Juris Pūce

Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu

41
(atjaunots 21:38 09.04.2020)
Ministrs Pūce uzskata, ka visiem skaidrs, ka diskusijas pirms otrā lasījuma jau tā bija ļoti plašas, un atkārtot tās nav jēgas, tādēļ viņš cer apstiprināt reformu ārkārtējās situācijas režīma laikā, kad nedz normāla Saeimas apspriešana, nedz mītiņi nav iespējami.

RĪGA, 7. aprīlis – Sputnik. Pēc Lieldienām Administratīvi teritoriālās reformas komisija plāno turpināt attiecīga likumprojekta sagatavošanu trešajam lasījumam. Kopumā tam ir iesniegti 375 grozījumi, pie tam divas trešdaļas no tiem (268) piedāvāja opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš ir pārliecināts, ka reformas apstiprināšana ir jāatliek saistībā ar Covid-19 izraisīto kŗizi, vēsta Latvijas Radio.

Īpašais statuss

Iepriekš komisijā izvērtās plašas diskusijas saistībā ar republikas nozīmes pilsētas statusa atņemšanu Ventspilij un Jelgavai. Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā visām deviņām esošajām republikas nozīmes pilsētām – Rīgai, Jūrmalai, Jelgavai, Jēkabpilij, Valmierai, Liepājai, Daugavpilij, Ventspilij un Rēzeknei – piešķirt valsts nozīmes pilsētu statusu, norādīja ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!").

"Mēs rosinām esošo iedalījumu lielajās pilsētās un novados vairs neizmantot, jo tam nav juridiskās jēgas. Administratīvās teritorijas ir gan pilsētas, gan novadi, tam nav vajadzīgs likumā īpašs statusa apzīmējums," uzskata Pūce.

Deputāts Viktors Valainis, kurš piedāvāja lielāko daļu labojumu, uzskata, ka lielo pilsētu gadījumā katrs gadījums ir jāskata atsevišķi.

"Šīs pilsētas pilda daudz lielāku lomu nekā tikai savu teritoriju iedzīvotāju apkalpošana. Tās ir reģionālas nozīmes pilsētas 50 līdz 100 kilometru rādiusā ap pilsētu. Tieši no šāda aspekta jāskata, nevis tas, vai labāk dzīvo pilsētnieki vai novadnieki, bet kā viss reģions spēs attīstīties," apgalvo Valainis.

Diskusijas jau ir bijušas

Deputāts uzskata, ka šobrīd vissvarīgākos valsts un pašvaldību uzdevumus diktē Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija – tostarp ir jāatrisina jautājumu ar skolēnu brīvpusdienām tālmācību apstākļos. Tādēļ, pēc deputāta domām, administratīvi teritoriālās reformas projekts šobrīd ir jāatliek. Tas ir jāizdara arī tā iemesla pēc, ka daļēji attālinātā Saeimas darba apstākļos kvalitatīva diskusija nebūs iespējama.

Savukārt ministrs Pūce tam nepiekrīt.

"Objektīvi attālinātā darba formā izskatīšana ir lēnāka, bet visiem ir skaidrs, ka konsultācijas un diskusijas, gatavojoties uz otro lasījumu, ir bijušas ļoti plašas, un atkārtoti to darīt nebūtu plaša pievienota vērtība. Mēs vēlētos, lai likumprojektu pieņemtu maijā, lai pašvaldībām būtu tieši vesels gads, lai sagatavotos pārejai uz jauno stāvokli," norādīja Pūce.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 13. martā, administratīvi teritoriālās reformas sestajā izskatīšanas dienā otrajā lasījumā opozīcija piekrita atsaukt visus labojumus un ļaut apstiprināt reformu ar nosacījumu, ka trešajā lasījumā jautājuma apspriešana pēc tā būtības turpināsies. Tas bija nepieciešams, lai parlaments pārietu pie pasākumu pieņemšanas saistībā ar koronavīrusa infekcijas izplatības ierobežošanu.

41
Pēc temata
Zemnieki pret novadu reformu: 400 traktori bloķē autoceļus visā Latvijā
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Nacionālā apvienība piedāvā neapvienot Ventspili ar novadu
Ceļu no Rīgas uz Tartu slēgs novadu reformas dēļ
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

4
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

4
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF

42
(atjaunots 10:19 30.09.2020)
Francijas prezidents vizītes laikā Latvijā, līdzīgi iepriekšējais vizītei Lietuvā, paziņoja par dialoga nozīmi ar Krieviju.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons savas oficiālās vizītes laikā Latvijā aicināja atjaunot dialogu ar Krieviju.

"Mēs neesam naivi, taču mums ir jāatjauno dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad ir nepieciešams," paziņoja Makrons savā paziņojumā presei Rīgas pilī otrdienas vakarā. Francijas prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar kaimiņvalsti nenodarīs kaitējumu Eiropas vēsturei", un, pēc viņa sacītā, ir nepieciešams skatīties nākotnē.

Francijas prezidents atzīmēja, ka zina Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, pauda sapratni par to, ka viņa piedāvājums par dialoga uzsākšanas ar Krieviju nepieciešamību izraisīs jautājumus un komentārus. Taču viņš atzīmēja, ka vēlētos veidot stratēģisku dialogu, šajā kontekstā sniedzot abpusēju caurspīdīgumu, izpratni un "garantējot Latvijas drošību".

Dialogs ar Krieviju, pēc viņa sacītā, palīdzētu cīņā ar kiberdraudiem. Ir jāveido "drošības arhitektūra", uzsvēra Francijas prezidents, lai nostātos uz uzticības ceļa, kas nenotiek vienā dienā.

Pēc prezidenta Makrona sacītā, Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgu vēlmju un ambīciju, sevišķi Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas jautājumos.

Встреча президентов Франции и Латвии Эммануэля Макрона и Эгилса Левитса в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

Savukārt Latvijas prezidenta Egila Levita runa neiekļāva pieminējumu par dialogu ar kaimiņvalsti. Viņa uzstāšanās tostarp atzīmēja sekojošo: "Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā. Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai…

Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.

Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.

Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.

Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam."

Президент Латвии Эгилс Левитс с супругой
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas prezidents Egils Levits ar sievu
42
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons brīdina par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa dēļ
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
 Ilze Znotiņa,  Jānis Reirs, Džons Leslijs Kārvails

Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV

0
(atjaunots 10:00 01.10.2020)
Latvijas finanšu sektora svarīgu datu nodošana citai valstij noformēta kā "tehniska palīdzība".

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Vispirms ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumu tika iznīcināta banka ABLV. Tas sašūpoja banku sistēmu Latvijā. Pēc tam amerikāņu ierēdņi uzraudzīja Latvijas finanšu sektora "kapitālo remontu". Tagad sperts nākamais solis – amerikāņu eksperti piedalīsies Latvijas banku klientu sadalīšanā starp "labajiem" un "sliktajiem", stāsta Neatkarīgā.

Uzņēmēji jau sen žēlojas, ka "kapitālremonta" dēļ bankas kļuvušas tik aizdomīgas, ka ir gandrīz neiespējami strādāt Latvijā, tomēr nesen par jautājumu ieinteresējās arī politķi. Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par to, ka nesaprātīgi augsto prasību dēļ pat kompānijām ar amerikāņu investoriem ir grūti atvērt kontus Latvijā. Pabriks pieņēma, ka kontroles iestāžu prasības ir neiespējami izpildīt, tātad cieš pat sabiedrotie, un galu galā – arī visa Latvija.

Jau nākamajā dienā Latvija un ASV Finanšu ministrija parakstīja līgumu, kas paredz amerikāņu "tehnisko palīdzību" cīņā ar naudas atmazgāšanu. No Latvijas puses līgumu parakstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.

Finanšu ministrija pastāstīja, ka Latvijā ieradīsies amerikāņu eksperti, kuri "sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām". Nepieciešamības gadījumā tikšot piesaistīti papildu eksperti no ASV.

ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails uzskata, ka līgums stiprina abu valstu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un "apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību".

Finanšu ministrs Jānis Reirs pastāstīja, ka ārvalstu konsultanti palīdzēs finanšu regulatoriem profesionāli vadīt riskus, nevis norobežoties no tiem, tātad, pēc būtības, paskaidros, kā sašķirot uzņēmumus "sliktajos" un "labajos". Neatkarīgā uzskata: tas nozīmē, ka vieniem uzņēmumiem, ko pēc kritērijiem vajadzētu atzīt par augsta riska zonā esošiem, atļaus strādāt normāli, bet citi saskarsies ar milzu spiedienu – kontu bloķēšanu, aktīvu iesaldēšanu un pēdējos desmit gados veikto darījumu analīzi.

0
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās