Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, foto no arhīva

"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai

49
(atjaunots 15:48 11.03.2020)
Opozīcijas deputāti nesaprot, kā var apstiprināt administratīvi teritoriālo reformu, ja pat pats Pūce nevar lāgā izskaidrot, kas tieši būs šie otrā līmeņa reģioni; koalīcija uzskata, ka opozīcija vienkārši "bremzē procesu".

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Otrdien, 10. martā, Saeimā turpinājās novadu reformas apspriešana, kura jau ir ievilkusies uz trim dienām. Lai gan pašas debates kļuvušas nedaudz saturīgākas, nekā pagājušajā nedēļā, neiztika bez dzēlīgiem paziņojumiem un savstarpējiem pārmetumiem, vēsta TV3.

Sēde sākās reformas iniciatora, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par!") klātbūtnē. Ministrs saskaries ar opozīcijas kritiku par "vienkāršu sēdēšanu siltā vietiņā", jo viņš sākumā neatbildēja uz opozīcijas aicinājumu uzstāties debatēs. "Aicinu jūs vienkārši nevis sēdēt siltā vietiņā, bet nākt un debatēt, un skaidrot kolēģiem jautājumus," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Otrdienas sēdē jau tradicionāli izteicās lielākoties opozīcija, kas izraisīja koalīcijas deputātu neapmierinātību.

"Jums, protams, ir ļoti svarīgi vilkt laiku garumā, runāt par ļoti daudz un dažādām lietām, lai kavētu attīstību un kavētu administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanu, kas ir, manuprāt, pilnīgi nepieņemami," norādīja Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!").

Kad deputāti bija iekarsuši, nācās par izsludināt neieplānotu pārtraukumu.

Skaidrības nav

Asākie strīdi izvērtās saistībā ar nolūku izvaidot otrā līmeņa pašvaldības. Pūce centās atkauties no opozīcijas pārmetumiem par to, ka joprojām nav nekādas skaidrības, kas tieši notiks ar šiem te jaunajiem administratīvajiem reģioniem.

"Mēs faktiski skaidri pasakām vienu lietu – Latvijā otrais teritoriālās pārvaldības līmenis būs. Turklāt mēs arī pasakām, ka tas nodarbosies ar valsts un pašvaldību funkciju kopīgu realizāciju," paziņoja Pūce sēdes laikā.

"Ko mēs šobrīd vispār lemjam? Cilvēki, es nopietni, vai mēs tiešām gribam kā Latvijas valsti kaut kādā aparātā iedzīt? Nopietni? Haosā valsti iedzīt? Tas… Es tiešām esmu šokēts," paziņoja Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Patlaban ir izskatīta mazāk nekā trešdaļa reformas projekta grozījumu. Sēde turpinās arī šodien.

Kā jau stāstīja Sputnik Latvija, ceturtdien, 5. martā, dažādos Latvijas reģionos notika protesta akcija pret administratīvi teritoriālo reformu, kuras gaitā neapmierinātās pašvaldība izveda uz ceļiem aptuveni 400 smagās lauksaimniecības tehnikas vienību, tādējādi apgrūtinot autotransporta satiksmi.

49
Tagi:
Saeima, opozīcija, novadu reforma
Pēc temata
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu
Nacionālā apvienība piedāvā neapvienot Ventspili ar novadu
Ceļu no Rīgas uz Tartu slēgs novadu reformas dēļ
Pēc novadu reformas Latvijā kļūs mazāk deputātu

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

60
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

60
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Krievijas un ES karogs, foto no arhīva

Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību

73
(atjaunots 21:46 27.02.2021)
Politologs pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Vācu profesors un politologs Tomass Jēgers pastāstīja par Eiropas politiķu nesekmīgajiem mēģinājumiem vērsties pret Krieviju ar spiedienu, vēsta RIA Novosti.

Cita starpā savā rakstā, ko publicēja izdevums Focus, viņš norādīja uz Eiropas Savienības sašķeltību un stratēģijas trūkumu attiecībās ar Maskavu. Jēgers atzīmēja, ka pret Krieviju vērstās sankcijas nenes "skatāmus rezultātus".

"Eiropas Savienībai patlaban nav gandrīz nekādu citu ietekmes līdzekļu. Tādējādi kanclere Merkele atzinusi, ka politika attiecībās ar Krieviju vismaz par pēdējiem septiņiem gadiem ir izgāzusies," uzsvēra materiāla autors, atsaucoties uz Angelas Merkeles uzrunu Minhenes Drošības konferencē – pēc politologa domām, Merkele atzinusi "uz sankcijām balstīto Vācijas un Francijas diplomātisko centienu krahu".

Jēgers atgādināja, ka Krievijas un ES mijiedarbību apgrūtina arī ASV prezidenta Džo Baidena viedoklis, kurš Maskavu uzskata par "Rietumu demokrātiju apdraudējumu".

"Polijas attieksme pret to (Krieviju – red.) ir asi negatīva, bet Francija ir gatava turpināt aktīvu dialogu ar Krieviju. (..) Vienlaikus ASV prezidents prasa pieņemt lēmumu," atzīmēja raksta autors.

Jēgers piebilda, ka Vācijas valdība nav izstrādājusi viedokli šajā jautājumā un vēl joprojām ir ļoti tāla no šāda rezultāta.

Vienlaikus, pēc profesora domām, Krievija aizstāv savu teritoriālo vienotību un neplāno neko mainīt ārēja spiediena dēļ. Turklāt Jēgers atsauca atmiņā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ES diplomātijas vadītāja Žuzepa Borela pārrunas, kuru laikā krievu diplomāts norādīja uz Eiropas "augstprātību" un atgādināja Briselei, ka vajadzētu atturēties no iejaukšanās Krievijas ārējās lietās.

Pēc profesora domām, Eiropas Savienībai nāktos veltīt uzmanību jautājumu nodalīšanai – kādos tā sadarbojas ar Maskavu un kādi rada domstarpības. Tomēr Jēgers neprecizēja, cik lielā mērā Eiropas stratēģijai vajadzētu pieskaņoties ASV valdības viedoklim.

Rakstu pilnā apjomā pārpublicēja portāls InoSMI.

73
Tagi:
Vācija, ASV, Merkele, Sergejs Lavrovs, Džo Baidens, sankcijas, Krievija
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Krievijas tauta pati atrisinās savas problēmas: Gobzems kritizē rezolūciju par Navaļniju

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu

0
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.

Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.

2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.

Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

0
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība, Eiropa