Latvijas karogs un dzeloņstieple, foto no arhīva

Koronavīruss iegansts Latvijai nepildīt Cilvēktiesību konvenciju

108
(atjaunots 16:50 02.04.2020)
Atšķirībā no Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas, Latvija īpaši informēja, ka ārkārtas stāvokļa režīmā atteiksies nodrošināt iedzīvotājiem veselu virkni tiesību un brīvību. Kāpēc tamlīdzīgs vēstījums ir pārlieks un kādus riskus tas slēpj.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijas ĀM gandrīz bez kavēšanās paziņoja, ka valsts uz laiku atsakās no vairākām saistībām cilvēktiesību jomā. Tiesa, ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību konvenciju, Latvijas soļi bija pārlieki. Iespējams, koronavīruss bija tikai iegansts, aiz kura var paslēpt pavisam citus mērķus.

Ratifikācija ar atrunām

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir Eiropas Padomes valstu vienošanās, kas izstrādāta 1950. gadā un stājusies spēkā 1953. gada 3. septembrī. Latvija iestājās Eiropas Padomē 1995. gada februārī un pievienojās minētajai konvencijai. Tomēr dokuments tika vēl divus gadus izskatīts jautājumā par atbilstību nacionālo likumu prasībām, tāpēc Saeima to ratificēja tikai 1997. gadā.

Latvija uzņēmās saistības garantēt konvencijā minētās tiesības un brīvības. To pārkāpuma gadījumā cilvēkam ir iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, kuras pienākums ir izskatīt sūdzību. Galvenā konvencijas atšķirība no jebkuriem citiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā ir minēto tiesību aizsardzības reāli strādājošs mehānisms – ECT.

Tiesa, ECT var vērsties tikai gadījumā, ja pārkāpumā apsūdzētā valsts ratificējusi atbilstošo pantu. Šajā ziņā Latvija spēra viltīgu soli – ratificējot konvenciju, tā pieļāva atrunu, norādot, ka dokumenta nolikumi netiek attiecināti uz likumiem par īpašuma reformu, kas attiecas uz padomju laikā konfiscēto, nacionalizēto, kolektivizēto vai nelikumīgi ekspropriēto īpašumu tiesību atjaunošanu vai kompensēšanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tātad ECT nevar izskatīt denacionalizācijas jautājumus – tas Latvijai dāvā solīdas priekšrocības, jo virkne tiesībsargu pastāvīgi konstatē denacionalizēto namu iedzīvotāju tiesību pārkāpumus no valsts puses. Tomēr, pēc Latvijas cilvēktiesību komitejas sekretāra jurista Aleksandra Kuzmina domām, tuvākajā laikā varētu būt apgrūtināta prasību iesniegšana ECT arī par citiem pantiem, kuru darbību Latvija apturējusi, ieviešot ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ.

Atteikšanās no saistībām

Jurists uzskata: tā kā par Eiropas konvencijas pārkāpumiem var sūdzēties ECT, tas ir viens no galvenajiem tiesību aizsardzības instrumentiem, jo citas metodes ietekmei uz Latviju starptautiskajās instancēs ir būtiski ierobežotas. Tagad, kad Latvija informējusi par atteikšanos no Konvencijā iekļautajām saistībām, prasības iesniegšana tiesā varētu būt problemātiska.

"Diemžēl prasībai ECT nāksies pierādīt, ka ieviestie ierobežojumi nekādi nav saistīti ar ārkārtas stāvokli, un tas var būt ļoti grūti," pieļāva jurists.

Kuzmins konstatēja, ka Latvija uz laiku atteikusies pildīt sekojošus pantus: par privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, sapulču un biedrību brīvību, pārvietošanās brīvību, kā arī tiesībām uz izglītību.

"Domāju, ka pantā par privāto dzīvi domāts, ka policija var ierasties mājās un pārbaudīt, vai cilvēki ir pašizolācijā. Par sapulču brīvību ir skaidrs, ka aizliegti piketi un mītiņi, bet pārvietošanās brīvība ierobežota tādējādi, ka Latvija slēgusi Eiropas Savienības ārējo robežu," paskaidroja jurists.

