Latvijas karogs un dzeloņstieple, foto no arhīva

Koronavīruss iegansts Latvijai nepildīt Cilvēktiesību konvenciju

109
(atjaunots 16:50 02.04.2020)
Atšķirībā no Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas, Latvija īpaši informēja, ka ārkārtas stāvokļa režīmā atteiksies nodrošināt iedzīvotājiem veselu virkni tiesību un brīvību. Kāpēc tamlīdzīgs vēstījums ir pārlieks un kādus riskus tas slēpj.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijas ĀM gandrīz bez kavēšanās paziņoja, ka valsts uz laiku atsakās no vairākām saistībām cilvēktiesību jomā. Tiesa, ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību konvenciju, Latvijas soļi bija pārlieki. Iespējams, koronavīruss bija tikai iegansts, aiz kura var paslēpt pavisam citus mērķus.

Ratifikācija ar atrunām

Eiropas Cilvēktiesību konvencija ir Eiropas Padomes valstu vienošanās, kas izstrādāta 1950. gadā un stājusies spēkā 1953. gada 3. septembrī. Latvija iestājās Eiropas Padomē 1995. gada februārī un pievienojās minētajai konvencijai. Tomēr dokuments tika vēl divus gadus izskatīts jautājumā par atbilstību nacionālo likumu prasībām, tāpēc Saeima to ratificēja tikai 1997. gadā.

Latvija uzņēmās saistības garantēt konvencijā minētās tiesības un brīvības. To pārkāpuma gadījumā cilvēkam ir iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā, kuras pienākums ir izskatīt sūdzību. Galvenā konvencijas atšķirība no jebkuriem citiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā ir minēto tiesību aizsardzības reāli strādājošs mehānisms – ECT.

Tiesa, ECT var vērsties tikai gadījumā, ja pārkāpumā apsūdzētā valsts ratificējusi atbilstošo pantu. Šajā ziņā Latvija spēra viltīgu soli – ratificējot konvenciju, tā pieļāva atrunu, norādot, ka dokumenta nolikumi netiek attiecināti uz likumiem par īpašuma reformu, kas attiecas uz padomju laikā konfiscēto, nacionalizēto, kolektivizēto vai nelikumīgi ekspropriēto īpašumu tiesību atjaunošanu vai kompensēšanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tātad ECT nevar izskatīt denacionalizācijas jautājumus – tas Latvijai dāvā solīdas priekšrocības, jo virkne tiesībsargu pastāvīgi konstatē denacionalizēto namu iedzīvotāju tiesību pārkāpumus no valsts puses. Tomēr, pēc Latvijas cilvēktiesību komitejas sekretāra jurista Aleksandra Kuzmina domām, tuvākajā laikā varētu būt apgrūtināta prasību iesniegšana ECT arī par citiem pantiem, kuru darbību Latvija apturējusi, ieviešot ārkārtas stāvokli koronavīrusa dēļ.

Atteikšanās no saistībām

Jurists uzskata: tā kā par Eiropas konvencijas pārkāpumiem var sūdzēties ECT, tas ir viens no galvenajiem tiesību aizsardzības instrumentiem, jo citas metodes ietekmei uz Latviju starptautiskajās instancēs ir būtiski ierobežotas. Tagad, kad Latvija informējusi par atteikšanos no Konvencijā iekļautajām saistībām, prasības iesniegšana tiesā varētu būt problemātiska.

"Diemžēl prasībai ECT nāksies pierādīt, ka ieviestie ierobežojumi nekādi nav saistīti ar ārkārtas stāvokli, un tas var būt ļoti grūti," pieļāva jurists.

Kuzmins konstatēja, ka Latvija uz laiku atteikusies pildīt sekojošus pantus: par privātās un ģimenes dzīves aizsardzību, sapulču un biedrību brīvību, pārvietošanās brīvību, kā arī tiesībām uz izglītību.

"Domāju, ka pantā par privāto dzīvi domāts, ka policija var ierasties mājās un pārbaudīt, vai cilvēki ir pašizolācijā. Par sapulču brīvību ir skaidrs, ka aizliegti piketi un mītiņi, bet pārvietošanās brīvība ierobežota tādējādi, ka Latvija slēgusi Eiropas Savienības ārējo robežu," paskaidroja jurists.

Kuzmins piebilda, ka, protams, pašreizējā situācijā dažu pantu ierobežošana ir neizbēgama, taču Eiropas konvencija to pieļauj tāpat.

"Pantos par sapulču brīvību un pārvietošanās brīvību jau paredzēts, ka tās var ierobežot veselības aizsardzības dēļ, tāpēc nav tādas vajadzības pilnībā atteikties. Un lielākā daļa Eiropas valstu necenšas izvairīties no atbildības. Tikai sešas sniegušas tādu informāciju, un ir skumji, ka to starpā ir Latvija," uzsvēra tiesībsargs.

Eksperts uzskata, ka Latvijas valdības darbības ir pārliekas. Viņš minēja citas valstis, kur ieviesti daudz stingrāki ierobežojumi, taču nav ne runas par Eiropas konvencijas apturēšanu.

"Francija norādīja, ka, saskaņā ar konvencijas pantu tekstu, valstij ir tiesības tos ierobežot, taču tā neatsakās no minēto pantu izpildes.

Bet Latvija atteicās no tā, no kā nav atteikusies ne tikai Francija un Vācija, bet arī Itālija un Spānija," atgādināja Kuzmins.

Aizsegs patvaļai

Latvija nolēmusi atkāpties no tiesībām uz izglītību. Šāds solis veselības aizsardzības labad konvencijā nav ierakstīts

"Tas ir Konvencijas 1.protokola 2. pants, un ar to mūsu valdība acīmredzot domā, ka skolas un augstākās mācību iestādes tika slēgtas piespiedu kārtā, un visiem izglītojamajiem noteiktas tālmācības. Spriežot pēc izglītības ministres Ilgas Šuplinskas izteikumiem, iespējams, mācības klātienē šogad netiks atsāktas. Acīmredzot, valdība nolēmusi nodrošināties, un paziņojums par atteikšanos no minētā panta zināmā mērā izskatās loģiski," norādīja eksperts.

Tomēr tiesībsargs pauda neizpratni par to, ka Latvija, ierobežojot sapulču un apvienību brīvību, atņēmusi cilvēkiem arī tiesības apvienoties sabiedriskās asociācijas, arodbiedrības vai partijas.

"Protams, tas nenozīmē, ka tagad nevar dibināt kādu jaunu partiju, biedrību vai citu sabiedrisku organizāciju, tomēr valsts var to noraidīt. Tad nāksies meklēt taisnību Latvijas tiesās, kas jau tāpat nestrādā īpaši ātri, bet ārkārtas situācijā – vēl lēnāk," atzīmēja jurists.

Grūtības var radīt arī prasība Eiropas tiesā, turklāt, kā atzīmēja Kuzmins, " atkāpšanās no tiesību aizsardzības saistībām, cita starpā skar arī jau darbojošās asociācijas vai partijas".

"Pret tām tagad var ieviest kaut kādas jaunas prasības, kuru neizpildīšana var novest gan pie soda naudas, gan slēgšanas. Savukārt tiesā vērsties būs grūti, pamēģini pierādīt, ka tas nav saistīts ar ārkārtas stāvokli, un, domāju, valstij var izrādīties absolūti brīvas rokas," paskaidroja Kuzmins.

Pēc viņa domām, Latvijas patvaļīgā atteikšanās no minētajiem pantiem ir nepamatota un var kalpot patvaļas piesegam.

"Bez starptautiskās kontroles Latvijas vadībai rodas ērta iespēja patvaļai, un es bīstos, ka šīs atkāpšanās iespējams izmantot, lai ieviestu politiski motivētus aizliegumus, nesaistītus ar veselības aizsardzību.

"Lai arī sākotnēji tos varētu pasniegt kā pagaidu soļus, ārkārtas stāvokļa periodam, taču Saeima spēj tos pārvērst arī par pastāvīgiem pasākumiem," secināja tiesībsargs.
109
Tagi:
Latvija, Eiropas Cilvēktiesības, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (716)
 Didzis Šmits, foto no arhīva

"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti

18
(atjaunots 17:42 20.10.2020)
Tas, ka "galma" juristi atzina e-parlamenta konstitucionalitāti, vēl nenozīmē, ka viņiem ir taisnība, uzskata Didzis Šmits. Kāpēc viņš nepiedalīsies Saeimas attālinātajās Saeimas sēdēs, taču darbu komisijās turpinās.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Debates par budžetu tradicionāli ir labvēlīgs laiks opozīcijas deputātiem, kuri var atgādināt vēlētājiem par sevi. Tomēr Didzis Šmits, kurs parasti nepalaida garām iespēju kāpt Saeimas tribīnē, lai pakaitinātu koalīciju, šoreiz debatēs nepiedalīsies.

Intervijā Neatkarīgā viņš paskaidroja, ka šo lēmumu pieņēmis tāpēc, ka Saeima izskatīs tik svarīgu dokumentu attālināti, ar e-parlamenta sistēmas starpniecību, bet Šmits uzskata, ka šī kārtība pārkāpj Satversmi.

"Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Satversmi, gan likumu - Saeimas kārtības rulli," paziņoja deputāts.

Viņu nepārliecina tas, ka šo kārtību apstiprinājusi pati Saeima, ka eksperti konstitucionālo tiesību jautājumos un pat prezidents paziņoja, ka e-parlaments atbilst Satversmei.

"Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu," atgādināja Šmits.

Politiķis nepiekrita argumentam, ka Satversmes autori vienkārši nevarēja paredzēt, ka parlamentam reiz nāksies strādāt pandēmijas apstākļos.

"Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt," uzskata deputāts.

Tāpēc viņš atsakās piedalīties Saeimas sēdēs, kamēr tās notiek attālināti. Viņš uzskata, vispirms ir jāievieš grozījumi Saeimas kārtības rullī un Satversmē, lai precīzi aprakstītu gadījumus, kuros parlamenta sēdes var notikt attālināti.

"Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti," uzsvēra Šmits.

Pie tam Šmits turpinās darbu komisiju sēdēs: šajā līmenī attālināto darba režīmu par pieņemamu, jo runa nav par likumdevēja galīgo lēmumu.

Iepriekš jau stāstījām, ka otra Saeimas attālināto sēžu pretiniece Linda Liepiņa aizvadītajā nedēļā nolika deputāta mandātu.

18
Tagi:
Satversme, Saeima, budžets, Latvija
Pēc temata
"Sēru diena": latvieši Twitter diskutē par Kārļa Ulmaņa apvērsumu
Ķēdes reakcija: arvien vairāk pašvaldību vēršas tiesā pret novadu reformu
Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

31
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

31
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

0
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

0
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā