Nils Ušakovs

Mani atstādināja par brīvbiļetēm pensionāriem un skolēniem: Ušakovs par tiesas lēmumu

41
(atjaunots 21:38 09.04.2020)
Administratīvā rajona tiesa atzina, ka virkne slēdzienu un ministra Jura Pūces rīkojumā uzskaitīto pārkāpumu ir pamatoti, un mēra Nila Ušakova atstādināšana no amata bija nepieciešama, samērīgka un konstatētajiem pārkāpumiem atbilstoša.

RĪGA, 9. aprīlis — Sputnik. Administratīvā rajona tiesa noraidījusi Nila Ušakova lūgumu, kurš pārsūdzējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīkojumu par Ušakova atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. Politiķis apņēmies pārsūdzēt lēmumu.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ierosināja lietu par Ušakova iesniegumu jau 2019.gada maijā. Bijušais mērs apstrīdēja savu atstādināšanu no amata. Kopā ar juristiem Ušakovs sagatavoja ne tikai iesniegumu, kurā apstrīdēja Pūces rīkojumu, bet arī iesniedza privātu sūdzību ar lūgumu novērtēt, vai ministrs nav ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras. Pēc Ušakova domām, Pūce, pieņemot lēmumu par viņa atstādināšanu, ņēmis vērā politiskus, nevis juridiskus motīvus. Taču 8.aprīlī tiesa noraidīja sūdzību.

Pamatojot lēmuma motīvus, tiesa pievērsa uzmanību faktam, ka domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par visas pašvaldības darbības likumību, kas ietver arī tai piederošo uzņēmumu kapitāla pārvaldi. Tiesa ņēma vērā, ka investīcijas pašvaldības transporta uzņēmumā "Rīgas satiksme" bija nelikumīgas.

Cita starpā tiesa ņēma vērā, ka 2017.gadā pašvaldības īpašums tika samazināts par 18 432 000 eiro  tas neatbilda normatīvajiem aktiem. Šo pārkāpumu tiesa uzskatīja par tik nopietnu, ka pati par sevi jau bija pietiekams pamats mēra atstādināšanai no amata, teikts tiesas preses relīzē.

Turklāt pašvaldība rīkojās tāpat arī Rīgas domes pilnvaru iepriekšējā termiņā, kad Ušakovs tāpat ieņēma mēra posteni, un tas norāda, ka viņš jau sen un ne vienu reizi vien nelikumīgi rīkojies ar pašvaldības īpašumu, norādīja tiesa.

Tāpat tiesa atzina, ka Ušakovs nav sniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pieprasīto informāciju. Šis pārkāpums ierobežojis ministra tiesības. Turklāt no prasītāja saziņas ar ministriju izriet, ka prasītājs ar nodomu kavējis šo tiesību īstenošanu, uzsvēra tiesa.

Tādējādi tiesa atzina, ka virkne slēdzienu un uzskaitīto pārkāpumu ministra rīkojumā ir pamatoti, un mēra atstādināšana no amata bija nepieciešama, samērīga un konstatētajiem pārkāpumiem atbilstoša.

Pats Ušakovs lēmumam nepiekrīt un apņēmies to pārsūdzēt.

"Šodien tika pasludināts pirmās instances tiesas spriedums manā lietā par atstādināšanu no mēra amata. Tiesas lēmums, protams, nebija nekāds pārsteigums - tiesa manas pretenzijas noraidīja. Kā tas bija jau gaidāms. Šobrīd es nekomentēšu Latvijas tiesu sistēmas neatkarību. Tikai minēšu trī faktus.

1. Es tiesājos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministru Juri Pūci. Tiesai visus dokumentus sagatavo ministrijas darbinieki. Tas pats par sevi ir jautājums par interešu konfliktu. Bet ne par to ir runa. Runa ir par to, ka tiesnese Aiga Putniņa līdz pat 2015.gadam pati strādāja par juristi ministrijā. Un strādāja viņa kopā ar tiem ministrijas darbiniekiem, kuri šobrīd gatavo Pūcem dokumentus tiesai. Mēs ar advokātiem, pats par sevi saprotams, lūdzām tiesneses atstādināšanu no lietas, par cik tas ir acīmredzams interešu konflikts. Bet tiesnese paziņoja, ka viņa ir absolūti neatkarīga, par cik jau 4 gadus ministrijā nestrādā.

2. Ministrs mani atstādināja uzskaitot "enpadsimt" dažnedāžādus manus pārkāpumus. Iepirkumi, demokrātijas trūkums, viss, ko varēja sarakstīt. Tiesnese atzina, ka lielākā daļa no minētajiem pārkāpumiem ir maznozīmīgi vai nebija pārkāpumi. Bet ne visi. Un atstādināja mani, jūs neticēsiet - par brīvbiļetēm pensionāriem un skolēniem. Par to pašu, kuru Pūces pagaidu administrācija tikko atcēla! Pēc būtības mani atstādināja par to, kā tieši grāmatvediski bija jāiegrāmato brīvbiļetes.

3. Un pats galvenais – tiesnese atzina savā spriedumā, ka es neesmu pārkāpis likumus, bet tik un tā esmu atstādināts tiesiski," pastāstīja Ušakovs.

Pēc viņa vārdiem, tādā situācijā iespoējams tikai tiesāties tālāk.

"Lūk tāda mums ir neatkarīga tiesu sistēma. Šajā situācijā nekas cits neatliks - nāksies tiesāties tālāk un šis tiesas spriedums tiks nekavējoties pārsūdzēts," piezīmēja politiķis.

41
Tagi:
Nils Ušakovs, Juris Pūce, tiesa, Rīgas dome
Pēc temata
Urbanovičs: "Saskaņa" ir pārliecināta, ka Rīgas domes atlaišanu atzīs par nelikumīgu
Dombrava populāri izskaidro, kādēļ Rīgas dome ir jāatlaiž
"Latviskās Latvijas" izgāšanās: tauta vienalga ies balsot par "Saskaņu"
Ušakovs pastāstīja par krimināllietu pret viņu
Krišjānis Kariņš

Kariņa recepte: sadalīt divus miljardus eiro

9
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Lēmumu par valsts budžeta divu miljardu eiro sadali pieņēma nevis valdībā un ne Saeimā, bet gan Satversmē nenorādītā veidojumā, kurš saucas Koalīcijas partiju sadarbības padome.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc koalīcijas padomes sēdes, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka krīzes seku pārvarēšanai un ekonomikas atdzīvināšanai tuvāko divu gadu laikā būs pieejami divi miljardi eiro.

Valdības vadītāja paziņojums, protams, atstāja iespaidu publikā, taču radīja ne mazumu jautājumu un aizdomu. Sākot ar to, ka lēmumu par valsts budžeta naudas sadali pieņēma nevis valdībā vai Saeimā, bet gan absolūti nekonstitucionālā veidojumā ar nosaukumu Koalīcijas partiju sadarbības padome. Sekojot līdzi loģikai, šāda līmeņa jautājumi bija jāpieņem valdībai un jāapstiprina Saeimai. Taču vienoties nolēma "aiz aizvērtām durvīm" padomē.

Tomēr pat valdošajā koalīcijā, cik var nospriest pēc izteiktajiem paziņojumiem, nav pilnas saskaņas par pieņemtajiem lēmumiem. Premjers paziņoja, ka debates koalīcijas sēdē "bijušas interesantas un saspringtas". Bet tomēr izdevās vienoties par sekojošo gadu stratēģiskajām investīcijām.

Koalīcija pieņēma lēmumu tuvāko divu gadu laikā novirzīt ekonomikas atveseļošanai divus miljardus eiro. "Ja pagājušajā nedēļā pieņēmām lēmumu par to, kā naudu ieguldīt, tad tagad būs konkrēti par kategorijām. Nauda būs sadalīta aptuveni trīs vienādās daļās starp pabalstiem, infrastruktūru un modernizāciju. Domāju, ka varēsim ieviest skaidrību par to, kā varēs pārvarēt krīzi," atzīmēja premjers Kariņš.

Pēc valdības vadītāja sacītā, katrai no minētajām kategorijām tiks piešķirti aptuveni 660 miljoni eiro. Šeit ietilpst arī 32 miljoni eiro, kas iepriekš tika paredzēti kultūrai, kā arī 42 miljoni eiro – zinātnes attīstībai. Pēc premjera sacītā, līdzekļi tiks piešķirti arī tūrisma attīstībai "un citiem procesiem". "Lielā politiskā diskusija, kas aizkadrā ilgusi vairākas nedēļas, veiksmīgi noapaļota. Risinājums ir labs valstij un tautsaimniecībai. Katram ministram un politiskajam spēkam tur būs, ko uzrādīt," paziņoja Krišjānis Kariņš.

Papildinot valdības vadītāja sacīto, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Gatis Eglītis paziņoja, ka, neskaitot minētās kultūru un zinātni, "daudzi miljoni eiro" tiks piešķirti sportam. Tāpat nauda ir paredzēta namu siltināšanas programmas attīstībai, valsts fonda "Altum" finansēšanai, ar kura starpniecību uzņēmumi saņems atbalstu, kā arī demogrāfijas uzlabošanai un citiem pasākumiem. Taču Gatis Eglītis norādīja arī uz domstarpībām koalīcijā: "Novērots, ka publiski runājam par lieliem cipariem, bet tikmēr varam vairākas stundas koalīcijā pavadīt, strīdoties par 300 000 eiro." Kādiem mērķiem tika paredzēta šī summa, palicis nezināms.

"Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc pārrunām atzīmēja, ka šogad nepieciešams līdz galam atrisināt jautājumu par veselības aprūpes nozares darbinieku algas paaugstinājumu, "kura virzība iepriekš ievilkās". Tāpat viņš pozitīvi novērtēja panāktās vienošanās par ieplānoto veselības aprūpes sistēmas finansējumu tuvākajam pusotram gadam. Rīcības plāns, pēc Pavļuta sacītā, ietver sevī slimnīcu tīkla reformu, lai pakalpojumi tiktu sniegti pilnā atbilstībā ar iedzīvotāju vajadzībām un budžetam optimālā viedā. Kopumā, valdība grasās atbalstīt veselības ministres Ilzes Viņķeles izstrādāto dažāda līmeņa slimnīcu izveidošanas plānu. Līdz gada beigām Ministru kabinets grasās ieviest pilnu skaidrību attiecībā uz to, kur kādas slimnīcas paliks un kādus pakalpojumus tās sniegs.

Paralēli tam, kad valdības ēkā notika koalīcijas padomes sanāksme, Saeimā Budžeta un finanšu komisijas sēdē tika apspriesti grozījumi, kurus valdība piedāvājusi likumprojektam par krīzes seku pārvarēšanu. Šis dokuments tiks iesniegts izskatīšanai kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Komisijā opozīcija uzstājās pret grozījumiem – tā iemesla pēc, ka tie paredz varas koncentrēšanos premjerministra un finanšu ministra rokās tik svarīgos jautājumos, kā valsts līdzekļu sadale, papildu naudas piesaistīšanas nepieciešamības jautājumu lemšana, izmantojot aizdevumus un citus veidus. Būtībā, Saeima no šādu lēmumu pieņemšanas tiek atstādināta. Jo īpaši Saeimas opozīcija.

Ieviestā attālinātā balsošanas sistēma "e-Saeima" faktiski atņēmusi opozīcijai iespējas ietekmēt Saeimas koalīcijas vairākuma lēmumu pieņemšanu. Politiskajās aprindās šīs sistēmas ieviešanu jau iesaukuši par "elektronisko parlamenta demontāžu".

Opozīcijā ir pilnībā pārliecināti, ka valdības politika, visticamāk, koncentrēsies uz ierēdņu aparāta un lielo kompāniju, nevis parasto iedzīvotāju vajadzībām. To apstiprina arī dīkstāves pabalsti 4 eiro apmērā mēnesī, kurus saņēma atsevišķi bezdarbnieki. Tā ir arī koalīcijas nevēlēšanās piešķirt katram darbu zaudējušajam cilvēkam ikmēneša papildu pabalstu vismaz 180 eiro apmērā. Tikmēr vienīgais nozares uzņēmums – airBaltic (jā, nacionālā lidsabiedrība, valsts lepnums un t.t.) – saņēma 280 miljonus eiro. Tātad, būtībā, jau lielu daļu no sekojošo divu gadu budžeta.

"Mums ir pienākums palīdzēt ne visiem, kas elpo, bet tiem, kas maksā nodokļus," aptuveni šādu frāzi Saeimas tribīnē izteica koalīcijas deputāts Atis Zakatistovs. Tajā, pēc opozīcijas domām, slēpjas visa valdības partiju valsts atbalsta sadalīšanas būtība. Tas arī sniedz pamatu ar zināmu neuzticību izturēties pret paziņojumiem par pārdomātu divu miljardu eiro sadali no valsts budžeta.

9
Tagi:
Krišjānis Kariņš, koalīcija, ekonomika
Pēc temata
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

22
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

22
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz