Latvijas karogs un dzeloņstieple, foto no arhīva

Koronavīruss iegansts Latvijai nepildīt Cilvēktiesību konvenciju

108
(atjaunots 16:50 02.04.2020)
Atšķirībā no Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas, Latvija īpaši informēja, ka ārkārtas stāvokļa režīmā atteiksies nodrošināt iedzīvotājiem veselu virkni tiesību un brīvību. Kāpēc tamlīdzīgs vēstījums ir pārlieks un kādus riskus tas slēpj.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijas ĀM gandrīz bez kavēšanās paziņoja, ka valsts uz laiku atsakās no vairākām saistībām cilvēktiesību jomā. Tiesa, ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību konvenciju, Latvijas soļi bija pārlieki. Iespējams, koronavīruss bija tikai iegansts, aiz kura var paslēpt pavisam citus mērķus.

Ratifikācija ar atrunām

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir Eiropas Padomes valstu vienošanās, kas izstrādāta 1950. gadā un stājusies spēkā 1953. gada 3. septembrī. Latvija iestājās Eiropas Padomē 1995. gada februārī un pievienojās minētajai konvencijai. Tomēr dokuments tika vēl divus gadus izskatīts jautājumā par atbilstību nacionālo likumu prasībām, tāpēc Saeima to ratificēja tikai 1997. gadā.

Latvija uzņēmās saistības garantēt konvencijā minētās tiesības un brīvības. To pārkāpuma gadījumā cilvēkam ir iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, kuras pienākums ir izskatīt sūdzību. Galvenā konvencijas atšķirība no jebkuriem citiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā ir minēto tiesību aizsardzības reāli strādājošs mehānisms – ECT.

Tiesa, ECT var vērsties tikai gadījumā, ja pārkāpumā apsūdzētā valsts ratificējusi atbilstošo pantu. Šajā ziņā Latvija spēra viltīgu soli – ratificējot konvenciju, tā pieļāva atrunu, norādot, ka dokumenta nolikumi netiek attiecināti uz likumiem par īpašuma reformu, kas attiecas uz padomju laikā konfiscēto, nacionalizēto, kolektivizēto vai nelikumīgi ekspropriēto īpašumu tiesību atjaunošanu vai kompensēšanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tātad ECT nevar izskatīt denacionalizācijas jautājumus – tas Latvijai dāvā solīdas priekšrocības, jo virkne tiesībsargu pastāvīgi konstatē denacionalizēto namu iedzīvotāju tiesību pārkāpumus no valsts puses. Tomēr, pēc Latvijas cilvēktiesību komitejas sekretāra jurista Aleksandra Kuzmina domām, tuvākajā laikā varētu būt apgrūtināta prasību iesniegšana ECT arī par citiem pantiem, kuru darbību Latvija apturējusi, ieviešot ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ.

Atteikšanās no saistībām

Jurists uzskata: tā kā par Eiropas konvencijas pārkāpumiem var sūdzēties ECT, tas ir viens no galvenajiem tiesību aizsardzības instrumentiem, jo citas metodes ietekmei uz Latviju starptautiskajās instancēs ir būtiski ierobežotas. Tagad, kad Latvija informējusi par atteikšanos no Konvencijā iekļautajām saistībām, prasības iesniegšana tiesā varētu būt problemātiska.

"Diemžēl prasībai ECT nāksies pierādīt, ka ieviestie ierobežojumi nekādi nav saistīti ar ārkārtas stāvokli, un tas var būt ļoti grūti," pieļāva jurists.

Kuzmins konstatēja, ka Latvija uz laiku atteikusies pildīt sekojošus pantus: par privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, sapulču un biedrību brīvību, pārvietošanās brīvību, kā arī tiesībām uz izglītību.

"Domāju, ka pantā par privāto dzīvi domāts, ka policija var ierasties mājās un pārbaudīt, vai cilvēki ir pašizolācijā. Par sapulču brīvību ir skaidrs, ka aizliegti piketi un mītiņi, bet pārvietošanās brīvība ierobežota tādējādi, ka Latvija slēgusi Eiropas Savienības ārējo robežu," paskaidroja jurists.

Kuzmins piebilda, ka, protams, pašreizējā situācijā dažu pantu ierobežošana ir neizbēgama, taču Eiropas konvencija to pieļauj tāpat.

"Pantos par sapulču brīvību un pārvietošanās brīvību jau paredzēts, ka tās var ierobežot veselības aizsardzības dēļ, tāpēc nav tādas vajadzības pilnībā atteikties. Un lielākā daļa Eiropas valstu necenšas izvairīties no atbildības. Tikai sešas sniegušas tādu informāciju, un ir skumji, ka to starpā ir Latvija," uzsvēra tiesībsargs.

Eksperts uzskata, ka Latvijas valdības darbības ir pārliekas. Viņš minēja citas valstis, kur ieviesti daudz stingrāki ierobežojumi, taču nav ne runas par Eiropas konvencijas apturēšanu.

"Francija norādīja, ka, saskaņā ar konvencijas pantu tekstu, valstij ir tiesības tos ierobežot, taču tā neatsakās no minēto pantu izpildes.

Bet Latvija atteicās no tā, no kā nav atteikusies ne tikai Francija un Vācija, bet arī Itālija un Spānija," atgādināja Kuzmins.

Aizsegs patvaļai

Latvija nolēmusi atkāpties no tiesībām uz izglītību. Šāds solis veselības aizsardzības labad konvencijā nav ierakstīts

"Tas ir Konvencijas 1.protokola 2. pants, un ar to mūsu valdība acīmredzot domā, ka skolas un augstākās mācību iestādes tika slēgtas piespiedu kārtā, un visiem izglītojamajiem noteiktas tālmācības. Spriežot pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumiem, iespējams, mācības klātienē šogad netiks atsāktas. Acīmredzot, valdība nolēmusi nodrošināties, un paziņojums par atteikšanos no minētā panta zināmā mērā izskatās loģiski," norādīja eksperts.

Tomēr tiesībsargs pauda neizpratni par to, ka Latvija, ierobežojot sapulču un apvienību brīvību, atņēmusi cilvēkiem arī tiesības apvienoties sabiedriskās asociācijas, arodbiedrības vai partijas.

"Protams, tas nenozīmē, ka tagad nevar dibināt kādu jaunu partiju, biedrību vai citu sabiedrisku organizāciju, tomēr valsts var to noraidīt. Tad nāksies meklēt taisnību Latvijas tiesās, kas jau tāpat nestrādā īpaši ātri, bet ārkārtas situācijā – vēl lēnāk," atzīmēja jurists.

Grūtības var radīt arī prasība Eiropas tiesā, turklāt, kā atzīmēja Kuzmins, " atkāpšanās no tiesību aizsardzības saistībām, cita starpā skar arī jau darbojošās asociācijas vai partijas".

"Pret tām tagad var ieviest kaut kādas jaunas prasības, kuru neizpildīšana var novest gan pie soda naudas, gan slēgšanas. Savukārt tiesā vērsties būs grūti, pamēģini pierādīt, ka tas nav saistīts ar ārkārtas stāvokli, un, domāju, valstij var izrādīties absolūti brīvas rokas," paskaidroja Kuzmins.

Pēc viņa domām, Latvijas patvaļīgā atteikšanās no minētajiem pantiem ir nepamatota un var kalpot patvaļas piesegam.

"Bez starptautiskās kontroles Latvijas vadībai rodas ērta iespēja patvaļai, un es bīstos, ka šīs atkāpšanās iespējams izmantot, lai ieviestu politiski motivētus aizliegumus, nesaistītus ar veselības aizsardzību.

"Lai arī sākotnēji tos varētu pasniegt kā pagaidu soļus, ārkārtas stāvokļa periodam, taču Saeima spēj tos pārvērst arī par pastāvīgiem pasākumiem," secināja tiesībsargs.
108
Tagi:
Latvija, Eiropas Cilvēktiesības, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (617)
ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem

17
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai, klāsta ASV politiķi.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. ASV Valsts departaments publicējis pārskatu "Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēmas pamati", kurā sistematizē savu "Krievijas propagandas" koncepciju. Cita starpā "propagandas" definīcija pielāgota Krievijas medijiem ar valsts finansējumu, vēsta RIA Novosti.

"Krievijas dezinformācijas un propagandas ekosistēma ir oficiālo, nejaušo un nesaistīto komunikācijas kanālu un platformu komplekss, ko Krievija izmanto nepatiesu stāstu radīšanai un pastiprināšanai. Šī ekosistēma balstās uz pieciem elementiem: valdības oficiālā saziņa, valsts finansētā globālā apraide, piemērotu resursu kultivācija, sociālo tīklu izmantošana kā ierocis un dezinformācija ar darbības palīdzību kibertelpā. Kremlis ir atbildīgs par šīs taktikas un platformu kultivēšanu – tā ir daļa no Kremļa programmas informācijas izmantošanai ieroča līmenī," teikts pārskatā.

Cita starpā minēti tādi "piemēri", kā rakstu virsraksti, ko publicē Sputnik, RIA Novosti, RT, Pirmais kanāls, "Rossija 24" un citi. Par dezinformāciju, piemēram, nosaukta RIA Novosti publikācija "(Lielbritānijas premjerministram) Džonsonam tiks veikta plaušu mākslīga ventilācija". Nekādi pierādījumi tam, ka tā būtu dezinformācija, nav sniegti.

Valsts departaments apgalvo, ka "Krievijas dezinformācijai" pretī likts organizēts darbs, ko ASV plāno atbalstīt tieši.

"Dezinformācijas un propagandas ekosistēmai, ko Krievija turpina kultivēt, ir oponenti. Tai stājas pretī plaukstoša dezinformācijas apkarošanas sabiedrība, ko veido valdības, pilsoniskās organizācijas, zinātnieki, prese, privātais sektors un pilsoņi visā pasaulē, kuri atsakās paciest šo taktiku. Valsts departaments piedāvā šo pārskatu kā ieguldījumu kopīgajā darbā," stāsta dokumenta autori.

ASV Valsts departaments pieprasījis 138 miljonus dolāru no budžeta 2021. gadā "pretdarbībai Krievijas dezinformācijai un propagandai". Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis jau vairākkārt atspēkojuši pārmetumus par dezinformāciju.

ASV izveidota valsts aģentūra ārvalstu retranslācijas lietās – "Amerikas balss" un radio "Brīvība/Brīvā Eiropa" mātes struktūra, ko Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ārvalstu aģentu sarakstā līdz ar citiem medijiem. Organizācija, kas 1994. gadā ieguva nosaukumu "Translācijas lietu pārvaldnieku padome" (BBG), 2018. gadā tika pārdēvēta par ASV Globālo mediju aģentūru (USAGM). Tās ietvaros top teleprogrammas, tomēr gandrīz vienīgi translācijai internetā. Aģentūra finansējumu saņem no ASV budžeta, 2017. gadā tās izdevumi sasniedza 748 miljonus dolāru.

17
Tagi:
propaganda, ASV Valsts departaments, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO pateica "vajag"! Latvijā plāno pastiprināt sociālo tīklu cenzūru
"Liktenīga kļūda": Zaharova atbildēja uz apsūdzībām KF saistībā ar nekārtībām ASV
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

Nolemts: Ķīnu žņaugs ar desmit valstu spēkiem. Interesanti, vai Krieviju aicinās?

39
(atjaunots 13:29 06.08.2020)
Fakts, ka aukstais karš ar Ķīnu ir neizbēgams, un, domājams, tas ietvers sankcijas, ekonomisko sakaru ierobežošanu, savstarpēju spiegošanu un, iespējams, pat vardarbīgas konfrontācijas formas, liek Rietumu ekspertiem meklēt kaut kādu maģisku uzvaras metodi pār Pekinu.

Gandrīz visi Vašingtonā, Londonā vai Briselē apspriestie "Ķīnas drakona nožņaugšanas" varianti paredz kaut kādas plašas pret Ķīnu vērstas koalīcijas dibināšanu, lai kopīgiem spēkiem izolētu, neitralizētu un salauztu Ķīnu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kas tika izmantota cīņā pret PSRS, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Motivējošo principu līmenī nekāda daudzveidība nav manāma, toties nopietna problēma aust to īstenošanas līmenī. Tagad tās risināšanā lauž šķēpus prezidenti, premjerministri, diplomāti un analītiķi.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Lieta tāda, ka dažās Eiropas valstīs un ASV "analītikas centros"jau rodas pamatots iespaids: virkne ES valstu (it īpaši šajā ziņā izceļas Vācija, Francija un Itālija), kā arī dažas Āzijas valstis nez kāpēc nemaz nevēlas piedalīties jaunajā aukstajā karā pret Ķīnu un tēlot ASV bandiniekus. Vēl vairāk, tām pat negribas maksāt ASV par uzvaru karā (par to liecina mūžīgie trači par Vācijas un Francijas nevēlēšanos maksāt 2% no IKP par amerikāņu "militāro jumtu") un tās pat nav gatavas nekavējoties pievienoties aizliegumam, piemēram, Ķīnas kompānijas Huawei 5G tīkliem paredzēto iekārtu piegādēm ES. Tas neiedomājami kaitina "antiķīnas vanagus" Vašingtonā un Londonā. Ņemot vērā Eiropas paziņojumus par nodomu faktiski radīt pašiem savu armiju un Makrona deklarācijas par vēmi īstenot neatkarīgu (tas ir, ne Ķīnai labvēlīgu, taču arī ne amerikai pakļautu) ārpolitiku, aug augumā aizdomas par to, ka nebūs viegli sapulcēt plašu Ķīnai naidīgu aliansi. Vienlaikus vairojas mēģinājumi rast risinājumu problēmai.

Autoritatīvais žurnāls "Foreign Affairs", ko laiž klajā ietekmīgais "smadzeņu centrs Council on Foreign Relations ("Starptautisko attiecību padome"), analizēja divus minētās problēmas risinājumus. Vienu no tiem var nosacīti nodēvēt par "Donalda Trampa pieeju", otru – par "Borisa Džonsona pieeju". Ņemot vērā Council on Foreign Relations kolosālo iespaidu uz amerikāņu elites un proamerikāniskās eiropiešu elites domāšanu (pats "smadzeņu centrs" ir vairāku populāru sazvērestības teoriju varonis – to uzskata teju vai par ASV "ēnu valdību), ir vērts paskatīties uz metodēm, ko ieteikts izmantot amerikanocentriskās pasaules kārtības krīzes atrisināšanai un sekmīgai cīņai ar "Ķīnas problēmu". Turklāt tām ir arī tiešs sakars ar Krieviju.

"Foreign Affairs" raksts nāca klajā ar virsrakstu "Demokrātiju padome var izglābt daudzveidību" (daudzveidību starptautiskajās attiecībās – red. piez.), tomēr piedāvātās metodes tik un tā ir orientētas uz Vašingtonas hegemonijas faktisku saglabāšanu pasaulē (vismaz Rietumos), un starpība slēpjas tikai konkrētos amerikāņu hegemonijas saglabāšanas paņēmienos.

Autoritatīvā amerikāņu izdevuma autori savos spriedumos balstās uz slēdziena par to, ka pašreizējā pasaules kārtība nepārprotami iet bojā un galvenos draudus rada nevis koronavīruss, bet gan Ķīna un Krievija.

"Taču pat pirms koronavīrusa pandēmijas daudzpusīgā sistēma, ko Savienotās Valstis palīdzēja būvēt pēc Otrā pasaules kara, tik tikko tiek galā ar aktuālākajām problēmām. Covid-19 parādīja, ka karalis ir kails, taču patiesībā karalis jau zināmu laiku bija apģērbts nabadzīgi.

Donalds Tramps
© REUTERS / Chris Jackson/Pool

Tā kā pasaules ekonomiskais smaguma centrs ir pārvietojies uz Indijas un Klusā okeāna reģiona pusi, struktūras ar globālām ambīcijām vairs nespēja pretendēt uz līdera opozīcijām bez vērā ņemamas pārstāvniecības reģionā. Taču G7, kas parādījās pēc naftas šoka 1973. gadā, ārpus Eiropas un Atlantijas reģiona robežām ir tikai viens loceklis – Japāna. Savukārt G20, kas radās pēc 1997. gada finanšu krīzes Āzijā un parādīja savu lielo nozīmi 2008. gada globālās finanšu krīzes periodā, ir pārāk atšķirīga gan no politiskā viedokļa, gan savās iespējās risināt starptautiskas problēmas. Vienlaikus ANO Drošības Padomei kaitējumu nodarījusi agresīvā autoritārisma atdzimšana Ķīnā un Krievijā.

Diagnoze ir ļoti drosmīga: "Viss ir pagalam, nekas nedarbojas!" 

Tā nu klajā nāk divi ierosinājumi. Vienu ieteicis Tramps, otru – Džonsons.

"Džonsons pirmais nāca klajā ar jaunās struktūras ideju. Maijā viņš ieteica veidot desmit vadošo demokrātiju aliansi – G7 plus Austrālija, Indija un Dienvidkoreja, nosaukt to par D10 un tajā koordinēt politiku telekomunikāciju jomā un izstrādāt alternatīvu Ķīnas tirgus līderim Huawei, kura dominējošais stāvoklis 5G tehnoloģiju jomā radījis vispārējas drošības problēmas. Drīz vien pēc tam Tramps atcēla G7 tikšanos, kas bija ieplānota jūnijā, un ieteica tās vietā formātu G11 samitā rudenī. Viņš pārspēja Džonsona ierosinājumu: Trampa grupa ietver ne vien D10 valstis, bet arī Krieviju."

"Foreign Affairs" eksperti neiesaka uzņemt Krieviju šajā klubā, viņi dod priekšroku D10 variantam, tas ir, Džonsona shēmai, taču tas nav galvenais. Ļoti interesanti ir šī ietekuma motīvi: pat ja Krieviju kaut kādā veidā izdosies pārliecināt stāties cīņā pret Ķīnu, Trampa shēma tik un tā izskatīsies ļoti slikti un bezperspektīvi ilgtermiņa perspektīvā, jo tās pamatā pārsvarā būs karš pret Ķīnu, toties Džonsona shēmā ir kaut kas pozitīvs, kaut kāda apvienojoša ideja, kas ļaus veidot nevis "aliansi pret Ķīnu", bet "aliansi par visu labo".

Protams, starp pozitīvajiem aspektiem ir tukšu lozungu virkne: "demokrātija", "brīvība", "cilvēktiesības". Amizanti, ka tādas pozitīvas dienas kārtības parādīšanās tiek likta pretī Vašingtonas tagadējais ārpolitikai: "Savienotās Valstis var stāties pretī Ķīnas vadītajai Āzijas infrastruktūas investīciju bankai, iniciatīvai "Viena josla – viens ceļš" un Krievijas atbalstītajam gāzesvadam "Ziemeļu straume 2", taču AS būs grūti pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat, ja tās nepiedāvās pārliecinošas alternatīvas. Vašingtona nevar kaut ko uzvarēt, liekot lietā neko."

Šai pieejai ir problēma: diezin vai "demokrātija" un "brīvība" ar etiķeti "Made in USA" aizvietos Krievijas gāzi Vācijai un Ķīnas investīcijas – Itālijai. Te varētu uzpeldēt amerikāņu nauda, taču tādas attiecības Vašingtonai nav vajadzīgas, vienalga, kas stāvētu pie valsts stūres: gan Baidenam, gan Trampam vajadzīgas kolonijas, tomēr diezin vai izdosies atkal nospiest ES un ceļiem, vienalga, D10 vai G11 formātā. Par Krieviju pat runas nav.

39
Tagi:
ekonomika, karš, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju
Maiks Pompeo apsūdz Ķīnu par "impēriskām" ambīcijām
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem