Ralfs Nemiro

"Tas ir politisks pasūtījums": vai KPV LV ir gatava pamest valdību Nemiro dēļ

45
(atjaunots 21:35 16.03.2020)
KPV LV Atis Zakatistovs pastāstīja, vai partija ir gatava pamest valdošo koalīciju dēļ tā, ka to pārstāvošajam ministram Ralfam Nemiro liek pamest amatu.

RĪGA, 14. marts – Sputnik. Koalīcijas partija KPV LV uzskata, ka Ralfa Nemiro nocelšana no ekonomikas ministra amata ir politisks pasūtījums. Par to partijas līderis Atis Zakatistovs pastāstīja kanālam LTV.

Zakatistovs uzsvēra, ka partija būtu gatava pamest valdību, taču, ņemot vērā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu saistībā ar koronavīrusa epidēmiju, KPV LV ir gatava atgriezties pie pārrunu galda.

"Esam gatavi aiziet no šīs valdības, bet, no otras puses, šis nav laiks spēlītēm," paziņoja Zakatistovs.

Lēmumu par to, kuru partija izvirzīs ekonomikas ministra amatam, KPV LV paziņos pirmdien.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro pielaide valsts noslēpumam tika anulēta. Premjers Krišjānis Kariņš aicināja Nemiro demisionēt un piedāvāja KPV LV izvirzīt citu kandidatūru. KPV LV Nemiro pielaides anulēšana kļuva par negaidītu notikumu.

Saskaņā ar LTV informāciju, pielaide tika anulēta ministra privāto kontaktu dēļ.

45
Tagi:
Ralfs Nemiro, KPV LV
Pēc temata
Partiju reitingi: "Saskaņa" divas reizes apsteidz NA, KPV LV – valdības vājais posms
KPV LV dibinātāju Kaimiņu izslēdza no partijas parlamenta frakcijas
Premjeram vajadzētu padomāt: Kaimiņš kritizē ministrus no KPV LV
Partiju reitings: "Saskaņa" un ZZS ir topā, trīs Saeimā neesošās partijas apsteidza KPV LV
Francijas prezidents Emanuels Makrons

Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF

1
(atjaunots 10:19 30.09.2020)
Francijas prezidents vizītes laikā Latvijā, līdzīgi iepriekšējais vizītei Lietuvā, paziņoja par dialoga nozīmi ar Krieviju.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons savas oficiālās vizītes laikā Latvijā aicināja atjaunot dialogu ar Krieviju.

"Mēs neesam naivi, taču mums ir jāatjauno dialogs ar Krieviju, lai rastu risinājumus tad, kad ir nepieciešams," paziņoja Makrons savā paziņojumā presei Rīgas pilī otrdienas vakarā. Francijas prezidents uzsvēra, ka "dialogs ar kaimiņvalsti nenodarīs kaitējumu Eiropas vēsturei", un, pēc viņa sacītā, ir nepieciešams skatīties nākotnē.

Francijas prezidents atzīmēja, ka zina Latvijas un Krievijas vēsturiskās attiecības, pauda sapratni par to, ka viņa piedāvājums par dialoga uzsākšanas ar Krieviju nepieciešamību izraisīs jautājumus un komentārus. Taču viņš atzīmēja, ka vēlētos veidot stratēģisku dialogu, šajā kontekstā sniedzot abpusēju caurspīdīgumu, izpratni un "garantējot Latvijas drošību".

Dialogs ar Krieviju, pēc viņa sacītā, palīdzētu cīņā ar kiberdraudiem. Ir jāveido "drošības arhitektūra", uzsvēra Francijas prezidents, lai nostātos uz uzticības ceļa, kas nenotiek vienā dienā.

Pēc prezidenta Makrona sacītā, Baltijas valstīm un Francijai ir daudz kopīgu vēlmju un ambīciju, sevišķi Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas jautājumos.

Встреча президентов Франции и Латвии Эммануэля Макрона и Эгилса Левитса в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

Savukārt Latvijas prezidenta Egila Levita runa neiekļāva pieminējumu par dialogu ar kaimiņvalsti. Viņa uzstāšanās tostarp atzīmēja sekojošo: "Ar Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā mūsu attiecības ar Franciju guva jaunu kvalitāti. Ar Franciju daudzos jautājumos mums ir līdzīgs redzējums, kas ir balstīts kopīgās vērtībās un multilaterālisma garā. Mēs vizītes laikā pārrunāsim drošības izaicinājumus Eiropai…

Latvija augstu novērtē Francijas kareivju dalību Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Tā stiprina visa Baltijas reģiona drošību. Mēs pārrunāsim, kā stiprināt transatlantiskās saites un reizē palielināt Eiropas spējas alianses darbībā.

Mēs pārrunāsim Eiropas Savienības attiecības ar tās kaimiņu reģioniem. Mums konsekventi jāiestājas par Ukrainas un Gruzijas teritoriālo integritāti un jābūt solidāriem ar baltkrievu tautu tās cīņā par demokrātiju.

Mēs pārrunāsim digitālo tehnoloģiju un sociālo tīklu platformu ietekmi uz demokrātiju, uz sabiedriskās domas veidošanās procesu un dezinformācijas fenomenu, kas tagad, digitalizācijas laikmetā, uzņēmis jaunus apgriezienus un rada jaunus izaicinājumus demokrātijai.

Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar Franciju un Lietuvu vienojusies par kopīgu paziņojumu par demokrātijas aizsargāšanu. Francijas prezidenta vizītes laikā mūsu ārlietu ministri parakstīs dokumentus par Francijas un Latvijas sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī par prioritātēm mūsu stratēģiskās partnerības rīcības plānā līdz 2022. gadam."

Президент Латвии Эгилс Левитс с супругой
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas prezidents Egils Levits ar sievu
1
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons brīdina par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa dēļ
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Saeima

Bonifācija brīvdienas: Saeima atgriezās pie attālināta darba režīma

9
(atjaunots 13:12 29.09.2020)
Šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju klātienes tikšanās ar vairākām ārvalstu delegācijām, taču pašus deputātus atkal pārveduši pie attālināta darba režīma.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas, Latvijas Saeima ceturtdien, 1. oktobrī, atjaunos darbu attālinātā režīmā.

Vien trīs sēdes rudens sesijas laikā parlaments aizvadīja ierastā režīmā, kurā strādāja līdz ārkārtējās situācijas režīmam, kas tika izsludināts šī gada pavasarī. Vairums deputātu sēdēs atradās bez aizsargmaskām – pirmajā rudens sēdē vien ap 10 parlamentāriešiem ievēroja drošības pasākumus, savukārt trešajā tādu nebija vairāk par trīs četriem. Taču vēl pagājušajā ceturtdienā pēkšņi tikai mainīta Saeimas darba dienas kārtība, savukārt pirmdien parlamenta prezidijs pieņēma lēmumu atkal pāriet pie darba ar elektroniskās sistēmas e-Saeima starpniecību. Par prezidija lēmumu paziņoja Saeimas sekretārs Andrejs Klementjevs.

Jau tuvākā Saeimas sēde notiks daļēji attālinātā režīmā. Tātad, deputāti varēs piedalīties Saeimas darbā, atrodoties ārpus tās sienām. Kas attiecas uz deputātiem, kuri atrodas zālē, viņiem būs aizliegts kāpt Saeimas tribīnē. Visas debates un balsojumi notiks ar elektroniskās sistēmas starpniecību. Deputāti kā iepriekš tiks iedalīti frakcijās, katra strādās no savas telpas, tai skaitā daļa deputātu atradīsies galvenajā parlamenta ēkā.

Komisiju darbs būtībā nemainās – līdzīgi kā līdz šim, tātad, kopš šī gada pavasara, deputāti var strādās, atrodoties komisijas zālē vai attālināti, savukārt pieaicinātie eksperti – attālinātā režīmā.

Uz parlamenta pāreju pie daļēji attālināta režīma asi reaģēja Saeimas opozīcijas deputāti. Vēl ārkārtējās situācijas režīma laikā viņi paziņoja, ka attālināta darba gadījumā deputātiem faktiski atņem vienu no demokrātiskās cīņas metodēm par savām idejām un projektiem – iespēju iziet tribīnē un uzrunāt savus kolēģus parlamentā. Attālinātu debašu gadījumā nav pat īsti skaidrs, vai kolēģi klausās uzstāšanos vai nē.

Sakarā ar pirmdien pieņemtā lēmuma faktu neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko ironiski atzīmēja: "Saeimas krupji atkal ir nobijušies un patvaļīgi izlēmuši ielīst atpakaļ datoros. 1.oktobrī vairs atkal nebūs tribīnes un Saeimas sēdes būs vērojamas miglaino bilžu kaleidoskopā no deputātu virtuvēm, guļamistabām un dārziem… Nāk kovids. Pilna Saeima būs šonedēļ ar ārvalstu viesiem, ziediem un diplomātiskām pasēm, bet deputātiem satikties un runāt no tribīnes nebūs atļauts."

Savā Facebook lapā deputāte publicēja skenētu dokumentu no Saeimas, saskaņā ar kuru, šonedēļ Saeimas ēkā ir paredzētas parlamenta pārstāvju tikšanās klātienē ar vairākām ārvalstu delegācijā, tai skaitā Francijas, Moldovas un Igaunijas pārstāvjiem.

9
Tagi:
Saeima
Pēc temata
Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aprīlī strādāja attālināti
Latvijas valdība turpinās rīkot attālinātas sēdes pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas
Ar diviem metriem nepietiek: noskaidrots drošs attālums aizsardzībai no Covid-19
Žurnālisti ir neapmierināti: Saeima turpinās darbu attālināti