Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi

478
(atjaunots 23:18 27.03.2020)
Ar kādu mērķi Levits piedāvā paplašināt valdības pilnvaras un kā šāds jaunievedums var ietekmēt krievvalodīgo stāvokli Latvijā.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Latvijas prezidents uzskata, ka ārkārtējā stāvokļa apstākļos valstī varētu atjaunot Satversmes 81. pantu, kas dod valdībai iespēju izdot noteikumus, kam ir likuma spēks. Iespējams, tas liecina par Levita vēlmi koncentrēt savās rokās lielu varu, ejot Kārļa Ulmaņa pēdās.

Soli uz priekšu un uzreiz atpakaļ

81. pants vēstīja: "Laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks." Tiesa gan, tika norādīts, ka tie nevar grozīt Saeimas vēlēšanu, tiesvedības, budžeta un budžeta tiesību likumus, kā arī likumus, kas pieņemti esošās Saeimas darbības laikā. Ārkārtējās pilnvaras nebija attiecināmas uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitas nodevām un aizņēmumiem, un zaudēja spēku, ja netika iesniegti Saeimā triju dienu laikā pēc tuvākās Saeimas sesijas atklāšanas.

Tomēr 2007. gada maijā 9. Saeima nolēma izslēgt šo pantu no Satversmes. Par šo lēmumu nobalsoja 87 deputāti, kuri pārstāvēja visas parlamenta frakcijas, neviens deputāts nav balsojis pret vai atturējies.

Partijas Latvijas Krievu savienība līdzpriekšsēdētājs, bijušais EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs tolaik bija Saeimas deputāts, un labi atceras tos notikumus. Pēc viņa teiktā, vienbalsīgas balsošanas iemesls bija saistīts ar to, ka pret šo pantu ilgus gadus uzkrājās neapmierinātība politiķu un ekspertu kopienas vidū, jo dažas valdošās partijas bieži izmantoja to, pieņemot lēmumus oligarhu labā.

"Varasvīri rūpējās par uzņēmumu interesēm, kuri bija saistīti ar partiju sponsoriem. Tāpat šā panta ietvaros 2007. gada sākumā Ministru kabinets pieņēma, bet Saeima apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, ko asi kritizēja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa apturēja to stāšanos spēkā, bet opozīcija sāka aģitēt par referenduma organizēšanu. Tas viss lika varasvīriem atkāpties, grozījumus noraidīja, lai gan parakstu vākšana un tai sekojošais referendums notika, jo tos nevarēja atcelt.

Tāpēc, lai atkal nepieļautu šādu patvaļību, tika izlemts tikt galā ar tādu praksi, atņemot valdībai šādu instrumentu," stāsta Mitrofanovs.

Pēc Mitrofanova domām, Levita ierosinājums par izslēgtā panta atgriešanos neapšaubāmi ir pretrunā ar viņa pašu ierosinātu cīņu par partiju atkarības no lieliem sponsoriem apkarošanu.

"Tieši pēc Levita ierosinājuma tika pieņemts likums, saskaņā ar kuru strauji palielinājās partiju finansējums no valsts budžeta, kam teorētiski bija jāsamazina sponsoru ietekme uz partijām un jāsamazina korupcijas līmenis. Tagad izrādās, ka no vienas puses viņš vēlas, lai partijas neņem naudu no oligarhiem, bet tāpat viņš grib, lai tiem pašiem politiskajiem spēkiem būtu acīmredzama iespēja negodprātīgi izmantot likumdošanas mehānismus savu cilvēku interesēs," uzsvēra bijušais deputāts.

Palielināt savas pilnvaras

Izvērtējot izslēgtā panta atjaunošanas juridisko nepieciešamību, Latvijas Cilvēktiesību komitejas sekretārs, jurists Aleksandrs Kuzmins norādīja, ka tam nav nekāda pamata.

"Ministru kabinetam jau ir milzīgas pilnvaras saskaņā ar likumu par ārkārtējo situāciju". Šā likuma ceturtajā daļā jau teikts, ka Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot gan fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, gan valsts un pašvaldību institūciju darbību."

Kuzmins norāda, ka, spriežot pēc visa, Levits, izmantojot situāciju, vēlas pastiprināt savu lomu valstī.

"Skaidrs, ka pašreizējā ārkārtējā situācijā, koronavīrusa epidēmijas draudu dēļ, prezidents cenšas nostiprināt savas pozīcijas.

Domāju, ka viņš cenšas savu pilnvaru ietvaros spēlēt "spēcīgākā" prezidenta lomu, kāda bija Vairai Vīķei-Freibergai, nevis "vājākā", kāda bija Raimondam Vējonim," norāda jurists.

Tiesa, pēc viņa teiktā, šādai Levita rīcībai varētu būt arī ilgtermiņa mērķi – stiprināt valdības juridiskās pilnvaras un vājināt Saeimu.

"Ministru kabinetam jau patlaban ir visa vara, bet ar 81. rakstu, tā palielināsies uz laiku pēc ārkārtējas situācijas uz parlamenta varas samazināšanas rēķina. (…) Tāpat, domāju, ka tagad, kad pieaug pieprasījums pēc "stiprās rokas", Levits vēlas pastiprināt arī savas juridiskās pilnvaras, kas acīmredzami novedīs pie pārejas no parlamentāras uz jaukta tipa republiku ar "spēcīgāku" prezidentu. Kā, piemēram, Lietuvā, kur prezidentu ievēlē tauta, nevis Saeima," izteica pieņēmumu Kuzmins.

"Manuālā" valsts pārvalde

Tomēr eksperts uzskata, ka šajā gadījumā Latvijas nacionālajām minoritātēm nebūs nekāda pozitīva efekta, drīzāk otrādi – tas tikai vēl vairāk samazinās viņu tiesības.

"Latvijas mazākumtautības var reāli ietekmēt situāciju pašvaldības līmenī, tur, kur tie veido ievērojamu iedzīvotāju daļu. Piemēram, Rīgā vai Daugavpilī, kur krievvalodīgie vēlētāji ir ievērojams spēks vēlēšanās. Bet centrālās varas pastiprināšana viņiem nekāda labuma nenes. Pretēji, viņu tiesības var vēl vairāk ierobežot, un viņiem decentralizācija ir daudz izdevīgāka," uzsver tiesībsargs.

Līdzīgi uzskati ir arī Mitrofanovam, kurš velk vēsturiskās paralēles ar Kārļa Ulmaņa valdes periodu.

"Trīsdesmitajos gados Ulmanis ļoti vēlējās novest Latvijas demokrātiju pie "manuālās pārvaldes", un tas viņam beidzot izdevās. Viņu kaitināja parlamentārā aktivitāte, tāpat viņam gribējās, lai likumi tiktu pieņemti ātrāk, tāpēc viņš organizēja apvērsumu un atlaida parlamentu. (…)

Protams, es nedomāju, ka Levits grib to atkārtot pilnībā, bet domāju, ka viņš apzināti tiecas pie Ulmaņa "manuālās pārvaldes" lauriem," norāda politiķis.

Turpinot vēsturiskos salīdzinājumus, Mitrofanovs atzīmēja, ka tolaik Latvijas krieviem tas viss labi nebeidzās un noteikti nebeigsies tagad.

"Jā, sākumā viss tiks darīts, piesedzoties ar cīņu pret pandēmiju, ekonomikas aizstāvēšanu un tā tālāk. Bet, ja pēc tam, kad viss nokārtosies, Latvija neatgriezīsies pie normālas pārvaldes, valdošajai elitei ļoti gribēsies izmantot esošās pilnvaras cīņā pret partijām, kas pārstāv krievu minoritātes intereses," norādīja politiķis.

Viņš atgādināja, ka trīsdesmitajos gados no Ulmaņa represijām cietis aktīvais krievu deputāts Meletijs Kalistratovs, arī esošie varasvīri, ja būs iespējams, varēšot izmantot šādus cīņas paņēmienus.

"Diemžēl vēsturei piemīt tāda īpašība - atkārtoties, un ir iespējama trīsdesmito gadu atkārtošanās kādā jaunā veidā. Tāpēc ļoti daudz būs atkarīgs no tā, kāda būs Eiropas Savienība. Ja valstis atgriezīsies pie demokrātijas, tad Latvija kaut ko tādu neatļausies. Bet, ja sāksies pretējā tendence, tad latviešu elite to noteikti izmantos," rezumēja Mitrofanovs.

478
Tagi:
Satversme, Latvija, Egils Levits

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

53
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

53
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

73
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

73
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla