju domē no "Saskaņas" nemaz nav tik daudz, vien divi – Andris Morozovs un Konstantīns Čekušins. Sandris Bergmanis un Andrejs Kameņeckis ir attiecīgi jauni – viņiem ir nedaudz virs četrdesmit. Tādēļ nevar pateikt, ka frakcijā pavisam nav notikuši atjaunošanās, tas tomēr tā nav," uzsvēra Skudra.

Līdz ar to nevar teikt, ka "Saskaņa" pavisam nemainās. Pagaidām vienīgā partijas problēma, pēc Skudras domām, ir daļas elektorāta aizplūšana pie citām partijām.

"Iespējams, ka daļa "Saskaņas" vēlētāju Rīgas domes vēlēšanās balsoja par "Progresīvajiem". Man nav socioloģisko datu, bet, ja tas notika, tad tā ir nopietna lieta. Jo Urbanoviča kungs, kā partijas vadītājs, velk uz pensijas paaudzes pusi, bet te tomēr vajag strādāt ar jaunajiem vēlētājiem," atzīmēja politologs.

Gadījumā, ja "Saskaņas" vēlētājs nobalsos vēlēšanās par citas paaudzes pārstāvjiem, kursa maiņa būs iespējama, lai gan ir skaidrs, ka partijas vadību šāds scenārijs neapmierinās, un tā centīsies pretoties tam, nevēloties šķirties ar nosēdētām vietām parlamentā.

8
Tagi:
Latvija, Saskaņa
Pēc temata
Čekušins: katrs rīdzinieks ir svarīgs, pat ja viņš nebalso par "Saskaņu"
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Politologs paskaidroja, kāpēc "Saskaņa" Rīgā distancējusies no latviešiem
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro

15
(atjaunots 23:46 17.09.2020)
Cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Interesanti sociālo pabalstu veidi tika atklāti Valsts kontroles nesen veiktās pārbaudes laikā pašvaldībās. Izrādās, 85 Latvijas pašvaldībās pastāv mūža pabalsts bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem, kuru izmaksāšanai tiek tērēti 1,7 miljoni eiro gadā.

Latvijas Valsts kontrole rīkoja pārbaudi trijās ministrijās un 21 valsts pašvaldībā, pētot, cik efektīva ir to darbība pabalstu piešķiršanas jomā iedzīvotājiem, nabadzības apkarošanas kontekstā. Pārbaudes rezultāti tika prezentēti parlamenta deputātiem Saeimas Publisko iepirkumu un revīziju komisijas sēdē.

Saskaņā ar Valsts kontroles Trešā revīzijas departamenta direktores Ingas Vāravas paziņojumu, pārbaude atklāja, ka valsts un pašvaldību organizāciju darbs nabadzības apkarošanā ir neefektīvs un neproduktīvs. Neefektīvs, jo nebūt ne visos gadījumos valsts un pašvaldību organizāciju rīcība ir virzīta uz sākotnēji uzstādītā mērķa sasniegšanu – nabadzības samazināšanu. Neproduktīva – jo ar esošajiem resursiem, pēc Valsts kontroles domām, var sasniegt krietni lielākus rezultātus. Un, visbeidzot, galvenā pretenzija – ministrijas, kas atbild par sociālo palīdzību iedzīvotājiem (Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija un Labklājības ministrija), kā arī pašvaldības, nekādi nespēj sakārtot informācijas apmaiņu un sadarbību savā starpā sociālo pabalstu aprēķina un iedzīvotāju nabadzības apkarošanas jomā.

Papildinot kopējo ainu, var minēt divus nesenos Satversmes tiesas lēmumus attiecībā uz garantētā minimālo ienākumu līmeņa valstī apmēra (nedaudz virs 60 eiro) neatbilstību Satversmes normām un minimālajām cilvēka vajadzībām.

Tomēr Valsts kontrole atzīmē, ka šai likumsakarībai ir laimīgi izņēmumi. Kopš 2008. gada 85 (no 119) Latvijas pašvaldībām darbojas pabalsts bijušajiem pašvaldību vadītājiem un to vietniekiem. Noteikts, ka cilvēkam kopš 1990. gada pietiek pavadīt mēra vai mēra vietnieka amatā divus termiņus, lai pēc atlaišanas sāktu saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā. Pamatojums šim pabalstam ir vēl ciniskāks: minētajām personu grupām "nepieciešamas sociālās garantija viņu nepārvēlēšanas gadījumam". Pabalsts tiek maksāts, ja cilvēks nestrādā, ja viņš ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ja līdz pensionēšanās vecumam ir palicis mazāk par 5 gadiem.

Laika posmā no 2007. līdz 2019. gadam šī "mūža atlaišanas pabalsta" apmērs ir palielinājies 2,5 reizes: no 341 līdz 860 eiro. Pabalsta saņēmēji Latvijā ir 222 cilvēki, tā izmaksāšanai 2019. gadā no pašvaldību budžeta tika iztērēts vairāk nekā 1,2 miljoni eiro. Savukārt pašvaldību saistības šī pabalsta nākotnes izmaksās tiek lēstas 11,1 miljona eiro apmērā.

"Valsts nelabprāt palīdz nabadzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem," rezumēja komisijas loceklis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Viņam var piekrist. Bijušajiem mēriem un viņu vietniekiem pašvaldības palīdz krietni labāk.

15
Tagi:
pašnāvība, Latvija, pabalsts
Pēc temata
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Krīze piespiedīs: Švecova paskaidroja, kā ietaupīt miljardus uz valsts aparāta rēķina
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Ekonomiste: valsts aparātam jāpiešķir dīkstāves pabalsti – ietaupīsies līdz 300 miljoni
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā

0
(atjaunots 14:14 19.09.2020)
Kontinentālajā hokeja līgā palūdza Rīgas "Dinamo" nomainīt Covid-19 testēšanas izpildītāju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Latvijā lietotie koronavīrusa testi piekāpjas Krievijas testiem datu precizitātes ziņā, paziņoja Kontinentālās hokeja līgas vadītājs Aleksejs Morozovs.

"Sarežģītība ir tajā, ka tur ir viltus pozitīvie rezultāti. Mēs par to zinām uz "Ņeftehimik" hokejistu piemēra. Pēc atlidošanas Ņižņekamskā spēlētāji izgāja detalizētu testēšanu, un neviens saslimšanas gadījums neapstiprinājās, savukārt "Ņeftehimik" nospēlēja nākamo regulārā čempionāta maču Sanktpēterburgā," citē Morozova vārdus līgas oficiālā mājaslapa.

Tāpat KHL prezidents atgādināja gadījumu ar arbitru, kuram pirmreizējais tests Rīgā izrādījās pozitīvs, savukārt tiesnesis tika ievietots karantīnā, taču nākošā testēšana jau uzrādīja negatīvu rezultātu.

"Mēs nosūtījām Rīgas "Dinamo" vēstuli ar lūgumu nomainīt testēšanas izpildītāju. Krievijas PĶR testi, kuru rezultāti tiek saņemti pēc 8-10 stundām, sniedz visprecīzākos datus," paziņoja Morozovs.

Analoģisku viedokli pauda arī Omskas "Avangard" direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs.

"Situācija līgā ar maču pārcelšanu ir saistīta ar eksprestestiem. Ja Rīgā būtu normāli testi, nekas tāds nebūtu," paziņoja viņš Sport24.

Ar Covid-19 testiem Latvijā nodarbojas kompānija "E.Gulbja laboratorija". Šīs kompānijas valdes locekle Sandra Dimante sarunā ar Sportacentrs.com kategoriski noliedza, ka laboratorija izmanto eksprestestus:

"Nezinu, kur KHL prezidents smeļas informāciju, taču mēs nevienu eksprestestu neesam veikuši! Tā gluži vienkārši ir nepatiesa informācija. Mēs veicam RNS testus, jā, ar dažādām metodēm. Eksperimenta kārtībā eksprestesti ir tikuši izmēģināti, taču esam pārliecinājušies, ka tie nav precīzi, un attiecīgi vairs neizmantojam."

Dimante nekomentēja to, ka pēc pozitīviem Covid-19 analīžu rezultātiem, kas tika veiktas Rīgā, "Ņeftehimik" spēlētāju saņēma negatīvus rezultātus Krievijā.

"Pateikšu tikai, ka testu paraugus iespējams iegūt dažādi," atzīmēja viņa.

KHL vadītāja lūgumu Rīgas klubam par organizācijas nomaiņu, kura veic testēšanu Latvijā, "E.Gulbja laboratorija" valdes locekle uzskata par absurdu: "Mediķi taču netiek sūtīti tiesāt hokeja spēli."

Patlaban karantīnā atrodas divi klubi – Somijas "Jokerit" un Kazahstānas "Baris", ar kuru vakar bija jāspēlē Rīgas "Dinamo". Turklāt aizvakar trīs pozitīvus rezultātus uzrādīja Jaroslavļas "Lokomotiv" hokejistu Covid-19 testi. Komandas mačs Sočos tika atcelts, visi "Lokomotiv" spēlētāji un personāls izies papildu izmeklējumu.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, KHL
Pēc temata
Latvijā 11 jauni Covid-19 gadījumi, ieskaitot "Ņeftehimik" hokejistus
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Ja izdevās sazvanīt, gatavojieties stāvēt rindā: kā šobrīd iespējams nodot Covid-19 testu