Kuzmins piebilda, ka, protams, pašreizējā situācijā dažu pantu ierobežošana ir neizbēgama, taču Eiropas konvencija to pieļauj tāpat.

"Pantos par sapulču brīvību un pārvietošanās brīvību jau paredzēts, ka tās var ierobežot veselības aizsardzības dēļ, tāpēc nav tādas vajadzības pilnībā atteikties. Un lielākā daļa Eiropas valstu necenšas izvairīties no atbildības. Tikai sešas sniegušas tādu informāciju, un ir skumji, ka to starpā ir Latvija," uzsvēra tiesībsargs.

Eksperts uzskata, ka Latvijas valdības darbības ir pārliekas. Viņš minēja citas valstis, kur ieviesti daudz stingrāki ierobežojumi, taču nav ne runas par Eiropas konvencijas apturēšanu.

"Francija norādīja, ka, saskaņā ar konvencijas pantu tekstu, valstij ir tiesības tos ierobežot, taču tā neatsakās no minēto pantu izpildes.

Bet Latvija atteicās no tā, no kā nav atteikusies ne tikai Francija un Vācija, bet arī Itālija un Spānija," atgādināja Kuzmins.

Aizsegs patvaļai

Latvija nolēmusi atkāpties no tiesībām uz izglītību. Šāds solis veselības aizsardzības labad konvencijā nav ierakstīts

"Tas ir Konvencijas 1.protokola 2. pants, un ar to mūsu valdība acīmredzot domā, ka skolas un augstākās mācību iestādes tika slēgtas piespiedu kārtā, un visiem izglītojamajiem noteiktas tālmācības. Spriežot pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumiem, iespējams, mācības klātienē šogad netiks atsāktas. Acīmredzot, valdība nolēmusi nodrošināties, un paziņojums par atteikšanos no minētā panta zināmā mērā izskatās loģiski," norādīja eksperts.

Tomēr tiesībsargs pauda neizpratni par to, ka Latvija, ierobežojot sapulču un apvienību brīvību, atņēmusi cilvēkiem arī tiesības apvienoties sabiedriskās asociācijas, arodbiedrības vai partijas.

"Protams, tas nenozīmē, ka tagad nevar dibināt kādu jaunu partiju, biedrību vai citu sabiedrisku organizāciju, tomēr valsts var to noraidīt. Tad nāksies meklēt taisnību Latvijas tiesās, kas jau tāpat nestrādā īpaši ātri, bet ārkārtas situācijā – vēl lēnāk," atzīmēja jurists.

Grūtības var radīt arī prasība Eiropas tiesā, turklāt, kā atzīmēja Kuzmins, " atkāpšanās no tiesību aizsardzības saistībām, cita starpā skar arī jau darbojošās asociācijas vai partijas".

"Pret tām tagad var ieviest kaut kādas jaunas prasības, kuru neizpildīšana var novest gan pie soda naudas, gan slēgšanas. Savukārt tiesā vērsties būs grūti, pamēģini pierādīt, ka tas nav saistīts ar ārkārtas stāvokli, un, domāju, valstij var izrādīties absolūti brīvas rokas," paskaidroja Kuzmins.

Pēc viņa domām, Latvijas patvaļīgā atteikšanās no minētajiem pantiem ir nepamatota un var kalpot patvaļas piesegam.

"Bez starptautiskās kontroles Latvijas vadībai rodas ērta iespēja patvaļai, un es bīstos, ka šīs atkāpšanās iespējams izmantot, lai ieviestu politiski motivētus aizliegumus, nesaistītus ar veselības aizsardzību.

"Lai arī sākotnēji tos varētu pasniegt kā pagaidu soļus, ārkārtas stāvokļa periodam, taču Saeima spēj tos pārvērst arī par pastāvīgiem pasākumiem," secināja tiesībsargs.
108
Tagi:
Latvija, Eiropas Cilvēktiesības, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (521)
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

17
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

17
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova

"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV

22
(atjaunots 17:23 01.06.2020)
Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Krievijas apsūdzēšana par iespējamo saikni ar nekārtībām ASV ir netīrs informācijas manipulācijas veids, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Iepriekš bijusī ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības jautājumos Sjuzana Raisa paziņoja, ar ASV protesta akcijām un vardarbībām varētu būt saistīta Krievija. Viņa atzīmēja, ka balstās uz savas pieredzes, nesniedzot nekāda vieda pierādījumus.

"Raisas kundze! Savulaik Jūsu partijas biedri pieļāva liktenīgu kļūdu – izdomāja muļķīgāko koncepciju – visā, kas jums nepatīk, vainot Krieviju. (Bijusī ASV valsts sekretāre) Hilarija Klintone un visa (bijušā ASV prezidenta Baraka) Obamas komanda pārliecināja sevi un centās pārliecināt visu pasauli, ka ASV iekšējās problēmas rada un pasliktina kāds no "ārpuses", jeb tieši Krievija. Šo kļūdu jūs cenšaties atkārtot šodien, kopā ar CNN žurnālistu pielietojot netīras informācijas manipulācijas metodes: viltus paziņojumi un nulle faktu to apstiprināšanai. Jūsu intervija CNN – tā ir tā propaganda," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Viņa atgādināja, ka tie paši "sociālie tīkli", kurus, pēc ASV domām, krievi izmanto protestu kurināšanai Amerikas pilsētās, "ir reģistrēti ASV, pieder amerikāņiem un tiesiski tiek regulēti arī turpat".

"Jūs atkal cenšaties izspēlēt "krievu kārti"? Jūs esat aizspēlējušies, atgriezieties realitātē. Izejiet pie jūsu cilvēkiem un pasakiet acīs skatīdamies, ka viņus caur YouTube un Facebook vada krievi. Savukārt es paskatīšos uz amerikāņu "ekskluzivitāti" rīcībā," piebilda Marija Zaharova.

Nekārtību vilnis, kas pāršalkušas ASV, sākās Mineapolisā pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas, ko pastrādāja policisti.

Kopumā vairāk nekā 40 Amerikas pilsētas, tai skaitā Losandželosa, Sanfrancisko, Beverlihilsa, Čikāga, Orlando, Atlanta, Denvera, Rietumu Holivuda un citas, ieviesa savās teritorijās komandantstundu.

Iepriekš radio Sputnik paziņoja, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps aicināja gubernatorus un mērus no Demokrātiskās partijas iesaistīt situācijas noregulēšanā Nacionālo gvardi.

22
Tagi:
viltus ziņas, protesti, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijā sniegts vērtējums ASV lēmumam izbeigt sadarbību ar PVO
Tramps paziņoja, ka atliks G7 samitu līdz septembrim un uzaicinās tajā Krieviju
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"

Protesti ASV: amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai

0
(atjaunots 17:10 02.06.2020)
ASV nenorimst plaša mēroga protesti afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas dēļ. Vīrietis nomira maija beigās pēc tam, kad viņu aizturēja policija Mineapolisā, Minesotas štatā.

Incidents izprovocēja protestus visā valstī. Jau vairākas dienas simtiem cilvēku iziet Mineapolisas, Ņujorkas, Vašingtonas un citu ASV lielpilsētu ielās, protestējot pret policistu patvaļību.

Daudzās vietās mierīgas demonstrācijas ātri pāraugušas nekārtībās un sadursmēs ar policiju. Dalībnieki rīko grautiņus, apzog veikalus, dauza skatlogus un aizdedzina atkritumu konteinerus.

Protestu laikā cietis arī RIA Novosti korespondents Mihails Turgijevs, sakarā ar ko Krievijas vēstniecība nosūtīja notu Valsts departamentam.

Tikmēr vairākos štatos policijai palīgā nosūtīta ASV Nacionālā gvarde, taču nedz tā, nedz gumijas lodes un asaru gāze nevar apspiest protestu noskaņojumu.

Šajā fonā bijusī Baraka Obamas padomdevēja Sjuzana Raisa uzstājās ar apsūdzībām pret Krieviju. Pie kā šoreiz ir vainīga Maskava un kāds sakars ar šo stāstu ir Donalda Trampa bunkuram – stāstām mūsu video.

0