Rīgas domes deputāts Juris Jurašs

Tas ir neētiski: Jurašu palūdza nepiedalīties ģenerālprokurora izvēlē

45
(atjaunots 21:42 03.05.2020)
Jura Juraša dalība Tieslietu padomē, kura izvēlēsies jauni ģenerālprokuroru, nepārkāpj Interešu konflikta likumu.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neiesaka Saeimas deputātam Jurim Jurašam (Jaunā konservatīvā partija, JKP) piedalīties jaunā ģenerālprokurora atlasē ētisku apsvērumu dēļ, vēsta Latvijas Televīzija.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma nocelt no amata esošo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, JKP panāca likuma grozījumu ieviešanu, kas liek rīkot konkursu ģenerālprokurora amatam. Pieteikumus dalībai konkursā iesnieguši astoņi pretendenti. To vidū ir pieci prokurori – Armīns Meisters, Juris Juriss, Jānis Ilsteris, Alēns Mickevičs un Uvis Kozlovskis, kā arī viens tiesnesis – Rīgas Apgabaltiesa Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Jānis Stukāns.

Pirmo reizi savu kandidātu Saeimā izvirzīs Tieslietu padome, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tieslietu padomē sastāv 15 cilvēki, tai skaitā arī pats Kalnmeiers. Saeimas apstiprināšanai izvirzīs kandidātu, kurš iegūs vismaz astoņas balsis.

Deviņi no 15 Tieslietu padomes locekļiem ir tiesneši, tai skaita arī Stukāns, kurš balotējas ģenerālprokurora amatam. Tiesa, viņš paziņoja Latvijas Televīzijai, ka lēmuma pieņemšanā nepiedalīsies.

Vērtēšanas procesā piedalīsies arī Jurašs, kurām Ģenerālprokuratūra iepriekš izvirzīja apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Taču KNAB iesaka Jurašam nepiedalīties balsojumā ētisku apsvērumu dēļ.

"Tas, ka ģenerālprokurora amata kandidātus vērtētu Tieslietu padomes loceklis J. Jurašs, kuram apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūra, neradīs interešu konfliktu Likuma izpratnē, ja vien kāds no kandidātiem nav J. Juraša radinieks vai darījumu partneris. J. Juraša piedalīšanās ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā var radīt šaubas par J. Juraša kandidātu vērtējuma objektivitāti un neitralitāti, līdz ar to biroja ieskatā J. Jurašam ētisku apsvērumu dēļ no ģenerālprokurora amata pretendentu vērtēšanas vajadzētu atturēties," paziņoja KNAB.

Tiesa, pats Jurašs neko neētisku šajā situācija nesaskata:

"Šajā gadījumā es gribu teikt, ka jebkurš prokurors ir patstāvīgs savā lēmuma pieņemšanā, un es absolūti šīs lietas nesasaistu. [...] Es neredzu nevienu pašu iemeslu, kāpēc es nevarētu piedalīties ģenerālprokurora atlasē," paziņoja viņš.

Tieslietu padome ķersies klāt kandidātu vērtēšanai, kad par viņiem tiks saņemts pozitīvs slēdziens no Satversmes Aizsardzības biroja puses.

Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.

45
Tagi:
KNAB
Pēc temata
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Stabili un gatavi turpināt: Kariņš apkopojis pirmā darba gada rezultātus
Ģirģens par Ķuža atkāpšanos no amata: daudzi nesaprot, ka atnācis kardiologs
Kariņš: Ģirģens dezinformē sabiedrību, taču es ar viņu tikšu galā
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

17
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

17
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

22
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

22
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Latvijas Aizsardzības ministrija

Viņiem pielaidi nevajag: organizācija ar ārvalstu sponsoriem pēta AM iepirkumus

0
(atjaunots 12:39 02.06.2020)
Izrādās, ka organizācijām ar ārvalstu finansējumu nav obligāti saņemt pielaidi valsts noslēpumam, lai visdetalizētākajā veidā izpētītu ziņas par Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkumiem ārkārtējās situācijas periodā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Lai saņemtu pielaidi aizsardzības iestādes iepirkumu dokumentācijai, parastiem mirstīgajiem, piemēram, uzņēmējiem, jāiziet sarežģīta pārbaudes procedūra un jāsaņem individuālās drošības sertifikāts. Savukārt organizācijai "Delna", kura saņem ārvalstu finansējumu, šim nolūkam pietika ar vienkāršu sadarbības līgumu, vēsta Neatkarīgā

Šī gada aprīlī sabiedrība par atklātību "Delna" un Aizsardzības ministrija noslēdza sadarbības līgumu par iepirkumu uzraudzību ārkārtējās situācijas periodā. Līgums ļauj organizācijai, kura saņem ārzemju finansējumu, saņemt brīvu pieeju Aizsardzības ministrijas informācijai, "tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām" saistībā ar individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi. "Delna" ir saņēmusi tiesības piedalīties Iepirkumu komisijas sēdēs un aptaujās ministrijas amatpersonas.

Uz jautājumu par to, vai "Delna" pārstāvjiem nav jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, pirms viņi sāk pētīt aizsardzības iestādes iepirkumus, ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins paziņoja, ka līgums ar "Delna" nav saistīts ar valsts noslēpumu.

"Arī pats iepirkumu process un ar to saistītie dokumenti nav informācija, kas satur valsts noslēpumu, kā arī darbam ar tiem jautājumiem, kuri ir iepirkumu darba grupas kompetencē, nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam," paziņoja Galkins.

Viņš uzsvēra, ka "Delna" pārstāvji nevar saņemt piekļuvi objektiem, kas satur valsts noslēpumu, jo neatrodas telpās, kur šie objekti tiek glabāti, apstrādāti vai apspriesti.

Neatkarīgā vērsās arī Satversmes Aizsardzības birojā, lai noskaidrotu, vai kādam no "Delna" darbiniekiem ir pielaide valsts noslēpumam.

Birojā paziņoja, ka jautājums par pielaidi valsts noslēpumam Aizsardzības ministrijā vai NBS nav SAB kompetencē, bet gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kompetencē.

"SAB neizsniedz speciālās atļaujas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem," atzīmēja iestādē.

Saskaņā ar pēdējo pieejamo "Delna" atskaiti par 2018. gadu, ziedojumus organizācijai veikušas gan juridiskās personas, gan privātpersonas. Starp juridiskajām personām visvairāk līdzekļu tai ieskaitījusi ārzemju organizācija Transparency International, kas ir saistīta ar Džordžu Sorosu (75 465 eiro), un Vācijas vēstniecība (15 437 eiro).

0
Tagi:
Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kā ārkārtas situācijas režīmā tiek sargātas Latvijas robežas
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem